Uz saturu

NATO izcilības centrs: Latviju Covid‑19 dezinformācija skārusi mazāk nekā citas valstis

2020. gada 12. maijā 22:30

Latviju Covid-19 krīzes laikā dezinformācija skārusi mazāk nekā lielvalstis, tā secina NATO izcilības centrā. Konstatētas dažādas grupas, kas izplata viltus ziņas – tie ir gan naivi, labticīgi cilvēki, gan valstis, kas grib apmelot citas. Lai Latvija sekmīgāk cīnītos pret nepatiesām ziņām krīzes situācijās, iecerēts uzlabot likumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz ar epidēmiju, mums apkārt plosās "infodēmija" – šis jēdziens nozīmē dezinformācijas izplatīšanos ļoti lielos apjomos.

NATO izcilības centrā skaidro, ka dezinformāciju pamatā izplata trīs grupas. Pirmkārt, labticīgi cilvēki, kas darbojas vārda brīvības ietvaros. Otra grupa spēlētāju ir tie, kuri dezinformāciju izmanto savu interešu dēļ – piemēram, konspirācijas teoriju grupas, lai palielinātu savu tīklu. Trešā grupa ir valstu spēlētāji, kas dezinformāciju izmanto valsts interešu nolūkā. Aktīvāk globālajā laukā spēlē Krievija un Ķīna.

"Sākumā Krievija bija ļoti aktīva. Par izcelsmi – ka nav Ķīna, bet NATO vai ASV veidots bioloģisks ierocis. Protams, tas bija oficiālos medijos, pēc tam atsevišķās grupās," stāsta NATO izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

"Ir vienkārši jāstiprina valdības komunikācija par kaut kādiem jautājumiem, koordinēti vēstījumi. Atceramies arī pašu krīzes sākumu, kur dažādi homeopāti aktīvi centās stāstīt par dažādām ārstniecības metodēm, vai stāstīt, ka krīze nav nekas nopietns – valdības argumentācijai jābūt daudz spēcīgākai," uzskata Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja Daiga Holma.

Noslēgumā otrdienas komisijas sēdē secināts, ka nepieciešami uzlabojumi likumdošanā, lai pret viltus ziņu izplatītājiem varētu vērsties krietni operatīvāk un bargāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Izmaiņas vairākos likumos, lai definētu gan dezinformācijas jēdzienu, gan krimināllikumā šo jautājumu atrunātu. Ies saskaņošanas process, nonāks Saeimā deputātu izvērtēšanai, jo jādod instrumenti spēka struktūrām, lai tās varētu konkrēti cīnīties," norādīja Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Aktīvi jāstrādā ar sociālajiem tīkliem un medijiem, secina atbildīgā komisija.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm