Eksperiments – labdarības organizācijai ziedotās drēbes nenonāk pie trūcīgiem iedzīvotājiem Latvijā, bet gan Āfrikā un Pakistānā
Kopš 2017. gada Latvijā darbojas biedrība "ViaCor Charity". Tai ir vairāk nekā 200 apģērbu un apavu labdarības konteineru. Lai arī ziedot tai var jau vairākus gadus, biedrības vārds nav plaši pazīstams ne sabiedrībai, ne labdarības organizācijām.
"Nekā personīga" nolēma izsekot, kur nonāk labdarībai nodotās mantas. Trīs apģērba gabalos — žaketē, kleitā un mētelī – tika ievietoti GPS raidītāji. Tie ļaus izsekot ziedojumu ceļus.
Kleita nonāca konteinerā biroju kvartālā Mūkusalā, žakete — dzīvojamo māju rajonā Ziepniekkalnā, un mētelis — Rīgas klusajā centrā.
Ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši kopš raidījuma eksperimenta un ziedotās drēbes ir nokļuvušas galapunktā. Vai ziedotāji var būt droši, ka viņu mantas nonāks pie tiem, kam tās visvairāk vajadzīgas?
Neviens no raidītājiem neuzrādīja, ka ziedotās mantas nonāktu kāda labdarības organizācijā vai pie trūkumcietējiem Latvijā. Ziedotās drēbes ceļoja uz pārkraušanas punktiem un tālāk nonāca Pakistānā, Nigērijā un Lietuvā.
Pirmais: Rīga —> Kauņa —> Klaipēda —> Brēmene —> Karachi (Pakistāna)
Otrais: Rīga —>Kauņa —>Vācija —> Kauņa
Trešais: Rīga —> Ikeja (Nigērija) —> Lagos (Nigērija)
GPS dati rāda, ka vispirms visas mantas nonāca kāda noliktavā Rumbulā (Lokomatīves ielā 164). Te tās uzkavējās pāris nedēļas. "ViaCor Charity" te vairs nav sastopama, te jau ievākusies cita firma. Arī noliktavas īpašnieks vairs nav sasniedzams. Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka šajā adresē nav bijis reģistrēts neviens uzņēmums, kas strādātu ar lietotu apģērbu.
Neilgu brīdi GPS signāls pienāca no noliktavu rajona Imantā. Tur strādā vairāki lietoto apģērbu vairumtirgotāji. Noliktavas darbinieki stāsta, ka te mēnesi darbojusies kāda apģērbu firma, bet nesen tā izvākusies.
Pēdējā vieta Latvijā, no kuras tika uztverts ziedoto mantu GPS signāls, ļauj identificēt kādu kartē neatzīmētu noliktavu Zaķumuižā, Ropažos. Tā redzama tikai satelīta attēlos.
"Nekā personīga": Sveiki!
Darbinieces: Sveiki!
"Nekā personīga": Vai šeit ir "ViaCor Charity" savāktie konteineri?
Darbinieces: Nē, man liekas, nē. Kā jūs nosaucāt?
"Nekā personīga": "ViaCor Charity".
Darbinieces: Nē, nē, točna nē.
"Nekā personīga": Bet šeit ir pat .. konteiners, reku!
Darbinieces: Ā, nu varbūt. [Krieviski kolēģim]: ej, pasauc Vladu! Ā, tad varbūt.
"Nekā personīga": Labdien! Vai jūs esat no "ViaCor Charity"?
Darbinieks Vlads: I speak better not Latvian. Es slikti runāju latviski. English!
"Nekā personīga": Ok. Are you from "ViaCor Charity"? I’m looking for Katerina Geriše.
Darbinieks Vlads: They are not here, so you should call them.
"Nekā personīga": She doesn’t pick up. So.. which company is this clothing?
Darbinieks Vlads: I don’t know. Call owner! I can give the number .. Can you come outside? I don’t think I have the right to give her number to anyone. Why is he filming?
Biedrības "ViaCor Charity" dibinātāja ir Katerina Geriše. Viņai ir vēl otra labdarības biedrība — "Latvijas Sociālais punkts", un kopā ar vīru Matiasu Gerišu pieder arī lietoto apģērbu tirdzniecības ķēde "APR Latvia" ar vairākiem veikaliem Rīgā un Salaspilī. Nekā personīga vairākkārt centās sazināties ar biedrības vadītāju, bet Geriše aicinājumiem uz interviju neatsaucās.
Statūtos "ViaCor Charity" ir apņēmusies palīdzēt bērniem, invalīdiem, ģimenēm, trūcīgajiem, dažādu krīžu skartiem iedzīvotājiem un citām sabiedrības grupām, tomēr iesniegtajos gada pārskatos biedrība nav norādījusi nevienu ziedojumu vai īstenotu labdarības projektu. Arī mājaslapā un sociālo tīklu profilos šādas informācijas nav. Tur atrodami tikai daži pāris gadus veci ieraksti par segu piegādi dzīvnieku patversmei.
Biedrības gada pārskati atklāj, ka savāktās drēbes tā pārdod. Un pēdējos gados šie ieņēmumi ir pieauguši. 2023.gadā tie sasniedza 110 tūkstošus eiro, bet šī nauda nav tērēta labdarībai, tā aizgājusi trīs darbinieku algām un citiem neatšifrētiem izdevumiem.
Biedrība reģistrēta kādā Purvciema dzīvoklī.
"Nekā personīga": Labdien!
Dzīvokļa saimniece: Sveiki!
"Nekā personīga": Es meklēju Katerinu Geriši.
Dzīvokļa saimniece: Nē, šeit viņa nebūs. Nu tā ir dzīvokļa saimnieka bijusī sieva. Man nav nekāda viņas numura vai kā..
Redzamākā Gerišes saite ar labdarību ir biedrība "Latvijas sociālais punkts". 2023. gadā tā no "ViaCor Charity" saņēmusi mantisku ziedojumu gandrīz trīs tūkstošu vērtībā. "Latvijas sociālais punkts" atrodas Salaspilī. Nelielā telpa ar drēbēm, apaviem un rotaļlietām ir atvērta divas stundas nedēļā. Tad iedzīvotāji bez maksas var paņemt tur esošās lietas.
"Nekā personīga": Labrīt! Es meklēju Geriši. Kurā vietā viņu varētu satikt?
Darbiniece: Viņa ir Vācijā. Viņa dzīvo Vācijā.
"Nekā personīga": Aha. Bet šis punkts ir atvērts reizi nedēļā uz divām stundām?
Darbiniece: Jā.
"Nekā personīga": Un tas ir no "ViaCor"?
Darbiniece: Neko.. Es nezinu, kas te, ko ir. Mums tiek sūtīta prece un mēs te viņu liekam.
Tepat ap stūri ir Gerišes lietoto apģērbu veikals "K&G". Šīs ķēdes veikali darbojas arī vairākos Rīgas mikrorajonos. Tie gadā apgroza pusmiljonu eiro. Arī te pārdevēji sakās nezinām, no kurienes ir drēbes pārdošanai.
Veikalu ķēdes līdzīpašnieks ir Gerišes vīrs Matiass (Matthias). Viņš sevi dēvē par starptautisku lietoto drēbju vācēju un tirgotāju. Ar šo biznesu viņš nodarbojas arī Vācijā un par to dalās sociālajos tīklos. Tur laiku pa laikam viņš redzams arī Latvijā, tajā skaitā noliktavā Zaķumuižā.
Neviena no "Nekā personīga" eksperimentā ziedotajām drēbēm nenonāca pie labdarības organizācijām vai trūkumcietējiem Latvijā. Kleita aizceļoja uz Nigēriju, žakete izmeta loku uz Vāciju un atgriezās Kauņā, bet mēteli valkā kāds Karači Pakistānā.
Dace Akule no biedrības "Zaļā brīvība" pirms dažiem gadiem veica apjomīgu pētījumu par tekstila šķirošanu Latvijā. Viņa pieļauj, ka mūsu ziedotās drēbes nonāca ārvalstīs, jo biedrība tās pārdeva.
Tas varētu būt tas visticamākais scenārijs, ka tur ir uzpircējs, kurš jau ir pieprasījis šo preci. Latvija tomēr tajā patēriņa kultūrā nav aizgājusi tik tālu, no mums nenāk tik daudz materiāla kā nu, piemēram, no Lielbritānijas un no Skandināvijas valstīm, no Vācijas tās pašas, Amerikas ļoti daudz plūst uz visām šīm adresēm. Tā kā nav loģiski, ka tur būs kāds labdarības projekts, kurā Latvija būtu iesaistījusies.
Pētījumā viņa secināja, ka uz atkritumu apsaimniekotājiem un labdarības organizācijām — lai gan abi vāc tekstilu konteineros — attiecas atšķirīgi nosacījumi. Atkritumu firmām jāsaņem īpaša licence un par savākto jāatskaitās valstij, bet labdarības organizācijām šādu pienākumu nav.
Jau tad viņas uzmanību pievērsa labdarības organizācijas, kas savāktos ziedojumus masveidā eksportē un reālai labdarībai novirza minimālu daļu.
Ja runa ir par 3% no 100% ziedojumu, kas aiziet labdarībai, nu tad ir tas jautājums, kas arī mūsu diskusijās pacēlās — vai nav jānoliek kaut kādi, teiksim, mērķi, zem kuriem nokrītot, organizācija vairs nevar uzskatīt, ka nodarbojas ar labdarību.
Eksperte uzskata, ka šādu organizāciju dēļ būtu jāpārskata regulējums, kas attiecas uz tekstila vācējiem labdarības sektorā.
"Tad varbūt ir jānosaka kaut kādi noteikumi, ka tekstila, piemēram, arī ziedojumus var vākt tikai un vienīgi šāda un šāda tipa organizācijas, kur jau ir klāt noteiktas atskaitīšanās prasības noteiktām institūcijām, kur tad mēs arī varam atrast šo te informāciju, un ka nav tomēr tā, ka jebkurš — gan tu, gan es jebkurš pie televizora ekrāna var uzlikt konteineru un tad dragāt uz priekšu, ja, un neviens neskatās. Var jau domāt, protams, ka šis ir sīkums un nav par ko uztraukties, bet mēs runājam par lieliem apjomiem ar ziedojumiem un lieliem gadiem, kad šīs organizācijas ir darbojušās tā kā šis nav kaut kāds nedēļas nogales projekts un un īslaicīgs, teiksim, piemērs, ja, uz ko nevajadzētu skatīties," saka Akule.
Latvijā lielākā labdarības organizācija "Ziedot.lv" sadarbojas ar vairākiem simtiem palīdzības organizāciju. Par "ViaCor Charity" tur nav dzirdējuši.
"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta nosaka: "Nē, mums nav bijusi sadarbība ar šādu organizāciju, un faktiski lielākā daļa organizāciju jau ir sadarbības mūsu tīklā. Tas, kas nebūtu pieļaujams, ka cilvēki tiek maldināti. Teiksim, ja uz konteinera ir uzrakstīts, ka manas, teiksim, bikses un krekls palīdzēs kādam cilvēkam, kurš nonācis trūkumā, tam ir jāatbilst, tam ir jāsaņem tālāk.. Tam ir jābūt izsekojamam, organizācijai ir jābūt vai nu komunikācijai sociālos tīklos regulārai, vai nu mājaslapai, jābūt ir atgriezeniskai saitei."
2021. gadā "ViaCor Charity" iesniedza pieteikumu sabiedriskā labuma organizācijas statusa saņemšanai. Taču šo statusu biedrība neiguva. Valsts Ieņēmumu dienestā šo lēmumu neskaidro.
Bieži vien, vērtējot konkrēto organizāciju, vai piešķirt tai statusu vai nē, komisijas locekļi arī skatās, vai pirms tam jau ir bijusi veikta darbība. Ja šāda darbība jau ir bijusi veikta un pierādījies, piemēram, praksē, kad konkrētā organizācija ir veikusi kaut kādas labdarības pasākumus, vai arī jau vākuši ziedojumus un atbalstījuši, piemēram, trūcīgas ģimenes vai kā savādāk, tad jau ir kaut kāds lielāks pamats sekot un teikt, ka šī organizācija varētu turpmāk arī darboties sabiedriskā labuma organizācijas statusā.
Organizācijas, kas ir saņēmušas šo statusu, nedrīkst labdarībai novirzīt mazāk par 75% tās ieņēmumu. Citām biedrībām tādu nosacījumu nav.
"Ziedošanā ir ļoti svarīga tāda pamatlieta — caurspīdība. Ziedotājam ir jāzina, ka viņa ziedoto, vienalga — naudu, mantu, drēbes, pārtiku —, jābūt pārliecinātam, ka tas nonāks pie saņēmēja. Nu tā ir neētiska rīcība izmantot, pirmkārt, cilvēkus, kuriem ir vajadzīga palīdzība, par tā kā ēsmu, un izmantot cilvēkus ar labām sirdīm, kuri tiešām domā, ka viņi palīdz.. Nu tas ir super neētiski un es teiktu, ka tas ir nosodāmi, un nevajadzētu tādai situācijai būt," saka Ziedot.lv vadītāja.
Eksperte Dace Akule uzskata, ka šādu organizāciju dēļ būtu jāpārskata regulējums, kas attiecas uz tekstila vācējiem labdarības sektorā. Iespējams, liela apmēra lietotu drēbju un apavu ziedojumu vākšana būtu jāierobežo līdz tādām organizācijām, kam jau ir pienākums sniegt regulāras atskaites par sava darba rezultātiem un ziedojumu izlietojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
