"Naukšēnu" korekcijas centrā nepieciešami jauni darbinieki
Savulaik bēdīgi slavenos notikumos ierautajā sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" esot mainīti iekšējās kārtības noteikumi. Pedagogu vardarbība, nežēlība jauniešu starpā – par šādu centra ikdienu pērn ziņoja mediji. Ja agrāk galvenā pāraudzināšanas metode bija tā sauktā "mīnusu" jeb soda sistēma, tad tagad jauniešus mēģinās motivēt pozitīvi, piemēram, par labu uzvedību, ilgāk ļaujot skatīties TV. Tomēr situācija mainās lēni, vēsta TV3 Ziņas.
Pērn Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsāka 13 administratīvo pārkāpumu lietas pret deviņiem sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni iestādes darbiniekiem par emocionālo un fizisko vardarbību pret nepilngadīgajiem. Septiņās lietās piemēroti naudas un brīdinājuma sodi, sešas lietas izbeigtas. Spēkā stājušies lēmumi deviņās lietās, bet divās lietās lēmumi ir pārsūdzēti. Par smagākajiem iespējamajiem vardarbības gadījumiem informācija nodota Valsts policijai turpmāku darbību veikšanai.
5. janvārī "Naukšēnos" atsākās mācības, un "Naukšēnu" sociālās korekcijas iestādes vadība uzskata, ka progress esot manāms. No vecajiem kolēģiem divi ir pametuši darbu, viņu vietā četri jauni. Arī par tagadējo iestādes vadītāju, kas pirms skandāla bija priekšnieka vietniece, "Naukšēnu" iemītnieki bija sūdzējušies, bet viņa skaidro, ka iepriekšējā izturēšanās pret audzēkņiem bija atbilstoša tā brīža Ministru kabineta noteikumiem, taču iespēju robežās darbinieki centās nepiemērot bargākos sodus, piemēram, ieslodzīšanu karcerī.
"Nu mēs centāmies samazināt visu iespējamo, teiksim, "namiņā likšanas" gadījumus. Cik varējām, tik īsinājām."
Ministre "Naukšēnu" vadību aizstāv, uzsverot, ka darbinieki strādāja pēc tā laika normatīvā regulējuma, kas arī paredzēja sodu, nevis motivējošu sistēmu, tagad situācija mainīta.
Vienlaikus ministre situāciju "Naukšēnu" sociālās korekcijas iestādē salīdzināja Bruknas muižas skandālu, kad sabiedrība ļoti asi reaģēja uz pārmetumiem par skarbu rīcību pret iestādē nokļuvušajiem jauniešiem, to pārmācības metodēm.
"Mums jādomā, kādas ziņas sabiedrībai raidām, ar ārkārtīgi skaļiem paziņojumiem par pārkāpumiem, pārbaudēm. Negribētu ķidāt – bija viņi nebija viņi, izskan informācija, un tad šie cilvēki var stāstīt, ka tā nav bijis. Manuprāt, vislabākais līdz pārbaužu noslēgumam neapliet cilvēkus ar dubļiem."
Jāmaina arī audzēkņu vidū gadiem ilgi iedibināto vardarbīgo kastu sistēmu, kas līdzīgi padomju laiku cietuma tradīcijām, ar augstāko slāni, kas pazemo pārējos. Lai to pārlauztu, vajag nopietnu darbu.
"Pie šīs subkultūras izskaušanas šobrīd notiek aktīvs darbs, bet viņu neizskaudīs darbinieku nomaiņa, bet tieši jaunā pamudinājuma sistēma. Un individuālie korekcijas plāni."
Valsts probācijas dienesta pārstāvis akcentē, ka panākumu atslēga varētu būt speciāls grupu darbs ar apmācītiem darbiniekiem, kas vada grupu nodarbības un analizē, kāpēc jauniešu dzīvē kaut kas nogājis greizi.
"Šādas kastu sistēmas devalvēšana notiek šādu programmu ietvaros, nereti sākotnēji jaunieši Cēsīs savā starpā ne labprāt komunicēja šī iedalījuma dēļ, tad programmas ietvaros viņi viens otru saprot labāk un stereotipiskie iedalījumi sāk mazināties."
Vienlaikus probācijas dienesta pārstāvis uzsver, ka "Naukšēnos" strādā jau ar sekām, proti, jaunieši, kas tur nonāk, jau ir auguši nelabvēlīgā, skarbā vidē, tādēļ jāstrādā arī ar viņu tuviniekiem. Šobrīd notiek darbs pie nepieciešamā plāna izstrādes, lai sasniegtu sociālās korekcijas mērķus un aktualizētu arī jautājumus par pusaudžu atgriešanos ierastajā dzīves ritmā pēc iestādē pavadītā laika.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
