Gribam dronu mūri, lai sargātos no Krievijas, bet Brisele Latviju pat nepiemin

Kā izrādās, pretendējot uz Briseles naudu, projektu iesniedza Igaunija, bet starp partneriem bijusi ne tikai Lietuva, bet arī Latvija.

Konceptuālu atbalstu šai iecerei visas Šengenas zonas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju, saņēma jau 2024. gada maijā. Toreiz noritēja sanāksme un Igaunijas pirmo reizi paustā ideja par dronu sienu guva atbalstu. Šajā kontekstā arī tika iesniegts iepriekš minētais pieteikums papildu ES finansējuma piesaistei.

Ministrija tūdaļ gan atzīst, ka, šobrīd vērtējot Eiropas izsludinātos projektu konkursus, "dronu mūris" neesot tieši atbalstāmā aktivitāte. Baltijas valstis turpinot aktīvi komunicēt ar Eiropas Komisiju par ārējās robežas stiprināšanu, un Iekšlietu ministrija uzskata, ka pieteikums, kaut arī atbalstu Briselē neguva, tomēr vērtējams kā veiksmīgs solis.

"Tas kalpoja kā instruments nepieciešamības skaidrošanai un informācijas sniegšanai Eiropas Komisijā," saka ministrijā.

Kāpēc publiski Latvijas vārds neizskanēja starp tām Baltijas valstīm, kuras pieteica projektu dronu sienas izveidei? Tā, izrādās, bijusi komunikācijas kļūda. Nezināmu iemeslu dēļ, Briseles izplatītajā informācijā Latvija pat neesot tikusi pieminēta.

Latvija būvē sienu jau šobrīd

Lai arī ES finansējums pagaidām gājis secen, Latvija ideju nav atmetusi. Ministrijā norāda, ka tiek vērtētas projekta idejas īstenošanas iespējas un avoti.

"Latvija primāri visus pieejamos finanšu līdzekļus gan nacionālā, gan ES līmenī šobrīd novirza jau uzsāktajos robežas infrastruktūras projektos," tā skaidro IM. Iecerēts, ka līdz 2026. gada beigām būs pabeigta tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz robežas, bet dronu siena šo infrastruktūru papildinātu. Ministrijā uzsver, ka viedā infrastruktūra kalpos par pamatu dronu sienas attīstībai.

Termiņus patlaban prognozēt neesot iespējams, jo tas atkarīgs no "ES finansējuma pieejamības", jo beigu beigās tieši Eiropas programmas tomēr būšot primārās.

Igaunijai nauda dronu sienai – jau kabatā

Jau pērn maijā vairākas Eiropas Savienības valstis, kurām ir ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, izteica kopīgi vēlmi par dronu sienas izveidi. Iecere paredz, ka robežu ar austrumu kaimiņiem novēros bezpilota lidaparāti, tāpat tiks izveidota pretdronu sistēma. Tāda, kas spēs atklāt visus zemu lidojošos objektus.

Drīz pēc kurvīša saņemšanas no Eiropas Komisijas, Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro teica, ka finansējuma trūkums būtiski neietekmēs "dronu sienas" īstenošanu, tā vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Viņš sacīja, ka dronu sienu uz austrumu robežas iecerēts izveidot līdz 2027. gada beigām.

Igaunija nesen saņēmusi vairāk nekā 22,7 miljonus eiro no Komisijas, izmantojot ES Robežu pārvaldības un vīzu politikas fondu. No šīs summas 18,3 miljoni eiro ir paredzēti dronu sienai uz austrumu robežas un optiskā novērošanas kabeļa izbūvei, savukārt 4,5 miljoni eiro paredzēti, lai izveidotu prototipu dronu identificēšanai un pretdronu aktivitātēm Narvā.

Lietuvai dronu iegādei ES devusi 11 miljonus

Lietuvas robežsardzes komandieris Rustams Ļubajevs Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT sacījis, ka meklēs citus finansējuma avotus dronu sienas izveidei. Ļubajevs norādīja, ka jau šobrīd ES Lietuvai piešķīrusi 11 miljonus eiro bezpilota lidaparātu iepirkšanai. Trīs miljoni paredzēti pretdronu aprīkojuma iegādei.

Robežsardzes pārstāvis sacīja, ka dronu sienas projekts vairāk paredzēts, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp valstīm. "Tā ir sistēma, kas, pirmkārt, ļautu apmainīties ar informāciju, atklāt dronus un tos neitralizēt. Bija arī plānots izvēlēties konkrētus robežas posmus katrā valstī pilotprojektiem," norādīja Ļubajevs.

Projekta kopējā vērtība tika lēsta 12 miljonu eiro apmērā, no kuriem 4 miljoni eiro tiktu piešķirti Igaunijai un aptuveni 2,5 miljoni eiro – katrai no pārējām partnerēm.