Divām firmām atņem akreditāciju par medicīnas iekārtu paviršu pārbaudi
Medicīnas iekārtu tehniskās pārbaudes slimnīcās un poliklīnikās jāveic regulāri. To dara privāti uzņēmumi, bet valsts iestādēm jāseko līdzi, kā šie darbi notiek un vai tie ir kvalitatīvi paveikti. No šiem testiem atkarīgs, vai rentgenus, staru terapijas aparātus un citu medicīnas tehniku drīkst turpināt izmantot. Raidījuma "Nekā personīga" ir informācija un video, kas parāda, ka atsevišķos gadījumos apsekošana notikusi formāli. Tas var apdraudēt pacientu veselību un dzīvību.
Ejot uz slimnīcu vai poliklīniku, paļaujamies, ka iekārtas, ar kurām mūs izmeklē un ārstē, ir pārbaudītas un ir drošas. Tomēr "Nekā personīga" rīcībā ir ziņas par gadījumiem, kad tā nav noticis.
Medicīnas iekārtas ārstniecības iestādēs katru gadu jāpārbauda. Tām, gluži kā auto CSDD, jāiziet tehniskā apskate. Tas tiek darīts ar īpašām mērierīcēm, kas piemēram, simulē pacientu sirdsdarbību.
Pārbaudes veic privāti uzņēmumi. Veselības inspekcija uzrauga lielāko daļu medicīnas tehnikas, savukārt Radiācijas drošības centrs – rentgenus un staru terapijas iekārtas. Uzņēmumus, kas drīkst veikt šīs pārbaudes, akreditē Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Veselības ministrija nosaka kopējo kārtību kurš, ko un kā uzrauga.
Teorētiski šai sistēmai būtu jāstrādā, taču praksē tā ne vienmēr notiek.
Iesākumā "Nekā personīga" demonstrēs, kā pareizi jāveic trīs medicīnas iekārtu pārbaudes. Tie ir svari, pacientu monitors un defibrilators.
Ar svariem ir vienkārši, bet darbs smags. Medicīnas inženierim pat jāizmanto svarcēlāju drošības josta, lai pasargātu muguru, jo uz pārbaudi jāatgādā kopumā 250 kilogrami. SIA "INLAB" eksperts Daniels Ugarinko stāsta, ka ik gadu ir jāveic svaru pārbaude. "Protams, protams. Svari ir tāds instruments, ko izmanto visās jomās. Sākot no farmācijas, līdz ģimenes ārstiem," sacīja Ugarinko.
Bet krietni sarežģītākas iekārtas ir jāpieslēdz speciāli tam paredzētām mērierīcēm, jāpārbauda visi to darbības režīmi, jāfiksē rādījumi un jāsalīdzina tie ar ražotāja noteiktajiem parametriem. Viena pārbaude var aizņemt desmitiem minūšu vai pat stundu, jo katrs rādījums jāizmēra un jāpieraksta.
"Tas mums ir pacientu simulators. Tas ir spiedienam un kardiogrammai. Viņš ir uzlikts uz 60 sitieniem minūtē. Pēc noteikumiem ir jāpārbauda pie 60, 120 un arī 180 sitieniem minūtē.
Pārsvarā visiem monitoriem nāk klāt arī autonomā baterija, tad viņam tā darbība jānodrošina vismaz 30 minūtes. Tā kā mēs parasti pārbaudes laikā atvienojam barošanu no tīklai, lai viņš strādā uz baterijas.
Es tagad uzsāku "Start", lai viņš simulē spiedienu un uz monitora mēs viņam sakām, lai viņš pūš iekšā gaisu.
[Cik ilgi jāpārbauda?] Ja pieskaitām, ka minimums pus stundu jāsagaida, lai viņš bateriju pilnībā iztestētu, parasti ar to pusstundu pietiek."
Defibrilators ir iekārta, kas ar elektrisku impulsu atjauno normālu sirds ritmu dzīvībai bīstamu sirds darbības traucējumu gadījumā. Ja iekārta ir sabojāta, tas var apdraudēt pacientu dzīvību. Arī to testē ar speciālu ierīci, kas saņem elektrības triecienus, mēra to atbilstību. Analizē, cik ātri iekārta uzlādējas jaunam triecienam. SIA "INLAB" eksperts Artūrs Grigorjevs stāsta, ka parasti pārbaude sākas ar izlādēm, ko var izdot konkrētais modelis. Konkrētajā gadījumā tie ir 360 džouli. "Pieliekam, piespiežu, lai viņš man dod atskaiti, kurā brīdī es sākšu lādēt, un pie izlādes piefiksēs brīdi un to momentu," pārbaudes raksturo Grigorjevs. "Vienlaikus es sāku. Tad viņš lādē. Un es taisu izlādi. Te mēs redzam – 8,2 sekundes, un te mēs redzam, cik viņš ir izdevis džoulus."
Ekspertiem ir jāpārliecinās, ka cilvēks kritiskās situācijās, kad ir nepieciešamas vairākas uzlādes atkārtoti, iekārta darbosies. "Pirmais, kas ir jānosaka, ka cilvēkiem kritiskās situācijās ir nepieciešamas vairākas uzlādes atkārtoti, tad viņš var vienkārši nenodrošināt. Respektīvi cilvēks nedabūs pēdējo nepieciešamo izlādi, kur viņš varētu būt palicis dzīvs," skaidroja Grigorjevs.
"Nekā personīga" rīcībā ir nonākuši videomateriāli, kur redzams, kā ārstniecības iestādēs patiesībā īstenotas medicīnas iekārtu pārbaudes. Tas krietni atšķiras no tā, ko demonstrēja SIA "INLAB". Daudzos gadījumos pārbaude noslēdzas dažu minūšu laikā bez jebkādiem testiem. Bet iekārtai tiek uzlīmēta uzlīme, ka tā notestēta un pārbaudīta.
Video izvērtējis arī Maksims Poļakovs – medicīnas fizikas speciālists un īpašnieks firmai, kas arī ikdienā testē medicīnas iekārtas. Viņu redzētais kā profesionāli šokējis un esot bijis grūti skatīties.
"Izvilka svarus, kas paredzēti pacientu svēršanai. Kā mēs redzam, pieņemam, ka inženieris paņem uzlīmi, uzlīmēja viņu.
Lielākā uzmanība nevis pārbaudei pašai kā tādai, bet, lai visi cipari būtu pierakstīti pareizi, identifikācijas numuri, lai pēc tam nevarētu "piekasīties". Kā mēs redzam, tas ir viss. Pārbaude ir beigta. Profesionāli uz to grūti skatīties."
Ja svaru tehniskais stāvoklis gluži pacientu veselību vai dzīvību apdraudēt nevar, tad, piemēram, no defibrilatoriem nākošs nepareizs elektrības spriegums gan varētu būt bīstams un pat nāvējošs. Arī šīs iekārtas pārbaude aprobežojas ar uzlīmes uzlīmēšanu un ierakstu dokumentos. Iekārtas darbība un enerģijas padeve paliek nepārbaudīti.
"Tagad varam apskatīties kā tā pārbaude notiek. Aparāts atrodas plauktā. Cilvēks kā iepriekšējā video – vienkārši uzlīmē uzlīmi. Re, kur pats defibrilators "LIFEPAK", ļoti labs defibrilators, bet to nevar nosaukt par pārbaudi. Un tas tiek uzlikt atpakaļ. Pārbaude ir beigta. Vai šis defibrilators drošs pacientu izmantošanai? Noteikti, ka nē."
Tik pat pavirša pārbaude notikusi vairākiem pacientu monitoriem. Tos izmanto, lai uzraudzītu ārstējamo sirdsdarbību un veiktu citus mērījumus, piemēram, pēc smagām operācijām. SIA "INLAB" laboratorijas vadītājs Maksims Poļakovs norāda, ka video ir redzams, kā cilvēks mēģina simulēt pacienta monitora pārbaudi. Uz galda testēšanas laikā ir tikai dators, kaut arī būtu jābūt mēriekārtai, kas simulē pacientu, un arī speciālam cilindram, kas ir standartizēts, un paredzēts manžetes uzlikšanai. "Un tagad paskatāmies video, ko dara tur tā saucamais eksperts," redzēto kritiski vērtē Poļakovs.
"Re kur manžete ir rokās! Tagad viņam būtu jāpieslēdz pie mēriekārtas, uzliekot uz cilindra.
O! Nu redzat, Es nevaru uz to skatīties. Vienkārši saspiežot starp kājām – tā ir viņu mēriekārta.
Man vienkārši grūti uz to mierīgi skatīties. Tā nav pārbaude."
Kopumā ir fiksēti vismaz 20 pārkāpumi medicīnas iekārtu pārbaužu veikšanā. Video redzamie darbinieki ir no diviem uzņēmumiem – "ProMedica" un "MEDSERVISS-M". Pēc iegūtās informācijas izvērtēšanas Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs 22. janvārī abiem uzņēmumiem atcēla akreditāciju un tie vairs nevar nodarboties ar medicīnas iekārtu testēšanu. Birojā saka – liela ir arī medicīnas iestāžu atbildība uzraudzīt, ka pārbaudes veiktas pienācīgi. Bet abu uzņēmumu pārkāpumi bijuši nepiedodami.
"Nu mums iesniegta apelācija. Mēs nu tā pēkšņi negribam sniegt nekādus skaidrojumus. [NP: Apelācija kur?] Akreditācijas birojā.
[NP: Tad jūs neatzīstat, ka darbinieki kaut ko ne tā darījuši?] Nē."
Firmas advokāte Ieva Andersone no biroja "Sorainen" raidījumam "Nekā personīga" mums atbildēja, ka uzņēmums pārsūdzējis akreditācijas atcelšanu, uzskatot to par nepamatotu, un norāda, ka video iegūts nelikumīgi un to nevar izmantot kā pierādījumu administratīvajā procesā.
[Ko varētu salabot, lai tā sistēma strādātu labāk?]
"Ārstniecības iestādēm pašām būtu jābūt atbildīgām sekot līdzi, kāds pakalpojums tiek saņemts no inspicēšanas institūcijām. Lai tas būtu pilnvērtīgs un kvalitatīvs. Par ko attiecīgi tiek samaksāts. Un ja šāda ir bijusi prakse, tad, iespējams, kādam jābūt klāt, kad šīs pārbaudes tiek veiktas. Un vai tiek veiktas pilnvērtīgi.
[Jūs pats tos video redzējāt?]
Jā.
[Kādas bija sajūtas skatoties?]
Diezgan briesmīgas, jā."
Valsts iestādēm jāuzrauga, kā medicīnas iekārtu pārbaudes notiek praksē un vai tās veic pilnā apjomā. Jautājums ir – vai ar esošajiem resursiem iespējams izsekot līdzi visiem pakalpojumu sniedzējiem un laikus pamanīt pārkāpumus. Veselības inspekcijā medicīnas iekārtu pārbaudes veic cilvēki. Radiācijas drošības centrā ir desmit inspektori. Savukārt iekārtas, kas katru gadu jāpārbauda – tūkstošiem. Turklāt kopš 2017. gada ir atcelta norma, ka jāveido centralizēta datu bāze, kur iespējams izsekot, kurām slimnīcām kādas un cik iekārtas ir. Tas sistēmu padara vēl necaurspīdīgāku un grūtāk pārvaldāmu.
"Nemot vērā, ka ir konstatētas inspicēšanas institūcijas, kas vienkārši raksta papīrus, droši vien kaut kas tajā sistēmā nav labi. Bet attiecībā uz to, ka mums trūkst datu – būtu labi, ja tie dati tomēr būtu publiski pieejami vismaz kompetentām iestādēm un Valsts iestādēm. Lai plānotu iepirkumus un vēl kādas citas lietas. Bet, ja nav, tad iztiekam ar to, kas ir."
[Ir kādi uzlabojumi nepieciešami?]
"Valsts institūcijas noteikti nespēs nodrošināt, ka viņu darbinieki būs pie katras medicīnas ierīces. Kad tiek veikta pārbaude vai arī kopumā regulāri šīs inspekcijas, pārbaudes tiek veiktas. Reizi gadā pārbaude nenozīmē, ka šī iekārta strādā korekti. Tas nozīmē, ir jāpilnveido tieši šo slimnīcā speciālistu, kas strādā, gan zināšanas, gan kapacitāte, lai šo medicīnas fiziķu pieejamība, lai šīs pārbaudes varētu veikt paši iestādes fiziķi, nevis piesaistot ārpakalpojumu."
Pēc šo pārkāpumu atklāšanas atbildīgās iestādes sākušas domāt, kā uzraudzību uzlabot. Konkrēts plāns, ko darīt, vēl neesot. Ministrs par šiem pārkāpumiem uzzināja no "Nekā personīga".
"Kamēr nav tādi gadījumi un informācija, tā sistēma darbojas, kā ir. Kamēr parādās kāds pirmais signāls vai pirmā kļūda, kad ir nepieciešams kaut ko mainīt. Man, piemērm, pirmo reizi par to dzirdēt.
Ja ir viens gadījums un atklāts, tad var būt vairāki gadījumi.
Tas ir piemērs, ka tas nav profesionāli. Tas nav joki. Jo tā ir cilvēku dzīvība. Pareizi jūs sakāt. Par to jautājumu – paldies. Es noteikti parunāšu ar Valsts sekretāri. Paskatīsimies – kā tā sistēma darbojas. Vai tur kaut kas ir jāmaina. Visticamāk – jāmaina. Jo tas ir piemērs.. negodprātīgi cilvēki. Ko es varu atbildēt… Žēl. Katru dienu mēs jau šajā sistēmā darām…"
Maksims Poļakovs atklāj, ka gadiem valsts pievērusi acis uz šajā jomā notiekošo. Piemēram, regulāri pēc akreditācijas zaudēšanas uzņēmumu īpašnieki nodibina jaunas firmas, kur strādā tie paši cilvēki un šis bizness turpinās.
Medicīnas iestādes par šādām situācijām ne vienmēr saņem skaidru informāciju, lai varētu pārskatīt iekārtu tehnisko stāvokli, ko testējuši pārkāpumos pieķertie.
Uzraugošās iestādes raidījumam "Nekā personīga" apgalvo, ka informēšana notiek. Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrija virza izmaiņas, lai radioloģijas iekārtu pārbaudes nākotnē ļautu veikt arī slimnīcu medicīnas inženieriem, kuriem šādu tiesību līdz šim nav.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
