Balsošanas sistēmu pilnveidošana sākas tikai septiņus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām oktobrī palikuši septiņi mēneši. Partijas jau gatavojas, bet darbs pie balsošanai nepieciešamajām vēlētāju un biļetenu skaitīšanas sistēmām sācies tikai šomēnes. Iepirkums vēlēšanu sistēmas pilnveidošanai februāra sākumā noslēdzās bez rezultāta – neviens uzņēmums nepieteicās, jo laika uzdevuma izpildīšanai ir pārāk maz.
Oktobrī simti tūkstošu Latvijas pilsoņu dosies pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, kuri politiskie spēki vadīs valsti turpmākos četrus gadus. Lai viss notiktu godīgi un balsis saskaitītu ātri, nepieciešamas vairākas informācijas sistēmas. Septiņus mēnešus pirms vēlēšanām sistēmas aizvien nav gatavas.
Vēlēšanu norisei nepieciešamas vairākas sistēmas – vēlētāju reģistrs, biļetenu skenēšanas, balsu skaitīšanas platformas. Latvijā tās daudzus gadus nodrošināja uzņēmums SOAAR. Valsts nebija šo sistēmu īpašniece un bija atkarīga no privātā uzņēmuma. Pēc tehniskām ķibelēm un skandāliem ap iespējamu naudas izkrāpšanu Ministru kabinets nolēma, ka valstij nepieciešama sava sistēma, par kuras drošību un kvalitāti būs lielāka pārliecība.
Kopš šī lēmuma pagājuši vairāk nekā divi gadi. Par sistēmām atbild VARAM pakļautībā esošā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA). Kopā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) tā ieviesa jaunus biļetenus un solīja, ka skaitīšana notiks digitāli, process būs ātrāks un precīzāks.
2025. gadā gada pašvaldību vēlēšanu nedēļā izrādījās, ka daudz kas nestrādā. Sistēmu laboja līdz pēdējam brīdim. Bet pēc iecirkņu slēgšanas tā piedzīvoja avāriju. Digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu atstādināja, CVK vadītāja Kristīne Saulīte un VARAM ministre Inga Bērziņa atkāpās. Nedēļu vēlāk Saeima ievēlēja jauno CVK vadītāju un ministru, kurš vēlēšanu nodrošināšanu sauca par savu prioritāti.
"Pirmkārt, ir svarīgi viest drošību par vēlēšanu procesa nevainojamu tehnisku norisi nākotnē. "
Politiķi un sabiedrība par vēlēšanu fiasko bija nikni. Pieprasīja programmu izstrādē iesaistīto uzņēmumu vārdus. Taču vainīgā izrādījās Digitālās attīstības aģentūra. Tā solīja, ka viss gatavs, bet turpināja lāpīt platformu līdz pat pēdējam brīdim. Pirmais visu sistēmas moduļu tests bija pati vēlēšanu diena.
EGITA RUDZĪTE
"Vēlēšanu platforma sastāv kopumā no astoņiem moduļiem, no kuriem pieci tika izmantoti arī pašvaldību vēlēšanās. Un vienīgais, kas pievīla, bija "Skeņa" risinājums, bet ne pats "Skenis". Mēs arī veicām tehnisko auditu ārpakalpojumā, un tika pārbaudīts, ka "Skeņa" programmatūra ir uztaisīta korekti. Programmatūrā kļūdu nav, pievīla sistēmas konfigurācija, kas ir darbs, ko dara aģentūras darbinieki, un tur pietrūka laika.
Pievīla konfigurācija, jo starp sistēmām kopā, starp šiem moduļiem, kas savā starpā vēlēšanu naktī tiek darbināti, dati tiek ierakstīta datu bāzē, tad tiek atspoguļoti vēlēšanu sistēmas pārvaldības modulī "Velis", tad tiek atspoguļoti uz "Dati CVK", kur to redz sabiedrība, un viss šis kopums – vienā vietā bija konfigurācijas kļūda sistēmu savstarpējā sadarbībā."
Audits noslēdzās oktobra sākumā. Tikai tad CVK uzdeva Digitālās attīstības aģentūrai sākt pilnveidošanas darbu. Divi uzņēmumi – "Emergn" un "RIX Technologies" izrādīja interesi, bet tad, kad ieraudzīja tehnisko specifikāciju, izlēma nepiedalīties.
"Es teiktu tas ir tāds ļoti izaicinošs projekts, bet vienlaicīgi arī diezgan prestižs projekts, jo tomēr valstiski svarīgs risinājumus, kas, protams, līdzi nes arī savus dažādus lielus riskus. Mēs nolēmām, ka šie riski ir pārmērīgi. Un tehnisko un finanšu piedāvājumu neiesniedzām. Pieņemot jau to laika nogriezni, kas bija atlicis, vismaz vajadzētu deviņus mēnešus, lai pielāgotu šai nopietnai platformai visas tās izmaiņas un papildinājumus. Tas bija par maz."
Šī gada 6. februārī aģentūra iepirkumu izbeidza bez rezultāta. Un tajā pašā dienā Elektronisko iepirkumu sistēmā noslēdza līgumu ar "RIX Technologies". Pasūtīja 16 660 darba stundas par nepilnu miljonu eiro (999 600 eiro bez PVN). Aģentūra atzīst – rezultātā tiks izdarīts mazāk un par dārgāku cenu.
"Par plānu B mēs jau bijām informējuši arī Drošības komiteju prezidenta līmenī, jo mums prasīja, kas notiks, ja iepirkums neizdosies. Līdz ar to mēs atbildējām, ka tad tiks pirkti darbi EIS katalogā."
"RČ: Mēs esam uz pareizā ceļa. Protams, ka mēs nekad nevaram izslēgt, piemēram, sakaru traucējumus un tie var notikt. Un tad, protams, mēs esam situācijā, ka pārraide var nenotikt. Bet pie šiem apstākļiem iecirkņos ir jau konkrētas instrukcijas, kādā veidā datus uzkrāt un tos novadīt tajā brīdī, kad tas ir iespējams.
NP: Tad tāda situācija, kā bija pašvaldību vēlēšanās, tā neatkārtosies, esat pārliecināts?
RČ: Tāda situācija neatkārtosies."
Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji var balsot jebkurā iecirknī. Sistēma pašlaik to nenodrošina. Tas ir viens no uzdevumiem, kas tagad jāatrisina. To, ka būs jāatgriežas pie konkrēta iecirkņa un zīmogiem pasē, iesaistītie nepieļauj.
"Viss pārējais mums ir sekundārās prioritātes, bet elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, lai varētu nodrošināt to, ka visi vēlētāji varēs izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā – tā ir pati, pati pirmā prioritāte. Nu, es teikšu godīgi: ja nestrādās tas, tad, visticamāk, nestrādās arī visas pārējās sistēmas."
Šonedēļ valdība piešķīra naudu vēl arī vēlēšanu zīmju skenēšanas un skaitīšanas sistēmas "SKEN IS" papildināšanai. Dažu mēnešu laikā jāizstrādā programma, ko instalēs vēlēšanu iecirkņu datoros. Ja internets vai platforma "nevilks" un biļetenus neļaus nosūtīt uz centralizēto mākoni, tad sistēma to skaitīs datorā uz vietas. Ja tehnika nebūs gana laba vai arī būs problēmas ar internetu, balsis skaitīs ar rokām.
"Laika pietiek, jo šajā gadījumā mēs esam jau priekšlaikus sagatavojušies. Mēs jau janvārī veicām cenu aptauju. Tika noskaidrots, cik tas maksās. Mēs esam veikuši, pēc CVK norādēm, tehniskās specifikācijas sagatavošanu, un ir izsludināts EIS darba uzdevums. Un arī pieteicās izstrādātājs, un darba uzdevumā bija ielikta atruna, ka līgums tiks noslēgts tikai tad, ja pasūtītāja rīcībā ir finanšu līdzekļi."
Otrdien valdība pārdalīja finansējumu (582 545 eiro), trešdien VDAA noslēdza līgumu ar uzņēmumu "Baltic Software Factory", kas pie sistēmas strādāja arī pirms pašvaldību vēlēšanām. Uzņēmums sola programmēšanu pabeigt līdz aprīļa beigām.
"Lokālais "Skenis" tieši priekš risku diversifikācijas. Ja mēs skatāmies, kā tika organizēta balsu skaitīšana pērn, tātad primāri mākonī, skenējot ar skenēšanas iekārtu, un mākonī tika sūtīti dati. Tad viņš netiek sūtīts mākonī pirms pilnīgas datu pabeigšanas. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka ne visā Latvijā ir pilnīgi perfekts interneta pārklājums, var būt dažādi traucējumi."
Maijā un jūnijā visas sistēmas un veiktspēju testēs vairākas institūcijas un auditori. 30. jūnijā programmas jāiesaldē – ja uz to brīdi kaut kas nestrādās, tad to nelietos. Tad programmas piegādās uz pašvaldībām un uzstādīs iecirkņos. Augusta beigās notiks vēlēšanu ģenerālmēģinājums.
EGITA RUDZĪTE
"Lai nav komisijām pārsteigums, ka tiek piegādāta programmatūra, kas varbūt līdz galam nav notestēta, un viņiem ir jāmokās, un to jāmēģina lietot. Šāda pieredze pašvaldību vēlēšanās jau tika izbaudīta, un to mēs negrasāmies atkārtot – ne mēs piedāvātu tādu programmatūru, nedz CVK akceptēs, ka tāda tiek lietota."
"Mēs pilnīgi noteikti veiksim testus savlaicīgi, tāpēc es arī uzsveru – pēdējie testi tiek veikti maija beigās un jūnijā. Tas ir vairāk nekā četri mēneši pirms vēlēšanām. Ja nu tomēr kaut kas tiek atklāts un pēdējās nepilnības tiek novērstas līdz jūnija beigām, kas ir apmēram trīs mēneši pirms vēlēšanām, mēs zinām, ar kādu velosipēdu ir jābrauc, vai mēs iesim kājām."
Iepriekšējās vēlēšanās vietējās vēlēšanu komisijas vairākas stundas gaidīja rīkojumu no Rīgas sākt skaitīt ar rokām. Tagad tādu lēmumu varēs pieņemt uz vietas.
"Ja lokālie datori nevelk līdzīgi kā pērn, tad, protams, B plāns skaitīt ar rokām nekur nav pazudis. Var pieņemt komisijas lēmumu. Tam jābūt argumentētam, un skaidrs, ka mēs skatīsimies, kāpēc."
Jauda noskenēto vēlēšanu biļetenu sūtīšanai un resursi glabāšanai, kā arī sistēmas kiberdrošība ir "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" ziņā. Centrs atzīst, ka laika nav daudz.
"Uztraukumam pamats šobrīd nav. No tehnoloģiskā viedokļa visu ir iespējams paspēt. Svarīgi, lai mēs turētos pie plāna kopā ar klientu, kopā ar partneriem un attiecīgi secīgi to realizētu."
Vēlēšanu platformas izstrādei līdz šim iztērēti nepilni četri miljoni eiro (3 868 995), 2,5 miljoni no tiem – līdz pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām.
Eksperti uzskata, ka darbs pie sistēmām sācies vismaz pāris mēnešus par vēlu. Kavēšanās, visticamāk, saistīta ar to, ka atbildīgās iestādes nevēlējās riskēt un ķerties pie platformas uzlabojumiem pirms bija beidzies audits par pērnā gada vēlēšanu katastrofu. Audits noslēdzās četrus mēnešus pēc vēlēšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
