"Mēs ļoti labi apzināmies, ka pastāv reāls risks, ka kaut kas var notikt." Kanādas karavīri stāsta par dienestu Latvijā

"Mēs, kanādieši, esam ļoti priecīgi, ka mums ir dabiskas robežas, ka mūs šķir okeāni. Bet tas nemaina faktu, ka kā NATO dalībniekiem šī ir ļoti svarīga mūsu ieguldījuma daļa. Lai gan ģeogrāfiski atrodamies tālu, ļoti uztraucamies par situāciju Eiropā," intervijā BNS sacīja aizsardzības un drošības štāba priekšnieks Stīvens Je, kurš Latvijā dienēja sešus mēnešus.

Šis virsnieks ir viens no aptuveni diviem tūkstošiem Kanādas karavīru, kas rotācijas kārtībā dienē Latvijā.

Lai gan kanādieši kaimiņvalstī ir izvietoti vairāk nekā desmit gadu, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņi kopā ar sabiedrotajiem strādā pie starptautisko spēku palielināšanas līdz brigādes līmenim.

Pēc Je teiktā, Kanādas operācija Latvijā ir viens no svarīgākajiem valsts bruņoto spēku uzdevumiem. "Es domāju, ka šī ir viena no lielākajām misijām, ko mēs esam veikuši ilgā laikā. Tāpēc es gribēju atbraukt un savām acīm redzēt mūsu ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā un strādāt kopā ar draugiem un kolēģiem no visas Kanādas armijas," sacīja kapteinis. Kanāda operāciju Latvijā sāka 2014. gadā pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un sāka atbalstīt separātistus Ukrainas austrumos.

Vairāk nekā desmit gadus vēlāk tā joprojām ir lielākā Kanādas bruņoto spēku ārvalstu misija.

Šā gada augustā Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, viesojoties Rīgā, paziņoja, ka misija tiks pagarināta vēl par trim gadiem.

"Mēs skaidri apzināmies, ka pastāv reāls risks". Kapteinis Je sacīja BNS, ka gan viņš, gan viņa vienība paši pieteicās doties uz Latviju.

"Mans vads, visi karavīri, kas ir manā pakļautībā, ir rezervisti. Tātad neviens netika piespiests šeit ierasties. Visi piedalījās brīvprātīgi. Viņi pacēla rokas, izgāja apmācības un tad, tāpat kā es, tika nosūtīti uz sešiem mēnešiem," sacīja kapteinis.

"Diemžēl mums bija tikai 25 vietas. Manā vienībā bija daudz cilvēku, kas vēlējās doties, bet netika šajā rotācijā. Tāpēc viņi ieradīsies nākamajā mēnesī ar citu karavīru grupu," viņš piebilda.

Līdzko radās iespēja, bāzes apkalpošanas ķēdes vadītājs Mopass-Santoss un ēdināšanas dienesta vadītāja vietnieks Esterbrukss steidzās pieteikties misijai. Viņi apliecināja, ka ikviens karavīrs, kurš ierodas Latvijā, skaidri apzinās misijas nozīmīgumu un riskus. "Jau pirms ierašanās visi kanādieši lieliski saprot, kāda misija notiek Latvijā. Mēs esam šeit, lai atbalstītu NATO austrumu flangu, lai veicinātu NATO misiju Baltijā un palīdzētu apliecināt un aizsargāt Latvijas iedzīvotājus un valsti," BNS sacīja virsseržants Mopass-Santoss.

"Turklāt pirms izvietošanas mēs ļoti skaidri zinām, ka pastāv reāls risks un iespēja, ka kaut kas var notikt. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs trenējamies tik intensīvi un esam gatavi atbalstīt Latviju un NATO austrumu flangu," sacīja Esterbrukss.

Virsseržanti Mopass-Santoss un Esterbrukss Latvijā tika izvietoti uz attiecīgi 12 un sešiem mēnešiem.

Misijas nozīmīgumu, pēc kapteiņa Je teiktā, saprot ne tikai karavīri, bet arī viņu radinieki.

"Mana ģimene ir ļoti nobažījusies par to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Viņi saprot NATO kolektīvās aizsardzības nozīmi, tāpēc viņi mani ļoti atbalsta. Zinu, ka viņiem tas nav viegli. (..) Bet galu galā domāju, ka viņi saprot, kāpēc es esmu šeit un kāpēc Kanāda ir šeit," viņš sacīja.

Dienot tūkstošiem kilometru no mājām, karavīri saka, ka saiknes uzturēšana ar tuviniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem.

"Izaicinājumi būtībā ir tie paši kā daudziem cilvēkiem, kas dodas jebkurā operācijā: ilgstoši šķirti no ģimenes un prom no mājām," sacīja virsseržants Mopass-Santoss.

Kanādiešiem, kuri no mājām šķirti ar okeānu, laikā, kad viņi nepiedalās mācībās vai intensīvos treniņos, ir iespēja doties īsos izbraucienos pa Baltijas reģionu vai izmantot atpūtas telpas, kas ierīkotas nometnē.

Tomēr šāds ritms tikai daļēji atgādina ierasto dzīvi. "Motivācijas uzturēšana var būt liels izaicinājums, jo dzīve mājās turpinās. Tāpēc mēs cenšamies uzturēt kontaktu ar draugiem un ģimeni, lai, atgriežoties Kanādā, mēs būtu lietas kursā par notiekošo un nebūtu grūti pielāgoties ģimenes locekļiem, kurus neesam redzējuši sešus līdz divpadsmit mēnešus," sacīja virsseržants Esterbrukss.

Tomēr visi BNS intervētie Kanādas karavīri apliecināja, ka viņi Latvijā atgrieztos, ja rastos iespēja.

"Es gribētu atgriezties pēc pāris gadiem, lai redzētu, kā viss ir mainījies, kā uzlabojies un kāds progress ir panākts," sacīja kapteinis Je.