Nākamā gada valsts budžets saasina domstarpības starp ZZS un Vienotību

Atšķiras abu politisko spēku uzskati par iedzīvotāju ienākumu palielināšanu nākamgad. ZZS atbalsta mērenāku minimālās algas celšanu, Vienotībā uzskata, ka minimālā alga jāceļ straujāk un jāpalielina arī neapliekamais minimums.

Minimālās algas jautājums izraisīja asas diskusijas valdības, arodbiedrību un darba devēju tikšanās laikā. Labklājības ministrs Jāņa Reirs uzskata, ka minimālais ienākumu līmenis nākamgad ir jāceļ par 37 eiro – no pašreizējiem 370 līdz 407 eiro mēnesī. Tas veicinātu labklājības pieaugumu.

Pret tik strauju minimālās algas celšanu iebilda premjera Zaļo un zemnieku savienība. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola akcentēja, ka tas neveicināšot jaunu darbavietu radīšanu reģionos. Premjers Māris Kučinskis piebilda, ka minimālo varētu arī celt, bet ne mērenāk.

Arī darba devēji vairāk atbalsta samērīgu minimālās algas paaugstinājumu.

Cits piedāvājums iedzīvotāju ienākumu līmeņa paaugstināšanai ir Brīvo arodbiedrību savienībai, kas rosina līdz pirmskrīzes līmenim palielināt neapliekamo minimumu, lai tas sasniegtu 130 eiro. Arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers ir pārliecināts, ka tikai minimālās algas paaugstināšana neko nedos.

Nekādus lēmumus par minimālās algas apmēru nākamgad Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē nepieņēma. Sociālie partneri ar premjeru parakstīja vienošanos par efektīvāku un motivētāku valsts pārvaldi.

Dokumentā ierakstīta sen dzirdētas frāzes par ekonomiskā izrāviena panākšanu, atkarības mazināšanu no Eiropas fondiem un iedzīvotāju reemigrācijas veicināšanu.

Video