Nacionālais teātris atklāj sezonu ar politisku satīru pēc Raiņa lugas motīviem

Raiņa luga "Spēlēju, dancoju" pirmo reizi iestudēta uz Nacionālā teātra skatuves. Kopš tā laika pagājuši 102 gadi, un nu slavenais Raiņa darbs pārdzimis, mūžīgo velna riju, kur norit darbība, no aizlaikiem trāpīgi pārceļot uz šodienu.

Režisors Elmārs Seņkovs norāda, ka viņš vēlējies dzēlīgi un reizē caur smiekliem palūkoties uz mūsdienu Latviju: "Mūsu politiskā arēna patiesībā ir vēl viens teātris, kas ir gaužām traģisks, un aiz tā viņš paliek arī absurds un smieklīgs. Reizēm nolaižas rokas un atliek vienkārši skatīties un smieties, kā mūsu acu priekšā notiek kaut kādas acīmredzamas blēdības un mēs nevaram pieķert aiz astes, mēs to redzam, un visinteresantākais, ka paši velni, viņi arī diezgan mierīgi jūtas ērti."

Kurā brīdī ziedojums kļūst par kukuli, sponsors par cenzoru, bet dzērājs par varoni? Kāds ir mākslinieka uzdevums laikā, kurā augstākais sociālais statuss sabiedrībā ir ierēdņiem? Šie ir daži no jautājumiem, par ko skatītājus vedina domāt izrādes veidotāji.

Arī galvenās lomas – Tota –  atveidotājs Raimonds Celms velk paralēles ar šodienu: "Mūsu paša teātra pēdējo notikumu sakarā šī luga liekas ļoti aktuāla un arī tagad visa tā jezga ar valdības maiņu un kultūras ministra cienīga kandidāta atrašanu, un tas, kā tas tiek darīts, rada kaut kādu tādu negaidītu aktualitāti."

Izrādes dramaturģe Justīne Kļava Raiņa lugu gandrīz pilnībā pārrakstījusi, pārceļot lugā iekodēto vēstījumu uz mūsdienām. Viņa nešaubās – šis noteikti nav klasikas konservs: "Tas galvenais mans uzdevums bija aizpildīt šos te simbolus vai metaforas, ko, protams, šis brīnišķīgais Raiņa darbs piedāvā, ar mūsdienu sabiedrībā atpazīstamām aktualitātēm, personību arhetipiem, lai cik novazāts būtu šis vārds – sabiedrībā aktuālām tēmām, tad šis ir tas, kas ir sanācis no Raiņa 2023. gadā, kā Rainis pats ir teicis – pastāvēs, kas pārvērtīsies."

Šai izrādē Tots ir mūziķis, kurš mēro savu ceļu pretī brīvībai, dodoties atmodināt Leldi. "Būtiskais jautājums, par ko mēs gribam runāt šajā mirklī, kad Tots sevi ir definējis, un pats sevī sasniedzis kaut kādu dziļi garīgi intelektuālu apgaismību kā mākslinieks, šajā mirklī viņš izdara izvēli – vai noturēt par katru cenu savu statusu, vai tomēr ļaut dzīvot kādam citam," saka Celms.

Režisors cer, ka skatītāji izrādē saskatīs arī paši sevi un uzdos jautājumu – kurā brīdī ērtības labad tiek nodoti ideāli un brīvība: "Bieži vien mēs pat nejūtam, kā no mūsu brīvības tiek izsūktas asinis, šobrīd mēs nezinām, kur vēl tie kangari slēpjas, kur vēl tie trejgalvji staigā, kaut gan īstenībā, ko es te stāstu? Mēs zinām! Bet mēs izliekamies, ka nezinām."