Mums vajadzēja ieklausīties Baltijā daudz agrāk – EP prezidente Rīgā norāda uz Krievijas radītajiem draudiem

EP prezidentei Metsolai šī jau ir trešā vizīte Rīgā. Dienu viņa sāka ar uzrunu "Rīgas konferencē", kurā galvenokārt akcentēja to, ka Eiropai vajadzēja spēt ieklausīties Baltijas valstīs par to, ka Krievija bija drauds jau pēc 2014. gada, kad Maskava uzsāka savu agresiju Ukrainā.

"Es atzīstu, mums vajadzēja ieklausīties Latvijas pārstāvjos daudz agrāk," norādīja EP prezidente.

Metsola pauda, ka arī pēdējā laikā pieaugošie dronu incidenti un sabotāžas mēģinājumi Eiropā, kas nav nejauši gadījumi, pārbauda šī reģiona spēju reaģēt uz Maskavas provokācijām un darīt to vienoti.

"Nauda viena pati mūsu drošību nenodrošina. Ja turpināsim darboties katrs savā stūrī, dublēsim darbus un neplānosim kopīgi, Eiropa arī turpmāk paliks sadrumstalota — 27 valstis ar 178 dažādām ieroču sistēmām. (..) Ja mūsu sistēmas nav savietojamas vai spēki nav apmācīti tās izmantot kopīgi, visi šie centieni var izrādīties nepietiekami. Sadarbības trūkuma dēļ mēs kavējamies un maksājam vairāk," teic Metsola.

Eiroparlamenta prezidente īpaši izcēla dronus kā galveno mūsdienu kara ieroci. Viņa uzsvēra, ka arī šeit Eiropai jāiegulda gudrāk — tehnoloģijās, kas stiprina gan drošību, gan inovācijas.

"Mēs esam ļoti tuvu vienošanās panākšanai ar dalībvalstīm par jauno Eiropas aizsardzības industrijas programmu. Mērķis ir vienkāršot procedūras, nojaukt liekus šķēršļus un palīdzēt mūsu aizsardzības nozarei attīstīties un piegādāt vajadzīgo daudz ātrāk. Kopā ar Ukrainas rūpniecisko bāzi mēs strādājam pie tā, lai dalībvalstis varētu elastīgāk izmantot Eiropas Savienības finansējumu – ieguldot divējāda lietojuma projektos, piemēram, dronu tehnoloģijās," sacīja Metsola.

Tiesa, visi šie aicinājumi un vēstījumi skan laikā, kad Eiropa saskaras ar pieaugošu politisko sadrumstalotību. Francijā, kuru pēdējā gada laikā nomoka nepārtraukts politisks haoss, pie varas varētu nākt galēji labējie, Ungārija un Slovākija kavē sankcijas pret Krieviju, atbalsta sniegšanu Ukrainai, bet Eiropas Parlaments kļūst arvien dalītāks arī iekšēji.

Metsola piektdien tikās arī ar premjeri Eviku Siliņu (JV) un apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur Eiropas Parlamenta prezidente klātienē iepazinās ar NATO sabiedroto klātbūtnes stiprināšanas pasākumiem Latvijā.

Ar Siliņu Metsola pārrunāja Eiropas drošības stiprināšanu, aizsardzības industrijas attīstību un atbalstu Ukrainai. Premjere uzsvēra — Eiropas spēks ir vienotā un mērķtiecīgā rīcībā.