"Zelta vīzas" atgriežas politiskajā dienaskārtībā. Budžeta glābiņš vai drošības risks?
Atsākušās diskusijas – vajag vai nevajag Latvijai tirgot tā dēvētās "zelta vīzas" apmaiņā pret nekustamo īpašumu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) rosinājis kolēģiem Saeimā ieklausīties, ko mudina Valsts prezidents un mēģināt salāpīt caurumoto budžetu un iegūt vērā ņemamas investīcijas. Kā termiņuzturēšanās atļaujas tika ieviestas Latvijā, un kādas ir šādas programmas blaknes? To šonedēļ aplūkoja podkāsts "Nekā personīga bez protokola".
"Zelta vīzu" programma Latvijā tika ieviesta 2010. gadā pēc finanšu krīzes. Tās "lielais mērķis" bija atdzīvināt ekonomiku un piesaistīt ārvalstu kapitālu. Tomēr programmai bija arī savas blaknes. Pēdējo 16 gadu laikā Latvijā šādā veidā ieplūduši aptuveni 1,6 miljardi eiro, un 83% no šīs summas ieguldīti nekustamajā īpašumā. Un šeit sākās lielākās problēmas.
Programma jau gadiem ir pretrunīgi vērtēta. Tā kropļojusi nekustamā īpašuma tirgu, bet daļai investoru bijusi neskaidra līdzekļu izcelsme. Tiek minēts, ka lielākā daļa "zelta vīzu" saņēmēju bija Krievijas pilsoņi. Vairāk nekā 3000 uzturēšanās atļauju vēlāk anulētas saistībā ar konstatētiem pārkāpumiem, tostarp aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
"Tādā veidā mēs Latvijā iegāzām virkni apšaubāmu cilvēku, nerezidentu, kuri daļa palika šeit, daļa aizbrauca tālāk Eiropas Savienībā," podkāstā izteicās žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere.
Pēc 2014. gada, kad vīzu programmā ieviesa stingrākus nosacījumus, tā faktiski mirusi.
Tomēr valdībā atkal izskan priekšlikumi meklēt veidus, kā piesaistīt ārvalstu kapitālu. Viens no iemesliem ir sarežģītā budžeta situācija. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka līdz desmitgades beigām valsts budžetā var veidoties simtiem miljonu eiro liels iztrūkums, tāpēc politiķi meklē jaunus ieņēmumu avotus.
Iepriekš priekšlikumus atjaunot programmu virzīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kā arī toreizējais opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS). Taču Saeimas vairākums tos noraidīja, un jūnijā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi paredzēja faktiski slēgt iespēju saņemt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.
Situācija mainījās pēc tam, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs likumu nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Viņš aicināja izvērtēt iespēju atsevišķos gadījumos tomēr ļaut noteiktu valstu pilsoņiem pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujām, ja ir iegādāts nekustamais īpašums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
