Mežsaimnieki aicina krietni samazināt aļņu un briežu skaitu Latvijas mežos
Latvijas mežos par mēnesi pagarināts aļņu medību periods. Valsts mežu dienesta (VMD) medību daļā norāda, ka šo dzīvnieku skaits ir pārāk liels un tas jāierobežo. Latvijas Valsts mežu (LVM) pārstāvji uzskata, ka jārīkojas krietni radikālāk – ne tikai aļņu skaits ir jāsamazina, bet arī briežu pieaugums ir tik liels, ka priežu jaunaudzēs divas trešdaļas jauno kociņu tiek sakropļoti un nekad vairs neizaugs par staltām priedēm.
"Viens koks, divi koki, trīs koki, četri koki… gandrīz katrs koks ir ar stumbra mizas bojājumu," Latvijas Valsts mežu aizsardzības daļas vadītājs Edijs Leišavnieks demonstrē priežu mežu Ugāles pusē, kas jau daudzus gadus cieš no briežu un aļņu pulkiem. Šie koki jau ir paaugušies un apgrauztās rētas ir daļēji aizvilkušās, taču par pilnīgi derīgiem kokiem tie vairs nekad neizaugs.
Ejot pa brieža pēdām citviet mežā, ilgi nav jāmeklē arī krietni jaunāki koki, kas cietuši no daudzo pārnadžu zobiem: "Šeit ir priede, kurai ir bojājums, briedis noplēsis mizu līdz serdei. Iekšā parādīsies melnas vietas, rētas… Un kāpēc viņš visu nenograuž un iet pie nākamā koka."
Brieži nograuž aptuveni 70% jaunaudžu, un tikai trešā daļa paliek neskarta. Normāli būtu, ja šie skaitļi būtu pretēji, 30% ciestu, bet 70% izaugtu par derīgiem kokiem.
"Staltbriedis, es teiktu, ir novērtēts diezgan objektīvi, tā tendence ir pieaugoša." Valsts mežu dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis novērtē, ka dzīvnieku skaits nav pārlieku liels. Medību daļas vadītājs uzskata, ka mežsaimnieki var jaunaudzes pasargāt ar žogu palīdzību.
"Visiem ir kaut kur jāpiekāpjas savās ambīcijās, savās vēlmēs un tad var rast to vidējo izsvērto. Šobrīd nav tas risinājums, žogs nav pašmērķis, žogs ir sekas, un nedomāju, ka kāds ir priecīgs par žogiem, ne mežsaimnieki, ne mednieki, ne sēņotāji," teic Lūsis.
Par žogu nepieciešamību priecīgo tiešām nav daudz. Mežsaimnieku pārstāvis norāda, ka žogs ir tiešām efektīvs aizsardzības līdzeklis pret briežu postījumiem, taču arī vareni dārgs aizsardzības veids: "Šobrīd žogs ir viens no dārgākajiem aizsardzības veidiem. Žoga viens metrs maksā no 13 līdz 15 eiro. Ja gribam iežogot kaut vienu hektāru, tad tas ir krietni virs 2000 eiro. Taču, ja skatāmies uz tādu pat jaunaudzi bez žoga, aizsardzībai tērējam 1700 līdz 1800 eiro 8 gadu periodā."
Mežsaimnieki uzskata, ka vislabākais veids būtu medījamo dzīvnieku pieļaujamā skaita palielināšana. Pēc kokaudzētāju domām, uz 1000 hektāriem būtu jābūt ne vairāk kā 20 lielo dzīvnieku – briežu, aļņu. Taču tagad to skaits ir krietni lielāks – vidēji 70 īpatņu uz 1000 hektāriem, tas, viņuprāt, ir stipri par daudz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
