300 tūkstošus vērtā iepirkumā uzvar firma bez pieredzes un darbiniekiem
Latvija tāpat kā pārējā Eiropa apņēmusies samazināt sadzīves atkritumu apjomu, kas nonāk izgāztuvēs. Taču mēs no nospraustajiem mērķiem atpaliekam. Tāpēc par nešķirotu un nepārstrādātu gružu noglabāšanu maksājam dārgi. Lai to risinātu, no Eiropas fondiem piešķirti 20 miljoni eiro deviņiem projektiem. Tiem noteikta prasība līdz 10% no naudas tērēt sabiedrības informēšanai. Reklāmas asociācija norāda uz dīvainībām, kā tiek izvēlēti naudas apguvēji.
Eiropas fondu finansētā un VARAM izstrādātajā programmā Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija paredzēti 66 miljoni eiro. Pirmajā kārtā tika sadalīti 20 no tiem, un projektu īstenošana jau sākusies.
Eiropa vienojusies palielināt atkritumu pārstrādi un tā samazināt apjomu, kas ik dienu nonāk izgāztuvēs. Arī Latvijai nosprausts mērķis pārstrādāt vismaz 65% no sadzīves atkritumiem. Tas jāsasniedz līdz 2035. gadam. Eiropas fondu programmai jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Fondu nauda atkritumu pārstrādes projektiem atkarībā no uzņēmuma izmēra segs 55 līdz 75% no kopējās summas, pārējais jāiegulda pašām kompānijām.
"Mēs šajā kārtā atbalstījām plašu spektru. Tas var būt būvniecības atkritumu pārstrāde, sadzīves atkritumu pārstrāde, iepakojumu pārstrāde. Viņi izveido, izbūvē iekārtas ar šo papildus jaudu, kā kurš ir nodefinējis savā projekta iesniegumā, kurā atkritumu veidā viņi darbojas."
Pēc ražotņu un iekārtu izbūves uzņēmumiem būs jāparāda, ka tās reāli darbojas, turklāt darbojas apsolītajā noslodzē. Tas nozīmē, ka jābūt pietiekamam konkrētā atkritumu vieda apjomam, lai ražotnes strādātu ar solīto jaudu. Lai to panāktu, uzņēmumiem bija jāieplāno arī informācijas kampaņa.
"Ar šķirošanu, dalītu vākšanu mums iet tā kūtri. Līdz ar to, lai dabūtu šo apjomu tajā iekārtā, ir loģiski, ka sabiedrība ir jāinformē ka ir šāda iespēja šādu atkritumu pārstrādē. [NP: Šī sabiedrības informēšana, tas arī bija viens no kritērijiem, ko jūs izvērtējāt?] Jā. [NP: Un kā to vērtēja?] Pēc tiem procentiem, ko viņi veltīs šai aktivitātei. [NP: Respektīvi, jo viņi vairāk veltīs, jo tam ir vairāk punktu vērtēšanā.] Jā."
Projektos bija jāparedz, ka 5-10% no kopējās summas veltīs sabiedrības informēšanai un reklāmai. Tātad no 20 miljonu programmas tie ir viens līdz divi miljoni no Eiropas naudas vien, neskaitot privāto līdzfinansējumu.
Pieteikumus vērtēja CFLA, bet komisijā piedalījās arī VARAM un KEM pārstāvji. Saņēma 16 pieteikumus, ar deviņiem noslēdza līgumu.
AS BAO (1 051 280): Būvniecības atkritumu pārstrādes iekārta
SIA Metalekspo (1 754 300): Elektrisko, elektronisko un metāla atkritumu pārstrādes iekārta
SIA Galangal (8 158 680): Polimēra atkritumu pārstrādes ražotne
SIA Grāvējs (5 475 100): Būvgružu pārstrādes iekārta
SIA DGR Serviss (2 531 874): Būvgružu pārstrādes laukums
SIA ATR (1 522 748): Būvniecības atkritumu pārstrādes iekārta
ZS Daugava (567 476): Būvniecības atkritumu pārstrādes iekārta
SIA Corvus Company (1 147 712): Plastmasas pārstrādes iekārta
SIA 3R (7 387 528): Riepu pārstrādes ražotne
Pieci no atbalstītajiem projektiem ir būvgružu pārstrādes iekārtas. Tātad tie katrs arī īstenos savu informatīvo un reklāmas kampaņu par vienu un to pašu tēmu. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzi, trīs no tiem jau izvēlējušies savas reklāmas kampaņas īstenotājus un noslēguši līgumus par kopumā 600 tūkstošiem eiro.
"Viņš taisa iepirkumu, viņš meklē labāko izpildītāju, kurš tad to koncepciju kopējo var sagatavot un realizēt, jo dažādiem projektiem arī dažādas summas ir paredzētas, citiem projektiem lielākas, citiem mazākas."
DGR Serviss: SIA "DUE", 177 464
ATR: SIA "Esplanāde", 94 988
Grāvējs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elephant Branding", 335 000
Lielākā kampaņa paredzēta uzņēmumam Grāvējs, kura nosaukums vēl nesen bija SIA Demontāža. Tā ir nozarē pazīstama kompānija, kas veikusi arī valsts un pašvaldību pasūtījumus. Tās jūlijā noslēgtais līgums paredz publicitātei tērēt līdz 335 tūkstošiem eiro.
SIA Grāvējs iepirkumā par informācijas kampaņas īstenotāju pretendentiem prasīja specifisku pieredzi: tiem iepriekš jābūt izstrādātām vismaz divu būvniecības uzņēmumu mājaslapai un logo, trīs gadu laikā jābūt izstrādātiem vismaz 100 video, projekta vadītājam jābūt izglītībai socioloģijā vai mārketingā. Tas piesaistīja reklāmas uzņēmumu un nozares asociācijas vērību.
"Un tas mums likās tā kā okei, varbūt, ka kāds jau ir pastrādājis, kādam šis te iepirkums uzrakstīts. Uzvarētājs ir, bet kā šis uzvarētājs atbilst prasībām? Nu, paskatoties gada pārskatā, par to nevar pārliecināties. Viņam mājaslapas nekādas nav, kur būtu kaut kādi darbi vai kaut kāds portfolio. Darbinieku skaits nulle, apgrozījums 7000 eiro, grūti 100 video uztaisīt par septiņiem tūkstošiem."
Iepirkumā izvēlētais kampaņas veidotājs ir SIA "Elephant Branding". Pērnā gada pārskats rāda, ka uzņēmumā nav nebija neviena darbinieka. Tā pieder Krišjānim Papiņam. Viņš 2022.gadā startēja Saeimas vēlēšanās politiskā spēka "Apvienība Latvijai" sarakstā. Viens no saraksta līderiem bija kādreizējās partijas "KPV LV" pārstāvis Māris Možvillo. Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtie dati liecina, ka Papiņam ir bakalaura grāds socioloģijā. "Elephant Branding" reģistrēta kādā dārza mājā Rumbulā.
"Tas klientu uzstādījums ir, kad viņš vēlas arī dot kaut kādu savu ieguldījumu vispār nozares sakārtošanā. Eiropā no visas, no visas atkritumu plūsmas būvgruži veido 40%. Latvijā tie ir kaut kādi 20% vai mazliet vairāk. Tas nozīmē, ka apmēram puse vai mazliet mazāk par pusi vienkārši tā kā burtiski pazūd."
Rakstiskās atbildēs firma "Grāvējs" skaidro, ka pārstrādes iekārtu tā plāno izveidot līdz 2026. gada beigām, tātad pēc nedaudz vairāk kā gada. Saskaņā CFLA apstiprināto termiņu, informatīvā kampaņa jāveic līdz 2027. gada februārim, tātad pusotru gadu.
"Divu gadu laikā plānojam pakāpeniski īstenot visaptverošu informatīvo kampaņu piecos reģionos, kur tiks izbūvēti jaunie pārstrādes laukumi, un mērķēsim gan uz vietējo iedzīvotāju, gan uz visas Latvijas sabiedrību. Sabiedrības informēšanas aktivitātes notiks visā projekta īstenošanas laikā."
Projekta ietvaros paredzēts ne tikai informēt sabiedrību par atkritumu pārstrādes laukumu un būvniecības atkritumu pārstrādes iekārtas izveidi, bet arī veicināt iedzīvotāju izpratni par atkritumu šķirošanas nozīmi, uzvedības maiņu un ilgtspējīgas rīcības iedzīvināšanu ikdienā. Šādi mērķi prasa ne vien vispārēju kompetenci mārketingā, bet arī specifisku izpratni par būvniecības un ar to saistīto nozaru specifiku, aprites ekonomikas principiem, vides komunikācijas riskiem un sabiedrības informēšanas praksēm šajā jomā.
Uzņēmums izveidojis interneta vietni "Būvgružu akadēmija" un tāda paša nosaukuma Facebook lapu. Sadarbībā ar juristiem topot arī skaidrojošas vadlīnijas par rīcību ar būvgružiem.
"Šinī gadījumā iepirkumu veic pēc tā saucamajiem Ministru kabineta noteikumiem 104, kur pasūtītājs ir privātais. Un šie nosacījumi nav tik specifiski. Viņus var interpretēt, viņus var piemērot attiecīgi pasūtītāju vajadzībām."
"Tas, ka iepirkumi notiek ātri, efektīvi un tiek realizēti, tas ir visu interesēs. Nevienam nav interesanti, ka tur pārsūdz, nebeidzās tur pusgadu, jāpārbauda dokumenti – ne pasūtītājam, ne arī nozarei. Tiktāl viss ir labi. Bet tā galvenā problēma ir tāda, ka šie te MK noteikumu ietvarā organizētie iepirkumi ir netransparenti."
VARAM un CFLA informācijas kampaņai nav noteikuši izmērāmus mērķus, piemēram, par to, cik daudz cilvēku tai jāsasniedz.
Atkritumu šķirošanas programmas otrajā un trešajā kārtā naudu varēs saņemt atkritumu apsaimniekotāji. Tur prasība daļu finansējama novirzīt reklāmai un sabiedrības informēšanai nav iekļauta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
