NATO līdz šim spējusi atturēt jebkuru potenciālo agresoru, situāciju vērtē Riekstiņš
Katra gada sākumā Rīgā ierodas Latvijas vēstnieki no visas pasaules. Atklājot sanāksmi, 23. janvārī vēstniekus Latvijā sveica ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un premjerministre Evija Siliņa (JV). Sanāksmē, kas turpināsies līdz nedēļas beigām, šoreiz galvenais akcents ir drošības situācija, vēsta raidījums TV3 Ziņas.
Tikšanās notiek laikā, kad Krievija jau gandrīz divus gadus turpina karu Ukrainā. Tāpēc vēstnieki daudz uzmanības sanāksmē velta drošības situācijai. Šobrīd Eiropā arvien vairāk izskan bažas, ka Rietumvalstīm izteiktie Vladimira Putina draudi, iespējams, var arī materializēties.
Daudzus zviedrus satraucis Zviedrijas civilās aizsardzības ministra Karla Oskara Bolina teiktais, ka "Zviedrijā var būt karš", ko pastiprināja Zviedrijas armijas komandiera Mikaela Bīdena sacītais, ka zviedriem psiholoģiski jāgatavojas kara iespējamībai.
Par kara iespējamību Rietumos piecu līdz astoņu gadu laikā brīdinājis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Viņš pieļāvis, ka "Vladimirs Putins kādu dienu var uzbrukt pat NATO valstij".
Atbildot uz jautājumu, cik pamatotas ir bažas par Krievijas iebrukumu kādā no NATO valstīm, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš atbild – alianse savas pastāvēšanas 75 gados spējusi nodrošināt, ka neviens NATO teritorijai nav uzbrucis.
"Šīs aizsardzības alianses vēsture parāda, ka mēs esam bijuši spējīgi atturēt jebkuru potenciālo agresoru. Un man nav iemesla domāt, ka šis ir brīdis, kad NATO ar savu darbību nebūs spējīga atturēt jebkuru agresoru potenciālo un pretinieku arī nākotnē. Mēs, protams, nedrīkstam vieglprātīgi attiekties pret kopīgi drošības situāciju Eiropā. Bet tajā pašā laikā tādiem pārspīlētiem un apokaliptiskiem scenārijiem, es domāju, ka ar tiem nevajadzētu aizrauties."
Māris Riekstiņš norāda, ka NATO ir definējusi divus galvenos draudus — starptautisko terorismu un Krieviju. Un, balstoties uz draudu analīzi, turpina attīstīt savus aizsardzības plānus. "Tas mērķis ir atturēt jebkuru potenciālo pretinieku vispār nopietni domāt par plānu, ja tāds kādreiz ir kādam galvā bijis, uzbrukt aliansei. Tātad atturēšanas politika," teic Riekstiņš.
Savukārt Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava runas par Krievijas iespējamu uzbrukumu NATO sauc par spekulācijām un aicina pievērst uzmanību, kurš un kādā kontekstā par to runā.
"Tie ir spekulatīvi, tie ir mācību scenāriji, dažādu iemeslu dēļ ģenerēti scenāriji. Tur principā ir jāskatās katru reizi, kurš ir autors šiem te izteikumiem un ar kādu mērķi kurā situācijā tas tiek teikts.
Ar mērķi atturēt Krieviju NATO šonedēļ sāk lielākās militārās mācības kopš Aukstā kara beigām, kas ar 90 tūkstošu karavīru piedalīšanos ilgs vairākus mēnešus.
Manevros izspēlēs to, kā Eiropas sabiedrotajiem nāktu palīgā ASV, lai aizargātu alianses austrumu flangu NATO līguma piektā panta iedarbināšanas gadījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
