NBS profesionālajā dienestā uzņem 54 jaunus karavīrus; interese aug

Kandidāti ir ieradušies no visām Latvijas malām, tieši šobrīd paraksta dokumentus par savām turpmākajām militārajām gaitām. Viņus sadalīs divās grupās – vieni dosies uz Ādažiem, pārējie uz Alūksni.

Rihards jau iepriekš vēlējās iestāties armijā, bet 18 gadu vecumā aizbrauca strādāt uz ārzemēm. Laika gaitā saprata – jābrauc atpakaļ, un sapnis par dienestu jāīsteno. Interesi vēl jo vairāk pastiprināja ažiotāža par brīvprātīgo pieteikšanos valsts dienestam.

Kamēr citi vienaudži domā, kā no dalības dienestā izmukt un pat kaļ plānus, ko darīt, ja nāksies armijā doties obligātā kārtā, Rihardam nagi niez pārbaudīt savas spējas un robežas: "Mani viss tas taisni interesē! Tas, par ko visi bažījas. Ka ir katru rītu jāceļas plkst. 6.00 – es katru dienu ceļos, skrienu krosu, tāpēc mani tas saista. Es ārzemēs strādāju palešu rūpnīcā un celtniecībā. Tāpat ir dzimtene, visi radi, tuvinieki, tāpēc gribējās atgriezties."

Liepājniece Egija līdz šim savu profesionālo dzīvi līdz šim saistīja ar mākslu, taču no pārmaiņām nebaidās, tāpēc izlēmusi uzsākt profesionālo dienestu – arī pašas ģimenē cilvēki ir saistīti ar armiju un iedrošinājuši spert šo soli: "Izaugsmes iespēju dēļ! Sociālās garantijas, tas arī bija lielākais iemesls, kādēļ izvēlējos pieteikties. [TV3: Māksliniekiem patīk brīvi dzīvot, kā liekas, vai armijas režīms nebūs biedējošs?] Domāju, ka ne, mākslu jau var jebkur saskatīt, arī armijā! Līdz šim nav bijušas nekādas grūtības, es domāju viss vēl priekšā!"

Igors no Latgales armijā meklē pastāvīgu darba vietu. Fizisko pārbaudi ar skriešanu, vēderpreses un tā sauktajiem pumpēšanās vingrinājumiem iziet nebija nekādu problēmu, interesanti šķita psiholoģiskie testi, kurus arī veiksmīgi izdevās iziet: "Rados ir kas strādā profesionālajā dienestā, ieteica man. Padomāju, izdomāju izmēģināt. Tas darbs ir stabilitāte, režīms, daudz perspektīvu, un pats galvenais – stabilitāte, kas ir vajadzīgs cilvēkam."

NBS Rekrutēšanas un atlases centrā secina, ka šajā iesaukumā aktivitāte ir lielāka nekā iepriekšējā, kas bija maijā. Iespējams, tieši ažiotāža ap brīvprātīgo dienestu likusi jauniešiem izsvērt visus par un pret, lai kļūtu par profesionālā dienesta karavīru.

Galvenā atšķirība ir laikā un samaksā – ja brīvprātīgā dalība Valsts aizsardzības dienestā aizņem 11 mēnešus, par ko jaunietis saņem kopumā 7700 eiro uz rokas, tad dienests profesionālajā armijā nozīmē līgumu uz pieciem gadiem. Mēnesī profesionālā dienesta karavīri saņems no 1400 eiro uz rokas – un laika gaitā vairāk.

"Tā ir konkurētspējīga atlīdzība Latvijas apstākļiem, ja ņem vērā sociālo paketi, tas ir nenovērtējams atspaids. Aizmirstam par kazarmām, viņiem ir tieši tāds pats darba laiks kā jums, jebkuram civilajā jomā. Ir izņēmumi, mācības, norīkojumi, par to tiek kompensēts ar brīvajām dienām. Ja tālu jābraukā, var palikt kopmītnēs," skaidro NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums.

Arī profesionālajā dienestā ir neliels atbiruma procents. Ja dienestu vēlas pamest ātrāk, jāsamaksā par valsts ieguldīto kandidāta mācībās. Lielākā daļa tomēr noturas piecus gadus, un arvien vairāk ir tādu karavīru, kas dienestā ir 15, 20 un vairāk gadu.