Neatļauta amatu savienošana un balsojumi savās interesēs: par ko KNAB šogad sodījis amatpersonas?
Par interešu konflikta likuma pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad sodījis virkni valsts un pašvaldību amatpersonu. KNAB publiskotajā sarakstā ir gan augsta līmeņa valsts ierēdņi, gan pašvaldību vadītāji un deputāti. Pārkāpumi dažādi – no neatļautas amatu savienošanas līdz lēmumu pieņemšanai personīgās interesēs. Kāpēc amatpersonas pārkāpj likumu, un kā pašas skaidro savu rīcību?
Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Smeiļa komercdarbība saistīta ar šķeldas piegādi. Divu gadu laikā deputāts piecas reizes piedalījies balsojumos, kuros izlemti viņa darījumu partnera mantiskās intereses ietekmējoši jautājumi. Par to KNAB viņam piemērojis 500 eiro sodu.
"Pieci balsojumi, tātad par katru balsojumu 20 soda vienības. Izvērtēju, lai nebūtu tādu situāciju vairāk, kas rastu kādas aizdomas par komercdarbību. Kaut gan mūsu komunālserviss ir pašvaldības interesēs. Lai nerastos domstarpības, nu, protams, ja vainīgs, tad jāsamaksā tas sods un no kļūdām jau mācāmies. Savas intereses arī aizstāvu, protams. (TV3: Tad jūs šo KNAB sodu esat apstrīdējis tiesā?) Bija apstrīdēts, jā, protams."
Tomēr sods palika spēkā, un deputāts to jau samaksājis. Pēc šī gadījuma pašvaldības politiķi lūguši nodrošināt deputātiem jurista konsultācijas, lai pirms balsojumiem izvērtētu iespējamo interešu konfliktu un nepieļautu līdzīgus pārkāpumus.
Tikmēr Līvānu novada deputātu Andreju Bondarevu korupcijas apkarotāji ar 140 eiro sodījuši par to, ka vienlaikus ar deputāta pienākumiem viņš strādāja arī pašvaldības Centrālajā pārvaldē, to nesaskaņojot ar domi. Šo gadījumu sociālajā tīklā "Facebook" aprakstījis arī Līvānu domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP), norādot, ka "konkrētā deputāta darbības jau ilgstoši raisījušas aizdomas par tiesisku un godīgu darbu un, ka šis vienkārši bijis acīmredzami kliedzošākais un vienkāršāk pierādāmais gadījums".
"Kāpēc tas eskalēts ir tieši tagad? Man ir stipri lielas šaubas par to, ka te ir kaut kādas politiskas izrēķināšanās arī no domes vadības puses, tā kā man liekas ļoti aizdomīgi, kāpēc par šo tiek runāts tagad, kad ir pagājuši divarpus gadi. Sods jau sen ir nomaksāts. Likums atļauj amata savienošanu. Joprojām strādāju par projekta vadītāju, un formalitāte ir tāda, ka tas ir tikai jāsaskaņo ar pašvaldību. (TV3: Un tas nebija saskaņots tajā gadā?) Nu, tajā momentā tas nebija saskaņots, jā."
Turklāt par neatļautu amatu savienošanu ar amatiem komercsabiedrībās ar 210 eiro sodīts arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs ("Latvijas attīstībai"). TV3 Ziņām ar viņu sazināties neizdevās.
Bet Balvu novada deputātam Tālim Korlašam KNAB piemērojis 300 eiro sodu. Uzņēmums, kurā Korlašs ir viens no dalībniekiem un patiesā labuma guvējiem, saņēmis pašvaldības finansējumu bez atklāta konkursa. Sākotnēji deputāts TV3 Ziņām noliedza, ka būtu sodīts, taču, pārjautājot par internetā atrodamo informāciju, atzina, ka sods viņam tomēr piemērots. TV3 Ziņas mēģināja ar Korlaša kungu sazināties atkārtoti, taču saruna bija īsa.
"(TV3: Hallo! Labdien, Korlaša kungs! Jums zvana Evita no TV3 Ziņām žurnāliste.) Es nevaru pašreiz parunāt, atvainojos! (TV3: Varbūt jūs varat pateikt, kad jums piezvanīt labāk?) Nezinu, paldies!"
Starp sodītajiem ir arī Rīgas domes deputāts Deniss Kļukins ("Saskaņa"). Viņam piemērots 80 eiro sods par piedalīšanos balsojumā, kurā tika lemts par viņa paša iecelšanu Rīgas Purvciema vidusskolas direktora amatā. Viņš balsojumā toreiz atturējies, bet faktiski nav varējis tajā piedalīties vispār. Vērtējot situāciju kopumā KNAB norāda, ka būtisku pārkāpumu skaita pieaugumu nenovēro.
"Bija pat gadi, kad bija 30 un vairāk amatpersonas. Pēdējo laiku tendences saglabājas nemainīgas, un arī tie pārkāpumi, ko amatpersonas pieļauj, – nav tāda konkrēta viena, teiksim, kas tur pārsvarā izceltos pār citiem, arī tur sadalās līdzīgi. Manuprāt, šie pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti tādas neuzmanības dēļ, likuma nezināšana. Īpašu vajadzību palielināt administratīvo sodu, ka tas nesasniegtu savu mērķi, šobrīd mēs tā nenovērojam."
Turklāt amatpersonām ir pieejamas dažādas iespējas izprast likuma prasības – KNAB rīko seminārus, piedāvā attālinātas lekcijas un sagatavojis informatīvos materiālus. Taču vai ar informācijas pieejamību vien pietiek, lai novērstu interešu konfliktus, un kā vērtēt amatpersonu atbildību par šādiem pārkāpumiem?
"Par to, ka tas ir kaut kas sistēmisks – nē, to tā nolasīt nevar. Bet tas kopumā parāda, ka ir kaut kāda godaprāta latiņa, kura būtu jāceļ šajās pašvaldībās šiem deputātiem. Visām pašvaldībām, kurām ir šie sodi piemēroti amatpersonām, tām visām ir savi ētikas kodeksi. Cik šis dokuments, kas ir sabiedrībai publiski pieejams, vai tas ir tikpat pieejams visiem pašvaldībā nodarbinātajiem, vai par to regulāri atgādina, vai ir kaut kādas mācības. Tam soda veidam īsti nav tāds noteicošais faktors. Likuma mērķis nav sodīšana, likuma mērķis ir radīt kultūru, kur cilvēks pats apzinās, ka neētiskā rīcība nav pieļaujama."
Jāmin, ka KNAB publicētajā sarakstā ir arī citas bijušās un esošās valsts amatpersonas, kurām par interešu konflikta likuma pārkāpumiem piemēroti naudas sodi – to starpā ir arī pašreizējais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, kurš divreiz saņēmis 240 eiro sodu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
