Nākamnedēļ testēs iespēju mācības veikt attālināti; problēmu gadījumā neizslēdz mācību gada pagarinājumu

Pirmo līdz vienpadsmito klašu skolēniem līdz ar ārkārtējā stāvokļa pasludināšanu brīvlaiks sācies par vienu dienu agrāk. Visi ir mājās. Taču informācija, kā mācīties turpmāk, pagaidām ir diezgan minimāla. Sazinājos ar jelgavnieku Tomu. Sveiks, Tom!

"Mans klases audzinātājs šobrīd aptaujā klasesbiedrus, vai mums ir pieejams internets un kādas ierīces. Bet man bioloģijas skolotājs ir izdomājis, ka viņš atsūtīs 90 minūšu garu video, kur tiks apkopota visas nedēļas tēma. Tas, ko varu darīt tagad, ir gaidīt papildu informāciju "E-klasē" vai savas skolas lapā. Vēl varu aiziet un skapīti un iztīrīt to. Skolā tiek veikta tīrīšana," atklāj Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēknis Toms Putniņš.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, lai mācības vispār varētu notikt, ir interneta un atbilstošas datortehnikas pieejamība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn internets bija pieejams 85% mājsaimniecību, kas, starp citu, atbilst vidējam rādītājam Eiropas Savienībā.

Salīdzinoši labāka situācija likumsakarīgi ir Rīgā – 87%, tad Pierīga, līdz zemākais rādītājs – 76% – mājsaimniecību šobrīd ir Latgalē.

Līdz ar to var teikt, ka tehniski mācības attālināti Latvijā var veikt. Taču pirmie priekšvēstneši, kas liek aizdomāties, jau parādās. Piemēram, interneta noslodze. Latvijas Pašvaldību savienības un Izglītības ministrijas kopīgi organizētā videokonferencē tieši par jautājumiem, kā būs jāstrādā attālināti, bija piesaistījusi ap 2000 skatītāju. Kas izrādījās par daudz.

Salīdzinājumam – pieslēgumu skaits attālinātajās mācībās varētu būt 200 tūkstoši. Nākamā nedēļa, kamēr mācības nenotiek, faktiski būs izšķirošas, lai saprastu, cik jaudīgi ir interneta resursi, vai atbilstoša datortehnika ir gan skolēnu, gan mācību iestāžu pusē. Un pats galvenais – vai mācības šādā režīmā vispār ir efektīvas.

"Ja tomēr mēs nespēsim tikt līdz kvalitatīvam interneta pieslēgumam, gan mācību procesam, tad IZM nekas neatliks, kā sludināt brīvlaiku un pagarināt mācību gadu," norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Kopumā Izglītības ministrija iecerējusi darboties pēc šāda scenārija: pedagogi dodas uz darbu, mācības internetā organizējot ar "E-klases" vai "Mykoob" starpniecību. Ikdienas saziņa – ar elektronisko pastu vai, piemēram, "Whatsapp".

Un tā pedagogi organizē mācību procesu, gatavo materiālus, savukārt skolēni mājas darbus iesniedz elektroniski vai kādā citā izglītības iestādes noteiktā formātā.

"Šeit ir iespējami dažādi varianti, skolotājs savu sakāmo var ierakstīt video, kuru var skatīties "Youtube", piemēram. Tas ir iespējams, taču tas nebūs pilnvērtīgs mācību process. Tāpēc domājam, kā organizēt videokonferenču tipa stundu norisi," stāsta Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tikmēr 12. klasēm nākamnedēļ jākārto viens no centralizētajiem eksāmeniem. Tiem, kuri pirms tam bijuši ārpus Latvijas, var tikt pieprasīts apliecinājums par veselības stāvokli.