"Mēs zinām savas vājās vietas" – kā Latvija gatavojas Krievijas un Baltkrievijas "Zapad" mācībām?
Pēc ilgāka pārtraukuma Maskava un Minska 2025. gada septembrī plāno rīkot plaša mēroga kopīgas militārās mācības "Zapad". Jau gadiem ilgi tās radījušas spriedzi ne tikai mums – kaimiņos esošajiem -, bet NATO valstīm kopumā. Mēs zinām savas vājās vietas, tāpēc mums ir sabiedrotie, kas sniedz atbalstu, un panikai sabiedrībā šobrīd nav pamata, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Lai gan kopš 2009. gada mācības tiek rīkotas reizi divos gados, 2023. gadā tās tika atceltas. Maskava bija mobilizējusi visu militāro spēku karam Ukrainā, tāpēc tai nebija nepieciešamo spēju, lai veiktu mācības, toreiz teica eksperti.
Šogad mācības atkal notiks un tām sekos līdzi visa Rietumu pasaule. Arī Latvijā tām gatavojas, norāda Latkovskis.
"Katru reizi, kad šīs mācības notiek, mēs un pārējās NATO dalībvalstis tām gatavojas. Šīs mācības vienmēr ir bijušas lielas. Saistībā ar karu Ukrainā tās pāris gadu nenotika. Šīm mācībām mēs sekojam rūpīgi. Militārās izlūkošanas un drošības dienests vienmēr mūs informē par šīm mācībām, par gatavošanos, norisi."
Mēs visi ļoti labi atceramies pērn rudenī Rēzeknē nokritušo, ar sprāgstvielām aprīkoto "Shahed" dronu, kas izraisīja pamatīgu sašutuma vilni sabiedrībā. Toreiz NBS norādīja drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem. Tāpat arī ik pa laikam dzirdam ziņas no Lietuvas un Polijas par militāru objektu atlūzām, kas atrastas netālu no robežas ar agresorvalstīm.
Vaicāts, vai varam būt droši, ka šādi vai līdzīgi scenāriji neatkārtosies arī "Zapad" mācību laikā, Latkovskis norāda, ka savas vājās vietas esam apzinājuši un mums jābūt gataviem šādiem iespējamiem starpgadījumiem."
"Mums ir skaidri zināms, ka mums trūkst pretgaisa spēju. Visu austrumu robežu mēs neesam noseguši. Mums ir jābūt gataviem, ka šādi iespējami starpgadījumi var notikt. Krievijas un Baltkrievijas kopīgi organizētā nelegālā migrācija arī ir daļa no hibrīdkara. Dažādākās hibrīdprovokācijas ir iespējamas, un tās uztveram ļoti nopietni. Tās spējas, kuras nav mums pašiem, mums nodrošina NATO partneri, tostarp arī ASV. Ar sabiedroto satelītiem mēs zinām, kur koncentrējas spēki."
Zelenskis jau vairākkārt brīdinājis Rietumus, ja tie neatbalstīs Ukrainu, Baltija varētu būt nākamā. Latkovskis norāda, ka Ukrainai ir būtiski šādi izteikumi, lai piesaistītu sev vēl lielāku atbalstu no pārējiem Rietumu sabiedrotajiem. Tomēr maz ticams, ka Krievija ar pašreizējiem spēkiem varētu būt spējīga vēl kādam uzbrukumam.
"Arī pirms pilna mēroga kara Ukrainā NATO un Baltijas valstis šīm mācībām ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību. Tas nav joks, bet pateikt, ka tagad varētu notikt uzbrukums, ir maz ticams, jo Krievija visus savus spēkus ir novirzījusi karošanai Ukrainā. Ja viņi izņem kaut vai daļu no šiem spēkiem, viņi dod iespēju Ukrainai atkarot savas pozīcijas. Pat neraugoties uz šo, to uztveram nopietni."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
