Eksperti: KNAB darbība Jēkaba Straumes vadībā pēdējos gados bija ārkārtīgi bāla
Savā 50 gadu jubilejas nedēļā daudziem negaidīti par atkāpšanos no amata vēl pirms sava pilnvaru termiņa beigām paziņoja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Viņš sagaidīja brīdi, kad var doties izdienas pensijā un bez atskaites par padarīto nozuda. "Nekā personīga" viņš sacīja, ka nekāda politiskā spiediena neesot bijis. Valsts labā esot gana ilgi kalpots, viņš esot devies atpūtā, un tagad ir vienkārša privātpersona.
Citādi notikušo vērtē pretkorupcijas pētnieki. Viņi uzskata, neskatoties uz ievērojamiem resursiem, Straumes vadītā iestāde jau ilgstoši stagnē. Un priekšnieks pēdējā savā termiņā bieži nav bijis redzams un bijis bez iniciatīvas. Eksperti aicina ar jaunā KNAB priekšnieka izraudzīšanos nesteigties, bet vispirms izvērtēt biroja līdzšinējo darbību.
Par amatpersonu nereti spriež pēc tā, kā tā aiziet. Vai atvadās ar cieņu, sakārtotu vidi vai ar skandālu vai bēguļošanu. Centrālās korupcijas apkarošanas iestādes vadītājs Jēkabs Straume atlūgumu iesniedza gadu pirms sava otrā pilnvaru termiņa beigām, ar darba nedēļas pašā noslēgumā izsūtītu skopu rakstisku paziņojumu, bez tikšanās ar žurnālistiem un atbildēm uz tiešiem jautājumiem par padarīto.
Jēkabu Straumi vadošās pretkorupcijas iestādes vadītāja amatā iecēla pirms deviņiem gadiem. Konkursa komisija bijušajā drošības iestāžu darbiniekā saskatīja spēcīgu līderi, kas spēs izārstēt KNAB no depresijas un ilgstošiem konfliktiem. Kolektīva saliedēšanu kā savu galveno panākumu Straume uzsvēra arī šā gada 31. jūlija preses relīzē, paziņojot, ka amatu atstāj un dodas izdienas pensijā.
"Es biju ļoti pārsteigts. Es biju uz pauzes. Tie bija viņa privātie iemesli, kāpēc viņš negribēja, un nevēlējās (turpināt). Es domāju, ka cilvēks arīdzan ir saguris," norādīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
"Ja pēkšņi amatpersona tā klusām, nemanot atstāj amatu, prasti runājot, ir sajūta, ka "notinās". Tas katrā ziņā liek uzdot daudz jautājumus, kāpēc tā ir noticis," komentē asociētā pētniece Līga Stafecka.
Stājoties amatā, Straume uzsvēra, ka nepieciešama neliela inventarizācija, ko birojs darījis pēdējos gados. Viens no rezultātiem bija kriminālprocess pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču; viņu pirmajā tiesu instancē notiesāja. Tas bija diezgan smags akmens iepriekšējo KNAB aktīvistu dārziņā, kuri savulaik "Taureņu pirtī" ierakstītās operatīvās sarunas ar centrālās bankas vadītāju bija nepamatoti atstājuši bez virzības. Citu augstākā līmeņa korupcijas shēmu atmaskošanām cerības deva arī iestādē izveidotā jaunā Taktiskās analīzes nodaļa.
Straumes vadībā finansējums KNAB darbinieku algām divkāršojās – no vairāk nekā trim miljoniem (3,3 miljoni) 2019.gadā līdz sešiem ar pusi miljoniem ( 6,5 miljoni ) 2025. gadā. Pieauga arī amata vietu skaits no 152 līdz 174. Tika panākts, ka tiesības uz izdienas pensiju ir visām KNAB amatpersonām, tai skaitā komunikāciju speciālistiem.
Tomēr aresti un izmeklēšanas nevainagojās ar notiesājošiem spriedumiem. Vienu pēc otra birojs izbeidza skaļi sāktos kriminālprocesus: tā saukto būvnieku lietu, izmeklēšanu par "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu simtiem miljonu vērto iepirkumu, tā arī neizsekojot kukuļiem domātos naudas ceļus.
Asociētā pētniece pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka norāda, ka finansējuma uzraugi un tiešais KNAB pārraugs premjers samierinājās ar viduvējiem iestādes sasniegumiem. Domnīcas "Providus" pirms trim gadiem rakstītā vēstule premjerei Evikai Siliņai (JV) par to, vai KNAB sasniedz savus mērķus, palika bez ievērības. Uz otro termiņu Straumem nebija cienījamu konkurentu. Iztrūka arī doto uzdevumu, atzīst pētniece.
Viņš (Jēkabs Straume) jau neko daudz groziņā no tādiem uzdevumiem nesaņēma. Tas ir par politisko kontekstu, kur tā korupcijas problemātika īpaši daudz nesatrauc arī politiskās partijas. Tai skaitā Saeimu. Kura ir vienīgā, kas uzrauga KNAB rezultātus. Arī pats Straumes kungs, es atceros šīs intervijas pārvēlēšanas brīdī, kur viņš teica, ka rezultāti nešaubīgi būs, mums tagad ir nākuši klāt resursi. Bet tas, ko mēs ieraudzījām – mēs ieraudzījām vēl mazāk pašu KNAB. Faktiski es teiktu, pēdējie gadi, pēdējais termiņš, ir bijis ārkārtīgi, ārkārtīgi bāls.
"Nekā personīga" Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Raimondam Bergmanim (AS) vaicāja, vai viņa vadītā komisija ir bijusi pietiekami prasīga. Uz to viņš atbildēja: "Mēs esam centušies palīdzēt maksimāli. Varbūt arī nav tik liela tā korupcija!?"
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) norādīja: "KNAB būtu jāvēro visi šie vidējie, lielie valsts, pašvaldību iepirkumi, tās ir vietas, kur korupcija notiek. ["Nekā personīga": Jūs varat nosaukt kādu šādu aizdomīgu lietu, kur ir bijusi KNAB iniciatīva un ir sekojusi izmeklēšana?] Nu, pašlaik skaļākās lietas ir Eiropas prokuroru rosinātas. ["Nekā personīga": Par ko tas liecina?] Šī, protams, ir tā lieta, kas ir jāmaina."
Pētniece Līga Stafecka uzsver, ka prokuratūra pārņem arvien sarežģītākas lietas no KNAB, kas acīmredzami rāda, ka iestāde vairs nepilda tās pienākumus. Arī pēdējās skaļās izmeklēšanas saistībā ar aizdomīgiem iepirkumiem valsts iestādēs ir Eiropas prokuratūras nevis KNAB iniciatīva. Vadošās pretkorupcijas iestādes darbu kritizējis arī ģenerālprokurors.
Mēs nevaram būt gandarīti par tiem izmeklēšanas rezultātiem, kas saistās tieši ar korupcijas novēršanu un apkarošanu. Mēs redzam arī pēdējo IT skandālu, kur ir neiedomājami, ja tur nav kādas koruptīvas darbības vēsturiski bijušas. Neesmu dzirdējis, ka kāds tāds būtu pētījis un izmeklējis. Tas pats ir jebkuram.. Kokrūpniecības skandāls. ["Nekā personīga": Ko Jūs sākāt… ] Jā. Mēs esam pārņēmuši arī "Rail Baltic" kriminālprocesu..
19.07.2026.
"Nekā personīga bez protokola"
Jautājumi rodas arī par specializētās pretkorupcijas iestādes spēju efektīvi identificēt pārkāpumus partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles jomā.
Kaut valsts nauda politiskajām partijām šogad sasniedz jau 6 647 979 miljonus eiro, politiskos spēkus saistībā ar būtiskiem pārkāpumiem šīs naudas izlietojumā KNAB soda reti.
Pēc "Nekā personīga" stāstītā saistībā ar iespējamu aplokšņu algu maksāšanu partijas "Vienotības" biroja darbiniekiem, KNAB neguva apstiprinājumu nelikumīgai politiskā spēka finansēšanai lielos apmēros, par ko draud kriminālatbildība.
Pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Aināra Šlesera (LPV) partijas izmantoja regulējuma robu, lai tieši pirms aģitācijas izreklamētos par 340 tūkstošiem, kas pārsniedz trešdaļu no likumīgi atļautajiem kampaņas tēriņiem. KNAB pārkāpumus tajā neatklāja.
Mierīgs par iestādes sākto pārbaudi saistībā ar "Apvienotā saraksta" politiķu braucienu pa Kurzemi, kurā būtu jākonstatē, vai aģitācijā premjers un citi nav izmantojuši administratīvos resursus, ir Andris Kulbergs.
Es esmu pilnīgi atvērts. Ja es esmu kaut ko pārkāpis, un KNAB to konstatēs, uzņemšos atbildību. Nekas netika darīts, lai šķērdētu valsts līdzekļus.
Premjers un reizē KNAB pārraugs uzskata, ka kavēties ar jaunā iestādes vadītāja meklējumiem nevajadzētu, un patlaban jau sagatavots rīkojuma projekts par atklātu konkursu uz šo amatu. "Es uzskatu, ka šāda iestāde nedrīkst būt bez vadītāja," saka Kulbergs.
Citādās domās ir pretkorupcijas pētniece Līga Stafecka. Viņa uzskata, ka ir būtiski sagaidīt Valsts kontroles izpētīto par KNAB darba efektivitāti.
Tā ir pirmā lietderības revīzija kopš KNAB izveides. Valsts kontrole padziļināti vētīs ne vien finansējuma izlietojumu iestādē, bet analizēs arī KNAB kriminālizmeklēšanas efektivitāti.
Mēs skatīsim kriminālprocesa dzīves ciklu. Sākot ar to, kas bija par pamatu, lai to procesu iesāktu, sākot ar to, kas bija avots, un kā tās darbības tika veiktas, un visbeidzot līdz tiesvedībai. KNAB piešķirts papildu finansējums, diezgan ievērojams. Un amata vietas papildu. Un ir jautājums par to atdevi. Vai tas ir nesis rezultātus vai nē.
Paralēli arī Valsts kanceleja Latvijas Universitātes komandai ir pasūtījusi akadēmisku pētījumu par KNAB darbību. Izvērtējuma rezultāti sagaidāmi nākamā gada agrā pavasarī.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe norāda: "Kā tiek nodrošināta KNAB pārraudzība. Noslēgumā arī vērtēs, kā ir mainījusies uztvere, dinamika šajos vairāk nekā 20 gados, kopš ir izveidots KNAB."
Par steigu, kādā atstāja vadīto iestādi gadu pirms noslēdzošā termiņa beigām, Jēkabs Straume bija lakonisks.
Par cik esmu devies izdienas pensijā, tagad esmu vienkārša privātpersona. Intervijas neplānoju sniegt. Par došanos pensijā varu tikai pateikt, ka nekas īpašs. Sasniedzu noteiktu vecumu un devos. Nekāda politiska vai cita spiediena nebija. 32 gadi nokalpoti valsts labā. Tagad jāpāršķir lappuse. Politikā nedošos. Tas viss. Lai Jums veicas.
Akadēmisku pētījumu par KNAB darbības efektivitāti Latvijas Universitātes komandai pasūtījusi arī Valsts kanceleja. Rezultāti gaidāmi vienlaikus ar Valsts revidentu secinājumiem nākamā gada agrā pavasarī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
