Nebrīdinātie "sprādzienu" trokšņi: kāpēc par iznīcinātāju treniņlidojumiem neuzzinām laikus?

Kopš 1. jūnija publiskajā telpā izskanējušas ziņas par trim trokšņainiem sabiedroto lidmašīnu treniņlidojumiem pār Latviju, taču, kā izrādās, tie vien bijuši pamanāmākie. Patiesībā šādi treniņlidojumi Baltijas valstu gaisa telpā notiek ik dienas – ar daudz lielāku regularitāti nekā pēdējie trīs pamanāmākie jau kopš 2004. gada, kad Latvija, Igaunija un Lietuva iestājās NATO, "tv3.lv" skaidro Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Vairums no tiem plašākai sabiedrībai paliek nepamanīti, jo katrs lidojums tiek veikts ar konkrētu uzdevumu, bet mērķis ir viens – trenēties un būt gataviem aizsargāt alianses, tai skaitā Baltijas valstu gaisa telpu, mūsu iedzīvotājus. NATO Baltijas gaisa patrulēšanas operācijas galvenais uzdevums ir Baltijas gaisa telpā un tās tuvumā izsekot un pārtvert gaisa kuģus, kuriem ir izslēgti transponderi, turklāt par lidojumiem nav iesniegti lidojuma plāni, kā tas ir Krievijas gadījumā. Papildus tam, protams, ir regulāri treniņlidojumi.

Šobrīd Baltijas valstu gaisa telpas drošību sargā astoņas lidmašīnas no Čehijas un Spānijas gaisa spēkiem Šauļu gaisa spēku bāzē Lietuvā un Amari Gaisa spēku bāzē Igaunijā atrodas Francijas gaisa spēki ar četriem gaisa kuģiem. Jāņem vērā, ka kvalifikācijas nolūkos, ikvienam pilotam, arī pieredzējušam, ir jānolido noteikts stundu skaits, pilnveidojot iemaņas rīcībai dažādās taktiskās situācijās, piemēram, cita gaisa kuģa pārtveršanā, sakaru nodibināšanā, eskortēšanā, piespiedu nosēdināšanā vai galējā rīcībā – kaujas darbībā, tāpēc ir nepieciešami regulāri un daudzveidīgi treniņlidojumi.

Šādi lidojumi notiks arī turpmāk – tik ilgi, kamēr turpināsies NATO gaisa telpas virs Baltijas valstīm patrulēšanas operācija. Šādi lidojumi ir plānoti, regulāri un notiek atļautajā augstumā.

Lēmums par "trokšņainu" lidojumu var tikt pieņemts vien treniņa laikā

Neapšaubāmi vismaz pāris no līdz šim šajā vasarā notikušajiem treniņlidojumiem iedzīvotājus ir sabiedējuši, jo lidmašīnas traukušās virs mūsu galvām ar sprādzieniem līdzīgu troksni, kas, ņemot vērā karu Ukrainā, nebūt nav omulīgs nevienam. Kalniņš paskaidro, ka dzirdētais bija mūsu sabiedroto spēku iznīcinātāju treniņlidojums – lidmašīnu pāriešana virsskaņas ātrumā, kas pēc visiem fizikas likumiem rada sprādzienam līdzīgu efektu.

Konkrētu procedūru pilnveidošana, tai skaitā pāriešana virsskaņas ātrumā, ir konkrētā gaisa kuģa pilota pārziņā, par ko nereti lēmums tiek pieņemts lidojuma laikā, par to informējot un saņemot atļauju no civilās aviācijas gaisa satiksmes vadības, vai arī kaujas uzdevuma laikā, kad atļauja tiek saņemta no NATO struktūrām. Citiem vārdiem – ne vienmēr jau pirms treniņlidojuma būs zināms, kāds troksnis būs sagaidāms.

Komandieris Kalniņš norāda – ļoti pareizi ir tas, ka iedzīvotāji situācijās, kad nav zināms trokšņa izraisītāja cēlonis, vēršas atbildīgajos dienestos. Vienlaikus viņš aicina ikvienu ar izpratni izturēties pret notiekošajiem sabiedroto plānotajiem treniņuzlidojumiem, kas, kā jau minēts, mūsu gaisa telpā notiek ar ļoti lielu regularitāti un 24/7 režīmā. Tāpat komandieris uzsver, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, nenodarot kaitējumu cilvēku veselībai.

Šādus trokšņus nedrīkst uztvert par pašsaprotamiem

Pēdējais tiešā nozīmē skaļākais treniņlidojums Latvijā fiksēts trešdien Stendē. Par sprādzienam līdzīgajiem trokšņiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu, uz kuru arī reaģēja un apsekoja notikuma vietu. Kopā ar Valsts policiju iespējamā sprādziena vietu nekonstatēja. Tomēr, lai kliedētu sabiedrības satraukumu, VUGD mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’ aicināja NBS sniegt kādu skaidrojumu, kam sekoja vien īss apstiprinājums – noticis sabiedroto treniņuzlidojums.

Sabiedroto spēku lidmašīna F-18 veica treniņlidojumu, kā rezultātā varēja rasties troksnis. https://t.co/vN0PKCJLFi

— NBS (@Latvijas_armija) July 6, 2022

Taujāts, vai NBS par mācībām nav jāinformē citi drošības dienesti, lai neveidotos šādi savā ziņā viltus izsaukumi un nebūtu jātērē resursi vietā, kur glābšanas darbi nav nepieciešami, Kalniņš norāda – NBS interesēs ir pēc iespējas ātrāk ikvienu informēt par šādām aktivitātēm.

"’Protams, arī mūsu, Nacionālo bruņoto spēku, interesēs ir pēc iespējas ātrāk mūsu valsts iedzīvotājus informēt par militārajām aktivitātēm, kas varētu ietekmēt iedzīvotāju ikdienas gaitas. Arī trešdien pēc saņemtās informācijas no iedzīvotājiem, nekavējoties notika savstarpējā informācijas apmaiņa starp dienestiem – gan Valsts policiju, gan VUGD, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu informāciju sabiedrībai par trokšņa cēloni,’’ skaidro komandieris.

Vienlaikus viņš atkārtoti uzsver, ka sabiedroto gaisa kuģu lidojumi Baltijas valstu gaisa telpā notiek teju ik dienu, īpaši laikā, kad ir intensīvs militāro treniņu posms, un šajos plānotajos treniņlidojumos tiek pilnveidots ļoti plašs spektrs ar iekšējām procedūrām, par ko sensitīvu apsvērumu dēļ informācija uz āru ne vienmēr tiek sniegta. Turklāt nereti jau lidojuma laikā nāk klāt jauni uzdevumi vai mainās treniņa specifika, līdz ar to ne vienmēr ir iespēja laicīgi informēt iedzīvotājus.

Ņemot vērā, ka šādi treniņlidojumi notiek regulāri, ļoti iespējams, atkal dzirdēsim sprādzieniem līdzīgus trokšņus. Ko šādā situācijā darīt? Kalniņš aicina sekot līdzi publicētajai informācijai dienestu sociālo tīklu kontos, kas šobrīd ir ātrākais informācijas ieguves avots, kā arī plašsaziņas medijos.

Savukārt, ja informācija par iespējamiem trokšņiem nav pieejama, tad jāvēršas pie atbildīgajiem dienestiem, jo trokšņu cēloņi var būt daudz un dažādi, tāpēc svarīgi pārliecināties par to izcelsmi. Jebkurā gadījumā šādus trokšņus nevajadzētu uztvert par pašsaprotamiem. Un, uzzinot cēloni, jāseko līdzi atbildīgo dienestu ieteikumiem.