Apvienotais saraksts: Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt
Šonedēļ izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora vietu. Tas kļuva vakants pēc tam, kad to atstāja Raivis Kronbergs. Pēdējos 15 gados Valsts kancelejas direktori beiguši darbu nevis "dabiskā rotācijā", bet krīžu, uzticības problēmu vai politiska spiediena dēļ. Tas parāda, ka šis amats Latvijā ir politiski jutīgs — direktors formāli ir augstākais ierēdnis, bet praksē viņš atrodas starp profesionālu valsts pārvaldi un valdības politiskajām interesēm. Apvienotā saraksta līderi norāda, Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt un vairs nav laika eksperimentiem. Tāpēc Andrim Kulbergam bijušais premjers Māris Kučinskis došot padomu – Valsts kancelejas direktoru uzrunāt valsts sekretāru vidū.
Valsts kanceleja ir valdības centrs. Tas sniedz informāciju Ministru prezidentam, visiem ministriem un palīdz pieņemt izsvērtus lēmumus. Tās darbu vada visaugstākā ranga ierēdnis. Taču pēdējie četri VK direktori vai nu nenostrādāja pilnu termiņu vai aizgāja ar skandālu.
Valsts kancelejas direktoram jābūt zinošam, pieredzējušam, jājūt politika un jāspēj arī iebilst politiķiem, savā pieredzē dalījās "Nekā personīga" aptaujātie bijušie premjeri. Sešus valdības vadītājus ir pārdzīvojusi vienīgi kādreizējā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. "Iespējams, tāpēc, ka biju gados vecāka un sieviete, mani respektēja un manī ieklausījās", viņa atceras. Guntu Veismani augstajā amatā nomainīja Elita Dreimane, viņas vietniece.
"Es saņēmu informāciju no mūsu drošības iestādēm, ka ir problēmas ar nacionālās drošības jautājumiem, šeit kancelejas darbībā."
"SAB ir uzsācis pārbaudi par Dreimanes pielaidi valsts noslēpumam. Birojs savu darbu nevar pabeigt, jo Dreimane atsakās ierasties uz pārrunām. Viņai nosūtīti jau 4 aicinājumi, taču viņa neierodas."
"Šobrīd jau otru nedēļu VK vadītāja nav ieradusies, nav atsaukusies. Tajā pašā laikā VK direktore ir ļoti aktīva publiskajā telpā, esam nosūtījuši laikam pēdējo aicinājumu un tad lemsim, kā rīkoties."
Skaļākais skandāls, kas skāra Dreimanes vadīto kanceleju, bija ar "airBaltic" saistīta slepena dokumenta nonākšana atklātībā. Publisks kļuva kancelejas jurista Ivara Mēkona atzinums, ka valstij var nākties maksāt vairāk nekā 15 miljonus bijušajam "airBaltic" īpašniekam Bertoldam Flikam, ja viņš iesūdzēs Latviju. Šādas informācijas nonākšana pretinieku rīcībā varēja iedragāt Latvijas izredzes tiesā.
Dreimane arī 2014. gada rudenī uzticēja sagatavot atzinumu par Citadeles bankas pārdošanu amerikāņu investīciju kompānijai "Ripplewood". To nebija iespējams uzrakstīt bez iepazīšanas ar klasificētiem dokumentiem, taču īpašas atļaujas tam Mēkonam nebija. Pielaidi valsts noslēpumam zaudēja arī Dreimane un augsto amatu bija spiesta atstāt. Drīz pēc tam viņa sāka strādāt Aigara Kalvīša vadītajā "Latvijas gāzē", sniedzot padomus tiesvedībā pret valsti.
NP: Ilgi domājāt līdz izlēmāt, vai strādāt Latvijas gāzes labā?
ED: Ilgi ,jā, no jūnija līdz oktobrim.
NP: Jūs uzrunāja pēc tam, kad aizgājāt?
ED: Jau pirms tam. Kad gāja šie te dažādie aspekti.
NP: Kas jūs uzrunāja konkrēti?
ED: Neteikšu.
"Tūdaļ sāksies valdības sēde. Taču tā nevarētu notikt bez VK aktīvās, taču neredzamās darbības."
Dreimanes vietā stājās Mārtiņš Krieviņš. Viņš uzskatīja, ka ierēdņu skaitam valsts pārvaldē jābūt mazākam un jāsaņem ar privāto sektoru konkurētspējīgākas algas. Viņš bija stratēģis un darbojās labi, atceras ekspremjere Laimdota Straujuma. Krieviņš amatu atstāja pēkšņi un publiski atklāja vien to, ka ar tā laika ZZS spēku pārstāvošo premjeru Māri Kučinski abiem ir atšķirīgs vadības stils. Neoficiāli gan zināms, ka Krieviņu paklupināja KNAB priekšnieka konkurss. Aizkulisēs tika piesaukti viņa neveiksmīgie grozījumi KNAB izdienas pensijas likumā. Krieviņa vadītās KNAB priekšnieka atlases komisijas darbu arī atklāti kritizēja tolaik ZZS ietekmīgais politiķis Aivars Lembergs.
Kancelejas direktors tagad izvēlēsies policijas (KNAB – red.) priekšnieku? Jūs prātā esat sajukuši? Kancelejas vadītājs kārto papīrus, nevis taisa politiku.
"Tas jau nenozīmē, ka kādi ir izšķirošie viedokļi vai kaut kas tāds. Jebkurā gadījumā mums ar Krieviņa kungu šķirties bija tikai mūsu abu kopīgs jautājums."
Jānis Citskovskis Valsts kanceleju vadīja ilgāk nekā viņa priekšteči. Viņš nāca no sistēmas un bija zinošs, atceras ekspremjers Māris Kučinskis. Citskovska aiziešana notika pēc ekspremjera Krišjāņa Kariņa avioreisu skandāla. Bijušais Valsts kancelejas direktors atzīst, ka kļuvis par grēkāzi sistēmiskai problēmai valdības darba organizācijā. Viņš ir vienīgais apsūdzētais Kariņa specreisu krimināllietā.
NP: Vai ir kaut kas, ko jūs nožēlojat avioreisu sakarā?
KK: Es nožēloju, ka tas stāsts ir aizgāja absolūti ne par lietas būtību. Vai kāds tajā ķēdē neizdarīja kaut ko atbilstoši prasībām, es pieļauju, ka tāda iespēja ir.
"Protams, tad, kad sākas skandāls, tad ir tā lielākā problēma, kas mums šobrīd ir politikā. Atbildība par saviem lēmumiem. Pēkšņi izrādās, ka neviens neko nav zinājis, nekādus lēmumus nav pieņēmis."
"Cik es zinu, to, ko Citskovskim pa draugam kāds bija teicis, "Dieva dēļ, paņem papīru no viņiem" (premjera K. Kariņa biroja – red.)! Ar "papīru", es domāju rīkojumu vai kādu citu formu! Mans darba stils bija tāds, ka nepietiek tikai runāt ar vienu, lai sasniegtu rezultātu. Un Valsts kancelejas direktors nāca kopā ar premjera biroju, jo mums bija galvenais vienoties par kopīgiem uzdevumiem. Tas bija tāds kopdarbs, un es biju tīri labi apmierināts ar Citskovski. Citskovskis jau kļuvis mums par zināmu simbolu. Mēs šo pat esam izrunājuši ar Valsts prezidentu, tas gluži vai spiež uz kādām likumdošanas izmaiņām."
Pārāk lielā pietuvināšanās politiķiem pielika punktu Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga karjerai valsts pārvaldē, vērtē ekspremjers Kučinskis. Kronbergs, jau strādādams Tieslietu ministrijā, savas pieredzes dēļ iepriekš bija izvēlēts augstākā ierēdņa amatam, bet tolaik atteicies. Premjeres Evikas Siliņas aicinājumam viņš atsaucās un par valsts galveno ierēdni kļuva bez konkursa.
Taču "Kronberga zemkopības ministrijas laikā sastrādātais bija pārāk smaga bagāža, un tā nebija tālredzīga izvēle," uzskata kādreizējā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Izšķērdīgais 3 miljonu Zemkopības ministrijas izveidotais elektroauto uzlādes staciju tīkla iepirkums izsauca asu Valsts kontroles vērtējumu, taču bijušā valsts sekretāra Kronberga disciplināratbildība tajā palika neizvērtēta. Premjeres Evikas Siliņas uzticību Kronbergs nezaudēja ne pēc "Nekā personīga" sižetiem par 50 miljonu izkārtošanu skujukoku pārstrādes uzņēmumiem, kas bija saslēguši līgumus ar Latvijas valsts mežiem. Ne arī pēc dienesta izmeklēšanas komisijas atklātā, kur tika atrasti pārkāpumi.
ES: Man nav bijusi nekāda informācija par konkrētiem uzņēmumiem, es neesmu bijusi informēta, ka tie būs kaut kādi konkrēti uzņēmēji, kas saņems valsts atbalstu.
NP: Tātad valsts intereses zemākas nekā (lielo) kokrūpnieku intereses?
ES: Valsts intereses ir neļaut sabrukt mūsu kokrūpniecības nozarei!
NP: Jūs teiktu, ka jūs kā amatpersona nepieņēmāt nepārdomātu lēmumu, kas nav Latvijas Valsts mežu interesēs?
RK: Nu, nē… Mēs svērām šo lēmumu. Tāpēc mēs nācām uz valdību.
Tikai pēc Kronberga aizturēšanas kokrūpnieku krimināllietā pašas demisijas dienā Siliņa viņu atstādināja. Pēc rūgtām emocijām pilnas vēstules publicēšanas, Raivis Kronbergs paziņoja, ka pavisam pārtrauc darbu civildienestā…
Šonedēļ izsludinātajā konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu no pretendentiem tiek prasīta vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā ar ne mazāk kā 50 padotajiem. Jaunajam premjeram Andrim Kulbergam būs jāizvērtē, vai galveno ierēdni meklēt valsts sekretāru vidū, atzīst ekspremjers Kučinskis. Jo laika eksperimentiem neesot.
"Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt. Es varu tikai nodot jaunajam premjeram, kurš ar to saskarsies jau no pirmās dienas. Divas lietas – jāpārzina visa dokumentu aprite un jābūt ļoti labam menedžerim. Viņam jāredz viss tas laukums. Diemžēl arī jājūt politiku."
Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pildīs Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte. Viņa raidījumam sacīja, ka neapsver iespēju startēt konkursā, jo profesionāli sevi redz tieši juridiskajā darbā.
Aizgājušajam Valsts kancelejas direktoram nepabeigta palika ar premjeres rīkojumu uzticētā birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
