Nākotnē plāno izveidot jaunu profesiju – paramediķis. Izmaiņas primāri skars ugunsdzēsējus
Resursu un personāla trūkuma dēļ Latvijas operatīvajiem dienestiem tuvākajos gados nāksies sadarboties daudz ciešāk. Īpaši, ja runa ir par mazāk blīvi apdzīvotām teritorijām un attālākiem novadiem.
Jaunā sistēma paredzētu, ka dzīvības apdraudējuma gadījumā kā pirmie steidzas palīgā tā dienesta darbinieki, kas atrodas vistuvāk notikuma vietai, ja tiek prognozēts, ka neatliekamās palīdzības mediķu ierašanās laiks būs ilgāks nekā pacients var gaidīt.
"Šāda sistēma ir ieviesta absolūti lielākajā daļā Eiropas valstu, mums patiešām Latvijā tā iztrūkst, mēs pat esam saņēmuši tādus ieteikumus no PVO, ka tas ir elements, kas ir faktiski obligāts, ja mēs runājam par neatliekamās palīdzības mūsdienīgu dizainu."
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apstiprina, ka tuvākajos gados nozare piedzīvos pamatīgas pārmaiņas. Visvairāk tās skartu Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, jo tajā strādājošiem būtu jāspēj reaģēt arī kā neatliekamajai palīdzībai.
"Šī sistēma, kas ir 112 vienotā,ja mēs paņemam kā piemēru Luksemburgu, tur nav tāda NMPD atsevišķi, tur ir 112, vienots dienests, kas nozīmē faktiski, ka persona vienu dienu var izbraukt kā paramediķis, otru dienu viņš var izbraukt kā glābējs uz notikumu. Bet tas nav, protams, ātrs risinājums, tāpēc pirms šo soli spert, tas ir ļoti rūpīgi jāizvērtē."
Rīgas Stradiņa universitātē tiek gatavota arī jauna izglītības programma "Paramediķis". Studijas tajā varētu sākties , iespējams, jau pēc pusotra gada.
"Viena no lietām, ko šobrīd nopietni apsveram, ir paramediķu sistēmas izveide, kas ir atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ko es ar to gribu pateikt, ka ir šis vienotais 112, un tādā veidā šis resurss tiek sadalīts, un mums vairs nav atsevišķi šādi dienesti, bet ir viens."
Skeptiska par šādiem plāniem ir Mediķu arodbiedrība. Tās vadīja pārliecināta, ka nav pareizi ugunsdzēsējiem uzlikt papildu pienākumus, tas tikai liecinot par mēģinājumu kaut kā aizlāpīt neatliekamās palīdzības pieejamību Latvijā.
"Paramediķis ir tas cilvēks, kurš traumu un uzbrukumu gadījumā steidzami pieslēdzas un piedalās cietušo transportēšanā. Īstenībā ārsta palīgs, kas tagad ir galvenā persona neatliekamās palīdzības brigādē, arī var izmeklēt pacientu, noteikt diagnozi, varbūt ir iespējams pacientu nevest uz slimnīcu, izvērtēt situāciju. Ja būs paramediķi, tad, piedodiet, man ir žēl uzņemšanas nodaļas, jo tā būs tāda ļoti liela transportēšana."
Pretrunīgi tiek vērtēta arī ideja par pirmā reaģētāja tīkla izveidi. Tas paredz, ka īpaši sagatavoti cilvēki, kuri dzīvo dažādās vietās un ikdienā veic citus pienākumus, negadījuma brīdī varētu sniegt pirmo palīdzību cietušajam līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās palīdzības ekipāža. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šādu ieceri atbalsta.
"Ar savām zināšanām viņi var nekavējoties reaģēt, saņemot informāciju – gan šūnu apraides, gan citā veidā – savā viedierīcē par to, ka noticis konkrēts gadījums un kļūt par pirmajiem reaģētājiem. Tie var būt gan glābšanas dienestu darbinieki, gan policisti, gan arī brīvprātīgie ar atbilstošām zināšanām, iemaņām un apmācību." Tādējādi uz notikuma vietu iespējams ierasties vienas, divu vai trīs minūšu laikā, nevis piecu vai astoņu, ja kāds no dienestiem ir aizņemts."
Mediķu arodbiedrības ieskatā, šī reforma pārāk lielu atbildību uzliktu uz pašu sabiedrību. Bāriņa atgādina, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir valsts pienākums, ko nevar aizstāt ar brīvprātīgo iesaisti.
"Man ļoti žēl, ka reģioni tiek diskriminēti, sauksim lietas īstajos vārdos, jo arī slimnīcu tīkla reforma negarantē reģioniem kaut kādus pienesumus lielākus. Ja otram ir jāsniedz pirmā palīdzība, ko darīt, ja gadās kļūdīties? Kurš atbildēs? Tas arī ir milzīgs jautājums."
Tikmēr ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šai domai oponē, norādot, ik katrs mēģinājums glābt cilvēka dzīvību ir labāks nekā palīdzību nesniegt vispār.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
