Migrējošie putni noēd lauksaimnieku sējumus, zemnieki meklē to atbaidīšanas metodes

Putniem aktīvi sākot migrēšanu, vairums lauksaimniecību tīrumos pulcējas zosu bari. Te putni lidojuma starplaikos atpūšas un uzņem barību turpmākajam ceļam uz ziemeļiem. Lopkopības speciālisti Aelitu šī problēma uztrauc jau gadiem. Šajā pavasarī lauksaimnieces sējumus no putniem glābj vien tas, ka blakus atrodas pusnovākts kukurūzas lauks, kur tie barojas.

"Ja viens tāds bars nolaižas, tad lauka vairāk nav. Ne jau tikai zosis. Tie ir gulbji, tās ir dzērves – gan pavasarī, gan arī tas pats notiek rudenī ar rudens ražu un sējumiem," norāda lopkopības speciāliste zemnieku saimniecībā "Atēnas" Aelita Runce.

Aptuveni 25 lauksaimnieki jau vērsušies pie dabas aizsargiem ar lūgumu atļaut limitēti šaut migrējošās zosis.

"Letālā atbaidīšana ir tomēr kā izņēmums. Vispār pavasara migrācijas laikā šos putnus ir aizliegts traucēt, kur nu vēl šaut nost. Bet ir izņēmums – ja ir būtisks kaitējums augkopībai, tad var ar atļauju procesu traucēšanu atļaut," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Rihards Miķelsons

Tomēr tikai šaušana nav efektīvs veids, kā tikt galā ar šo problēmu.

"Jākombinē ar citām – vizuālie atbaidītāji, akustiskie, lāzeri, droni, suņi. Tas viss būtu jākombinē, ja grib to labāko efektu. Bet jāskatās vēl globālāk – ir jārisina savādāk. Jo vairāk traucē un biedē, viņām nav iespēju uzņemt barības vielas un viņas izplatās," norāda Miķelsons.

Lai varētu veikt zosu šaušanu, kas ir tikai viena no metodēm, kā pasargāt savus sējumus, sākumā ir jāsaņem dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kuru izskata mēnēša laikā. Taču lauksaimniekiem ir arī citi esošās problēmas risinājumi.

"Protams, var šaut. Var nošaut visus, bet ko, mēs iznīcināsim tagad visu dzīvību uz zemes? No tā nekas nemainīsies. Varētu iekļaut atbalstam speciāli ierīkotus laukus, kurus nevāktu – ar tām kultūrām, kas dzīvniekiem – gan putniem, gan stirnām, ir vajadzīgi, kurus atstātu nenovāktus, kurus apmaksātu, un tad šie putni lokalizēto uz šīm vietām," mudina Runce.

Arī Igaunijā situācija līdzīga kā Latvijā – dabas aizsargi uzsver, ka lauksaimniekiem pašiem jāiekārto barošanas vietas zosīm. Valsts atbalsts tādu vietu iekārtošanai pagaidām gan nav paredzēts nedz Latvijā, nedz kaimiņos.

"Mūsu vienīgā iespēja ir novirzīt migrējošos putnus uz šīm iekārtotajām barošanas vietām, kur tās nodara pēc iespējas mazāku ekonomisko kaitējumu lauksaimniekiem un cilvēkiem," norāda Igaunijas Vides aģentūras ģenerāldirektors Rainers Vakra.

Jāņem vērā, ka, liedzot putniem iespēju uzņemt pietiekamu barības daudzumu, tiek paildzināta zosu uzturēšanās valstī. Pētnieku pieredze liecina – zosu atbaidīšana no laukiem problēmu neatrisina, bet izkliedē putnus uz plašākām teritorijām apkārtnē.