Naukšēni slēgti. Darbu ar smagus noziegumus pastrādājušiem bērniem uzticēs nevalstiskajam sektoram
Latvija turpina izstrādāt jaunu pieeju darbam ar bērniem, kuri izdarījuši smagus noziegumus. Iepriekš šie nepilngadīgie tika izolēti Naukšēnu korekcijas iestādē, bet tā, kā zināms, jau kādu laiku ir slēgta. Kamēr valsts spēs izveidot jaunu, pastāvīgu, modernāku iestādi, kur riska jauniešus nogādāt, darbosies pagaidu variants, ar viņiem strādās nevalstiskās organizācijas.
Divi nonākuši cietumā, trīs – probācijas dienesta uzraudzībā, bet pārējie kļuvuši pilngadīgi vai informācijas par viņu gaitām nav – tāda ir bilance, par to, kas noticis ar astoņiem Naukšēnu bērniem pēc korekcijas iestādes slēgšanas pirms pusotra gada. Beidzot tapis plāns, kur un kā ar sabiedrībai bīstamiem jauniešiem varētu strādāt turpmāk.
Lai izveidotu vienu slēgta tipa iestādi, kurā nepieciešamības gadījumā pēc tiesa sprieduma ievietot noziegumus pastrādājušos bērnus un jauniešus, vēl būs nepieciešami vairāki gadi, neslēpj tieslietu ministrijā.
Šo iestādi gan veidos kā drošas mājas konceptu, nevis korekcijas iestādi. Taču palīdzība šiem bērniem vajadzīga jau tagad, tādēļ kā pagaidu risinājumu ministrija iecerējusi sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.
"Esam uzrunājuši vairākas NVO un redzam jau šobrīd vairākus sadarbības partnerus. Kā piemēru varu minēt SOS bērnu ciematu asociāciju, viņi pērn rudenī ieviesa jaunu pakalpojumu, kas tieši vērsts uz augsta riska pusaudžiem, tas ir individuāls 1:1, viens bērns dzīvo ar vienu audzinātāju, bez citiem bērniem," stāsta TM Administratīvās atbildības politikas nodaļas vadītāja p.i. Natālija Laveniece-Straupmane.
Šo pakalpojumu, visticamāk, sniegs dažādās Latvijas vietās, nevis vienā konkrētā iestādē, kā tas savulaik bija Naukšēnos. Paralēli individuālai pieejai, meklēs iespēju izveidot arī grupas, kurās riska jauniešiem palīdzēt nokāpt no noziegumu takas.
"Drošā māja ir domāta šaurai grupai, jo mēs nevaram ievietot vienā vietā visus bērnus. Tā ir paredzēta bērniem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem jāatrodas slēgtā vidē ar ierobežojumiem, jo citādāk tos riskus vienkārši nav iespējams novērst. Var būt iespēja, ka bērnam nevajag tik slēgtu vidi."
Ministrijā gan uzsver – gan pagaidu, gan pastāvīgais variants nākotnē kardināli atšķirsies no tās pieejas, kāda savulaik bija Naukšēnos, kurus pirms trim gadiem likvidēja pēc tam, kad tur atklāja virkni pārkāpumu pret jauniešiem.
"Mēs pilnīgi visu darīsim citādāk. Tā būs slēgta tipa iestāde, bet te ir jāliek punkts, citu līdzību nav. Pirmkārt mēs paredzēsim skaidrus kritērijus kādos gadījumos bērnu vispār varēs ievietot šādā iestādē, pirms tam šādi kritēriji nebija paredzēti. Un pašā iestādē mēs paredzēsim ne tikai, ka bērns tur dzīvos, bet būs pakalpojumi vērsti uz traumā balstītu aprūpi, jo mēs nevaram palīdzēt bērnam, ja nezinām kāpēc viņš nokļuvis tur, kur nokļuvis, un tad notiks darbs, tur būs terapijas speciālisti, kas strādās gan individuāli ar katru bērnu, gan grupās," skaidro Laveniece-Straupmane.
Kopš Naukšēnu slēgšanas galveno darbu ar riska jauniešiem uzņemas pašvaldības, bet sevišķi smagos gadījumos Valsts probācijas dienests. Iestādē atzīst, ka visu šo laiku bērni, kurus teorētiski vajadzētu izolēt, turpina uzturēties sabiedrībā, taču šie apstākļi likusi dienestam radīt arī pilnīgi jaunu programmu darbam ar nepilngadīgajiem noziedzniekiem.
"Probācijas dienests probācijas novērošanu īsteno no 2023. gada. Mēs nākam kopā ar visām iestādēm, pašvaldībām, spcedienestiem, lai saprastu kādas problēmas ir tam bērnam, tai ģimenei un mēģinām saprast kāda ir stratēģija, lai palīdzētu," stāsta Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta pārstāve Jana Mituza.
Darbs ir smags, jo lielākoties šie bērni ir ar ļoti skaudru un traumatisku dzīves pieredzi, taču programmas rezultāti labi.
"No šie 23 bērniem, kuriem piemērota probācijas novērošana, lielākā daļa, ir viens bērns tikai, kurš neievēro nosacījumus, kuram būtu jāpiemēro slēgta vide, kur viņš var atrasties."
Kopumā izolācija Latvijā šobrīd būtu vajadzīga trim noziegumus pastrādājušiem bērniem. Probācijas dienestā ir pārliecināti, ka nevalstiskais sektors spēs nodrošināt pietiekami drošu vidi, kurā šādu pakalpojumu sniegt.
"Latvija nav unikāla valsts. Mēs redzam, ka šādas pieejas strādā arī citur. Arī mūsu pieredze liecina, ka mūsu bērni, kas nonāk probācijas dienestā, neskatoties uz to, kādus noziegumus viņi ir veikuši, mums ir ļoti normāla sadarbība. Mums neviens nemetas virsū ar nažiem. Šie bērni saprot, ko viņi ir izdarījuši," tā Mituza.
Plānots, ka pagaidu risinājums riska jauniešu atbalstam sāks darboties nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
