Aiz ministrijas lēmuma nevērtēt eksāmenu rezultātus pamatskolā stāv Darba devēju konfederācija
No idejas nevērtēt centralizētos eksāmenus pamatizglītības iegūšanai Izglītības un zinātnes ministrija negrasās atkāpties, piektdien publiski paziņoja ministrija. Pret steigā sagatavotajiem grozījumiem iebilst pedagogi un pašvaldības, kas ministrijai pārmet steigu un jautājuma pienācīgu neizrunāšanu. Vienīgie, kas priekšlikumu atbalsta, ir darba devēji, kuri šo ideju ministrei ierosināja. Kā šis solis atsauksies uz izglītības kvalitāti un vai tiešām palīdzēs bērna nākotnei, precīzi ministrija pateikt nevar, jo to nav analizējusi.
"Es domāju galvenais ir koncentrēties uz stundām, nedarīt neko tādu…vienkārši koncentrēties uz to, lai tu tiec tālāk. Starpbrīžos vari pabūt kopā ar draugiem, parunāt, pasmieties, bet stundas laikā tev tomēr ir jāmācās," saka skolēns Arno.
Arno ir aktīvs jaunietis, kas ikdienā trenējas boksā. Šogad viņam vajadzēja absolvēt 9. klasi. Par savām zināšanām puisis bija pārliecināts, jo gada atzīmes priekšmetos bija pozitīvas. Taču gala darbu matemātikā neizdevās nokārtot.
"Stundas laikā matemātikā bija daudzreiz vieglāk saprast tēmas nekā pašā eksāmenā tas bija. Un es domāju, ka uztraukuma dēļ arī nenoliku tos 15%. […] Tas bija diezgan biedējošs, nevis kā motivators, jo visu gadu es uztraucos par eksāmenu, lai tiktu tālāk uz 10.klasi. Īpaši, kad tie rezultāti vēl neiznāca, to mēnesi es gaidīju…es riktīgi biju uztraucies," saka Arno.
Puisis pēc rezultātu saņemšanas bija apjucis, ko darīt tālāk. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Tas nozīmē, ka vēlreiz jāmācās 9. klasē. Bez pamatizglītības atestāta nevar mācīties tālāk, jo to prasa gan stājoties vidusskolā, gan arodskolā.
"Ja nebūtu tie eksāmeni obligāti, ja nebūtu tie jānokārto, tad skolēni ļoti maz pievērstu uzmanību stundas laikā. Tas tāpat kā 8. klasē, viņi baigi nepievērš uzmanību, galvenais, lai visas atzīmes ir sekmīgas," saka Arno.
9.klases noslēgumā ir jākārto divi centralizētie eksāmeni – latviešu valodā un matemātikā. Pērn gala darbā bija jādabū 10%. Šogad latiņu pacēla līdz 15%. No jaunā mācību gada būtu jāsasniedz 20%.
Eksāmenus šogad rakstīja nepilni 16 tūkstoši skolēni. Izkritušo skaits ir augsts. Pērn nesekmīgs bija 441 devītklasnieks, kas ir 2,5% no kārtotājiem. Šogad vajadzīgos procentus nevarēja savākt divreiz vairāk – gala pārbaudījumos izkrita 818 pusaudžu jeb aptuveni katrs 20. Lielākā daļa no tiem nesavāca pat 10%.
Nepilnu mēnesi pirms jaunā mācību gada sākuma Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no eksāmenu vērtēšanas pamatizglītības atestāta saņemšanai.
Ideja ir eksāmenu rezultātus pārvērst par uzņemšanas kritēriju vidusskolā vai arodskolā – skolas drīkstētu noteikt, uz cik procentiem darbs jānokārto, lai pretendētu uz vietu izglītības iestādē. Šādi noteikumi gan vēl tikai taptu.
Grozījumi parādījās tiesību aktu saskaņošanas portālā 4. augustā. Ministrija partneriem saskaņošanai deva trīs dienas. Steigu pamato ar Andra Kulberga (AS) valdības ātro tempu un prioritārajiem uzdevumiem.
Tas ir mazs termiņš, bet paralēli arī kolēģi ar nozares partneriem tiekas, strādā dažādos formātos, līdz ar to tas sabiedrības iesaistes process notiek, tikai īsākos termiņos, saprotot, – lai šo pieņemtu līdz septembrim, laiki ir īsi.
"Nekā personīga" aptaujāja izglītības nozares pārstāvjus, kas norādīja, – diskusijas par eksāmenu atcelšanu nav notikušas. Tas parādās arī atteikumos saskaņot grozījumus – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija priekšlikumu neatbalsta.
Šis lēmums bija diskutēts ar speciālistiem, arī ar nozarēm. Un vienmēr ir bijusi tā saruna ar darba devējiem, ka svarīgas ir zināšanas, prasmes un tālākās izglītības iespējas. Eksāmens nav panaceja, tāpēc, manuprāt, šis lēmums nenoņem nozīmi eksāmenam, tieši pretēji: mēs esam gatavi dot iespēju nākamajās izglītības pakāpēs izglītības iestādēm sadarbībā ar dibinātāju noteikt uzņemšanas prasības.
Ideja nāk no Darba devēju konfederācijas. Jūlijā darba devēji tikās ar izglītības ministri Ilzi Indriksoni un prezentēja savu redzējumu par izmaiņām izglītības sistēmā. Galvenais uzsvars bija, ka pamatskolu beidzot ir vajadzīgs dabaszinātņu eksāmens, ko darba devēji mēģina panākt jau gadiem, un kam vajadzēja notikt jau šajā mācību gadā, bet iepriekšējā izglītības ministre Dace Melbārde termiņu pārcēla uz nākamo. Pie viena darba devēji ieteica pamatskolas posmā eksāmenus nevērtēt vispār.
Mūsu piedāvājuma loģikā bija vairāki pasākumi, kurus mēs ierosinājām, kam būtu jāpievērš uzmanība. Šie pasākumi tiek iniciēti un apspriesti LDDK darba grupās, iekšējos formātos un tie ir radušies vairāku gadu laikā, līdz ar to tas bija priekšlikums vai piedāvājums, ko mēs prezentējām pirmajā tikšanās ar ministres kundzi. Tas, kā šie jautājumi tiek tālāk virzīti uz priekšu, ir ministrijas iekšējais jautājums.
Nav skaidrs, ko ar šādu lēmumu panāks, saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne un profesore Linda Daniela. Eksāmenu vērtējumu atcelšana jāskata kompleksi, izvērtējot, vai tas tiešām palīdzēs bērnu nākotnei.
"Kas tad notiks tālāk? Ja mēs pasakām, ka tie būs iestājpārbaudījumi kaut kur – vidusskolā vai tehnikumā –, un ja viņš nebūs mācījies, jo liksies, ka eksāmens nav jāliek un nekas nav jādara, ko tad mēs panāksim? Mēs tāpat kaut ko gribēsim ar tiem bērniem darīt, nevis tos pazaudēt. Mums būs jāizvirza kādas prasības, būs viņiem zināšanas jāpārbauda un tad, ja viņš nevar nolikt. Tad ko? Mēs teiksim, nē, tu neesi mācījies, tāpēc tu pie mums nenāc. Mēs principā neesam neko atrisinājuši," saka Daniela.
Lielos vilcienos, jautājums, kāda ir ietekme uz tālāko izglītību, tā godīgā atbilde ir, ka visbiežāk to īsto ietekmi mēs varam redzēt pēc ļoti ilga laika […] Man ļoti grūti atbildēt, kāda būs ietekme, bet, protams, tā pārliecība ir, ka šis spēs atrisināt diezgan būtiski to problēmu ar tiem pamatskolas beidzējiem, kuriem augstais slieksnis ir bijis šķērslis.
Latvijā jau šobrīd nepilni 30 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā un nemācās, bet ministre ir pārliecināta: eksāmenu nevērtēšana ir atbalsts jauniešiem, kam mācībās iet grūtāk, un tas uz viņu nākotni atsauksies tikai pozitīvi, jo tad viņi būšot motivēti palikt izglītības sistēmā.
Indriksone saka: "Ja mēs eksāmenu atstājam kā ieeju nākamajam posmam, viņš var turpināt iet arodizglītībā un tā kā jūs sakāt, viņš arodizglītībā mācās un pēc gada vai diviem.. ["Nekā personīga": Bet vai viņš mācīsies, tas jau ir tas jautājums?] Pēc OECD datiem un ieteikumiem Latvijai ir tieši norādīts, – ka mēs bērnus atstājam uz otru gadu 9. klasē palielina risku viņiem izkrist no sistēmas un kļūt par bērniem, kas nemācās un nestrādā, jo viņiem pat nav profesijas."
Tas jaunais cilvēks bieži vien domā vienā pakāpē. Viņš domā, ka re nebūs jākārto eksāmens, bet viņš nedomā, ka pēc tās [pamatskolas] pabeigšanas kaut kur būs jākārto iestājeksāmens. Tas jau ir tālu – tas nekas, ka tie var būt divi mēneši tajā starpā, tas jau ir cits nogrieznis.
Kopš pagājušā gada skolēniem ir iespējams iestāties arī dažās arodskolās, arī ja viens eksāmens nav nokārtots. Paralēli profesijas apguvei, skolēns saņem atbalstu, lai gada laikā varētu vēlreiz kārtot eksāmenu. Šogad iespēju izmantoja 22 skolēni. Ministres ieskatā, šī programma, kas darbu sākusi vien pērn, ir neefektīva un neesot labs risinājums.
"Tas ir iemācījis, ka tev vajag vairāk koncentrēties uz skolu, ka tas nav… tas ir diezgan svarīgi, lai tu noliktu visus pārbaudes darbus un eksāmenus, lai nākotnē tiktu tālāk," saka Arno.
Tipiski skolēns beidz 9.klasi 15-16 gadu vecumā. Ministrijas piedāvātās izmaiņas nozīmē, ka pusaudzim jau ir skaidri jāzina, ko viņš darīs nākotnē. Nozares pārstāvji mums norādīja, ka ideja atcelt eksāmenu rezultātus pati par sevi nav slikta, bet tā sākumā ir jāizvērtē, nevis jāvirza steigā, kā to šobrīd dara ministrija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
