Būvgruži no "Augstsprieguma tīkla" daudzmiljonu objekta nonāk nelegālā izgāztuvē
Pirms divarpus gadiem valsts uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" noslēdza līgumu par tā Rīgas centra pārbūvi. Teritorijā blakus Slāvu aplim vesela kvartāla platībā ar Eiropas Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu bija plānots nojaukt vecās būves un to vietā par 44 miljoniem eiro uzcelt jaunas. Kopā ar akcionāra – Klimata un enerģētikas ministrijas – vadību pirms gada dispečeru centra pamatos ieraka kapsulu, šovasar ēku svinīgi atklāja. Tā saņēmusi Baltijas ilgtspējīgākā projekta balvu.
Pārējā teritorijā darbi turpinās, nesen demontētas vēl vairākas ēkas. Tie skaitās būvniecības atkritumi, kas jāsašķiro un jānodod pārstrādei vai iznīcināšanai.
Otrdienas, 13. oktobra rīts. No būvlaukuma izbrauc pašizgāzējs. Tam seko "Nekā personīga" filmēšanas komanda. Kravas auto šķērso Dienvidu tiltu un dodas Katlakalna virzienā. Pēc 15 minūšu brauciena tas iebrauc nožogotā teritorijā.
Šo vietu sauc "Jaunie Dzelzkalni". Te atrodas pirts, ekspluatācijā nenodota viesnīca un vēl vairākas ēkas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par nodokļu nemaksāšanu īpašumu apķīlājis. Bet arī bez tā vietai ir bēdīga slava. Saskaņā ar tiesas materiāliem tieši te notika advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības plānošana. Te glabāti noziegumā izmantotie ieroči un transportlīdzekļi. Par slepkavību pirmajā instancē notiesātais Viktors Krivošejs te trenējies šaušanā.
Īpašums pieder 90. gados reģistrētai firmai "A.V.V". Tās dibinātāji – Haritonova grupējuma kriminālās autoritātes Aleksandrs Kiseļs jeb Kisa, Oļegs Smirnovs un Genādijs Vaļagins jeb Genič. Vaļaginu uzskata par Bunkus slepkavības centrālo organizētāju. Pirms četriem gadiem viņš savā automašīnā pie restorāna Pļavniekos tika nošauts. Bet vēl līdz tam viņa daļa firmā pārreģistrēta Arkādijam Judinam, kas tiesā raksturots kā Vaļagina šoferis. Arī viņš tika aizturēts Bunkus slepkavības lietā, bet apsūdzību viņam necēla.
Tagad teritorijā redzami kaudzēs sakrauti betona bloki un citi būvgruži. Valsts vides dienesta (VVD) reģistros šķirošanas punkts vai izgāztuve te nav reģistrēta. Dziļāk atrodam smago tehniku un vēl būvgružus. Te savu atvesto izkrāvis arī mūsu izsekotais pašizgāzējs. Redzamā tehnika liecina, ka te būvgruži tiek smalcināti.
"Nekā personīga": Sveiki, veiksmi darbā! Mēs gribējām par to būvgružu izgāztuvi pajautāt, zināt, kam tas būtu jājautā?
Darbinieks: Jā, varat man uzjautāt.
"Nekā personīga": Tā ir izgāztuve, ja?
Darbinieks: Nē, tā nav izgāztuve. Vienkārši jāizņem ārā metāli visi, kas te ir. Jāsašķiro un jāatgriež uz "Clean R".
"Nekā personīga": "Clean R" jūs pēc tam nogādājat? Tie būvgruži ir no kādiem objektiem?
Darbinieks: Nē, tepat. Te viss demontēts. Visu te lasām kopā, te 12 hektāru teritorija.
"Nekā personīga": Tad no malas te neko neved, ja?
Sastaptais darbinieks stāsta, ka viņa darba devējs ir uzņēmums "FastMax". Tas esot nolīgts nojaukt teritorijā esošos graustus un to sakopt. Būvniecības informācijas sistēma liecina, ka šajā vietā nekādas būvatļaujas nav reģistrētas. Salīdzinot publiski pieejamos pēdējos gados uzņemtos satelītattēlus un šonedēļ ar dronu nofilmētus kadrus, nojauktas ēkas neizdodas pamanīt.
Uzņēmums "FastMax" ir apakšuzņēmējs "Augstprieguma tīkla" projektā. Tas nolīgts veco ēku demontāžai un būvgružu izvešanai. Ģenerāluzņēmējs "Newcom Constuction" noliedz, ka kāda daļa būvniecības atkritumu no objekta varētu nonākt nelikumīgā izgāztuvē.
Mums ir pēc tam atskaites no apakšuzņēmēja, sūta gan izziņas no "Clean R", gan APUS (Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma), kur mēs redzam visus datus. Kādā datumā ir kas vests, ar kādu mašīnu, kur ir nodots, kāds apjoms, lai mēs to varētu izkontrolēt.
Brīdī, kad runājam, demontāžas darbi jau iet uz beigām. Tādēļ apakšuzņēmējs vedot atpakaļ pagaidu materiālus, kas bijuši izvietoti laukumā. Ar to būvnieks skaidro "Nekā personīga" nofilmēto braucienu.
Es zinu, ka viņiem ir bāze Rāmavā, ja nemaldos. Tāda liela teritorija, kur viņiem visa tā tehnika stāv. Viņi arī mums gādā melnzemi, gādā arī šķembas, un es zinu, ka viņi gādāja uz šejieni arī sev piebraucamajiem ceļiem tādu kā sadrupinātu betonu, lai tā tehnika neslīkst. Viņi, pabeidzot darbus, vienkārši to savāc un aizved atpakaļ.
Mūsu rīcībā gan ir fotoattēli arī no iepriekšējās nedēļas. Tie rāda, ka arī citās dienās būvgruži vesti uz to pašu teritoriju. Tur tie, visticamāk, tiek sašķiroti un tālākizmantojamie materiāli – sasmalcināti.
Vaicāts, vai šie būs būvniecības atkritumi, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš norāda: "Jā, klasiski. [Jautājums: Un tie nav šķiroti?] Nē, tie ir vienkārši demontēti, savesti, salikti. Tie nav ne frakcionēti, tur frakcijas ir ļoti dažādas.
"Augstsprieguma tīkls" uzsver, ka par pareizu atkritumu apsaimniekošanu atbildīgs ir uzņēmums "Newcom Construction". Tas esot iesniedzis dokumentus, kas apliecina, ka ar būvgružiem rīkojies atbilstoši likumam
Pēc līguma atkritumu apsaimniekošanas organizēšana un atbilstības nodrošināšana ir uzņēmēja pienākums un atbildība. Uzņēmējam jānodrošina, ka darbu laikā radušies atkritumi tiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējs ir iesniedzis būvatkritumu apsaimniekošanu apliecinošu dokumentu kopijas.
Daļa no demontāžā iegūtajiem materiāliem ir izmantojami celtniecībā. No tiem iegūst šķembas ceļu būvniecībai un citiem mērķiem. Likums to ļauj vest pa taisnu ceļu uz būvlaukumu smalcināšanai un tālākai izmantošanai. Tikai tam jābūt norādītam būvatļaujā. Teritorijā Katlakalnā nav nekādu būvatļauju.
Vides dienests nekomentē konkrēto gadījumu, bet atzīst, ka eksistē ne tikai nelikumīgas būvgružu izgāztuves, bet arī nereģistrētas atkritumu šķirošanas un pārstrādes vietas.
Tiek izveidotas šīs apzinātās atkritumu apsaimniekošanas vietas, neizpildot noteiktās prasības. Tas ir bez atbilstošas infrastruktūras, tas ir segums, laukums, apstrādes iekārtas, novērtējums attiecībā uz trokšņiem, putekļiem un tā tālāk. Tiek savākti atkritumi no dažādiem būvniecības objektiem, tad un saražot šāda veida materiālu, nu, optimizējot šīs te izmaksas uz šīm te saistītajām prasībām. Tie būtiskākie riski, kas ir saistīti, viens ir ar šīs teritorijas potenciālu piesārņošanu, ņemot vērā to, ja tur nav atbilstoši šie te segumi, būvniecības atkritumi var saturēt arī ķīmiskas vielas, bīstamas vielas, vielu ieskalošanās.
Padomju laika būvēs izolācijā nereti izmantoja azbestu. Tas ir videi un cilvēkiem kaitīgs materiāls. Risks ir, ka šādi melnie apsaimniekotāji no būvgružiem iegūst vērtīgās sadaļas, bet nevajadzīgo aprok. Par to varētu liecināt pēdējo pāris gadu laikā nožogotajā teritorijā izaugušie pauguri.
"Augstsprieguma tīkla" objektā izrādījies, ka būvgružu ir vairāk nekā sākotnēji vērtēts. Tika atklātas līdz tam nezināmas ieraktas konstrukcijas. To pārbaudījis arī eksperts. Valsts uzņēmums maksā par faktiski nodotajiem būvniecības atkritumiem, tādēļ uzskata, ka būvniekiem un apakšuzņēmējiem nav motivācijas gružus nobēdzināt nelikumīgi. Bet tas neizslēdz vēlmi atlasīt izmantojamos materiālus un pārējo nodot par "Augstsprieguma tīkla" līdzekļiem.
Pasūtītājs jau bieži vien nemaz neprasa. Viņš paņem, atrod – nodarbojos ar demontāžu -, tad ņemšu šo uzņēmumu, bet svarīgi ir pārliecināties, vai šim uzņēmumam ir attiecīgās atļaujas, ko izsniedz Valsts vides dienests, tieši strādāt ar būvniecības atkritumiem.
Kārdinājums izgāzt būvgružus mežā ir skaidrs – to nodošana ir dārga. Ja atkritumus sašķiro, tad summu varot ievērojami samazināt. Piemēram, koku pieņem bez maksas, bet ķieģeļus un betonu par 10-15 eiro tonnā.
Ja atkritumus nešķiro, tas būs, es teiktu, ļoti dārgi. Teiksim tā, ieskicējot, viena tonna var izmaksāt līdz pat 120 eiro tonnā, apsaimniekošana šiem atkritumiem, ja viņi ir sajauktā veidā. Savukārt, ja, apmēram jaucot ēku, tev ir ķieģeļi vienā kaudzē, koks otrā kaudzē, trešās lietas kaut kādas trešajā kaudzē, tad izmaksas var būtiski samazināties desmit reizes.
VVD rosina grozīt likumus un lielos objektos pirms demontāžas likt veikt ekspertu auditu. Tad varētu paredzēt, cik daudz un kāda veida atkritumi radīsies. Pašlaik daļa materiālu pa ceļam kaut kur pazūd.
Kas norit ar šiem te būvobjektiem, tad, salīdzinot šos te datus ar šo te atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu, tad tie dati neiet kopā. Tur ir tādas būtiskas atšķirības.
Sods uzņēmumiem par nelegālu būvgružu noglabāšanu ir 2800 eiro. Īpaši nekaunīgos gadījumos pārkāpumu turpināšana var beigties ar firmas transportlīdzekļu konfiskāciju, taču šādi mēri vēl nekad nav piemēroti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
