Neatkarības atjaunošanas gadadienā tradicionāli aizvadīta Saeimas svinīgā sēde
Neatkarības atjaunošanas gadadienā tradicionāli aizvadīta Saeimas svinīgā sēde. Līdzīgi kā pēc vēsturiskā balsojuma 1990. gada 4. maijā arī šodien Saeimā tika godināti Augstākās Padomes deputāti, kuri pirms 36 gadiem iestājās par brīvu Latviju un pieņēma neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Viņi aicina novērtēt neatkarību un priecāties par savu valsti un tās brīvību.
Pirms Saeimas svinīgās sēdes deputāti, valdības vadītāja un citas amatpersonas devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. 4. maijā šeit tiek kopīgi veidota ziedoša Latvijas karte, kas simbolizē vienotību un savstarpēju cieņu.
Saeimas namā arvien vairāk deputātu ieradās tautas tērpos vai zemessarga formā. Šis sasaukums aizvada pēdējos neatkarības atjaunošanas svētkus, jo oktobrī tiks ievēlēta jaunā Saeima. Gaidāmās vēlēšanas izskanēja arī Saeimas priekšsēdētājas uzrunā.
"Vēlēšanu tuvums daudziem ir apdullinājis un aizmiglojis prātus. Popularitāte un sava tēla spodrināšana laikā, kad mūsu sabiedrību sagaida arvien jauni izaicinājumi un globāli draudi, nav drosme. Vēlēšanu tuvums nedrīkst kļūt par attaisnojumu nepārdomātiem lēmumiem, kuru sekas būs jāizjūt sabiedrībai."
Tomēr šie ir svētki, kad vislielākā uzmanība tiek veltīta tiem 138 Augstākās Padomes deputātiem, kuri pieņēma neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Kā uzsvēra Daiga Mieriņa, 4. maijs ir mirklis, kas neatgriezeniski mainīja mūsu valsts vēsturi.
"138 "jā", kas atbalsojās Augstākās Padomes Sēžu zālē, Vecrīgas ielās, katrā latvietī un pasaulē. Brīvība ir mūsu ceļš mājās. Mēs sākamies ar Latviju. Latvija ir cilvēki. Tie esam mēs. Tā ir mūsu katra pieredze izdzīvot brīvību, smelties saujām un nodot to tālāk. Novērtēsim to, kas mums ir, mūsu brīvība, mūsu valsts, mūsu valoda!"
Stefans Rāzna ir viens deputātiem, kurš balsoja par neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
"4. maijs man īstenībā saistās vistīrākā veidā ar Atmodu un ar iesaistīšanos [Latvijas] Tautas frontē, kad es ieelpoju šīs brīvības gaisa pirmo elpu jau 1988. gadā. Un 4. maijs bija īstenībā tāds loģisks solis. Kad es tiku ievēlēts Augstākajā padomē, es to uzņēmos kā pienākumu, kā goda lietu un tas tika izdarīts."
Par deklarācijas pieņemšanu balsoja arī Ivars Briedis.
"Pirmkārt, emocionāls pārdzīvojums un to patiesību, ko mēs izdarījām, kad beidzot latvieši, mēs nokļuvām brīvībā. Jo mana ģimene arī bija cietusi. Tēvs uz 25 gadiem tika notiesāts un mēs četri bērni pārdzīvojām Staļina laikus – visas tās grūtības. Un 35 gadus mani veda uz komunistiskās partijas saulaino tāli. Bet nepaspēja aizvest, tā viņiem arī vajadzēja! Un esam priecīgi, ka mēs panācām to! Lai mūžam dzīvo brīvā Latvija!"
Par neatkarības atjaunošanu balsojušie deputāti aicina priecāties par savu valsti un brīvību, ko izdevās atgūt pirms 36 gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
