ES prasības migrantu pakta ieviešanai gandrīz neviena dalībvalsts nav paspējusi pilnībā izpildīt
Šonedēļ Eiropas Savienībā stājušies spēkā jauni nosacījumi bēgļu uzņemšanai un izraidīšanai no bloka. Par to, ka patvēruma piešķiršanas sistēma ir jāmaina, dalībvalstis diskutēja teju desmitgadi. Jaunie noteikumi gan pēc būtības nerisina jautājumu par šeit jau esošo migrantu aizbraukšanu, ja patvērumu tiem atsaka. Dati liecina, ka labprātīgi izbrauc tikai katrs piektais ārzemnieks, kas saņēmis izraidīšanas rīkojumu. Tam kā risinājums piedāvāts veidot atgriešanas centrus ārpus Savienības. Eiropas Parlaments par to balsos nākamnedēļ, bet deputātiem nav vienprātības, vai solis ir pareizs un nav pretrunā Eiropas vērtībām.
Patvēruma centrā "Muceniekos" dzīvo ap 450 ārvalstnieku, kuri pieteikušies patvēruma meklētāja statusam. Vietas visiem nepietiek, tāpēc guļvietas iekārtotas arī darba telpās. Migranti te uzturas no pusgada līdz gadam – tas ir laiks, kamēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izlemj, ko darīt ar iebraucēju. Šogad PMLP saņēmuši 593 pieteikumus.
Migranti ir visās Eiropas Savienības valstīs. Briselē pie patvērumu meklētāju centra migranti bija ierīkojuši telšu pilsētiņu, jo nebija kur gulēt. Teltis nojauca, un migranti guļ uz ielām.
Patvērumam var pieteikties politiskie bēgļi vai tādi, kurus mājās varētu sodīt, piemēram, reliģijas vai seksuālās orientācijas dēļ. Ne visiem patvērums patiešām vajadzīgs, taču noteikumi saka, ka jāizskata visi pieteikumi un kamēr iet procedūra, migrantu izraidīt nedrīkst. Kopš migrācijas krīzes sākuma 2015. gadā dalībvalstis cenšas mainīt un sakārtot patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu. Pēc astoņu gadu ilgām debatēm, 2024. gadā Eiropa vienojās par jaunu migrācijas politiku.
Kad Eiropas Parlaments apstiprināja 10 likumus, sauktus par migrācijas paktu, Savienības valstīm deva divu gadu pārejas periodu sagatavošanās darbu veikšanai. Šonedēļ termiņš iztecējis un stājas spēkā jauna kārtība migrantu uzņemšanai un izraidīšanai.
Jaunie noteikumi paredz, ka uz robežas vai valstī noķertā migranta skrīninga jeb fiziskā novērtēšana un piereģistrēšana nedrīkst būt ilgāka par 7 dienām. Eiropas Savienības ieskatā tas ļaus uzreiz novērtēt, vai migrants ir politisks bēglis, vai mēģina iekļūt Savienībā, piemēram, lai pelnītu naudu. Turpmāk drīkstēs atteikt pieteikuma izskatīšanu un būs vienoti kritēriji, kam piešķirt vai atteikt patvēruma statusu.
Būs arī vienota migrantu reģistrācijas sistēma. Tajā varētu redzēt, vai cilvēks jau šķērsojis robežu un pieteicis patvērumu citur, lai novērstu iespēju prasīt statusu vairākās valstīs.
Lai jaunie noteikumi stātos spēkā, valstīm vajadzēja pielāgot savas sistēmas, sakārtot likumus un bēgļu centrus. Tam deva divus gadus. Termiņš beidzās šo piektdien.
"Ja skatās, cik laika vajadzēja, lai panāktu vienošanos, es neteiktu, ka 8 gadi ir sasteigti. Tā kā visi jau zināja, kas varētu būt gaidāms. Mums bija garas diskusijas dalībvalstīs, starp tām un Eiropas līmenī, un bija skaidrs uzstādījums, ka vajadzīga eiropeizēta pieeja patvēruma un migrācijas politikai. Vai šā brīža negatavība liecina, ka valstis kaut ko nevarēja vai negribēja? Noteikti nē. Tas tikai parāda, cik sarežģīts ir jautājums."
Eiropas Komisija maijā izdeva starpziņojumu, cik daudz valstis ir izdarījušas un kas vēl palicis. Mēnesi pirms regula stājās spēkā 9 dalībvalstis vēl nebija sākušas nepieciešamos skrīninga sistēmas testus, 11 dalībvalstīm bija steidzami jāstiprina atbildīgo dienestu un patvērumu centru kapacitāte, un dažiem trūka arī nepieciešamās izmaiņas likumos.
"Esmu nedaudz vīlusies, ka pēc diviem gadiem, kas dalībvalstīm bija doti izmaiņu ieviešanai, nākas secināt, ka gandrīz neviena valsts tam nav pilnībā gatava. Tas ir īpaši sarūgtinoši, jo mēs nesākām no nulles, mums bija Eiropas līmeņa patvēruma regulējums arī pirms tam."
"Es ar šo konkrēto ziņojumu neesmu vēl iepazinies […] Man patīk, ka parasti biedē ar sankcijām no Eiropas. Vienlaikus, mums pašiem ir jāiet savā procesā uz priekšu, pamatojoties uz mūsu nacionālajām interesēm. Neviens, cik man ir zināms, speciāli kaut ko nevilcina, un skaidrs, ka tās praktiskās lietas būs ieviestas vajadzīgajā apjomā."
Nav pieņemts jauns patvēruma meklētāju likums, kas vajadzīgs, lai juridiski sakārtotu procedūru atbilstoši jaunajām prasībām, Raudas ciemā nav pabeigta jaunā centra iekārtošana, kur migrantus izmitināt, kamēr noskaidro, kas viņi ir un kādam statusam atbilst, taču ir veikti elektroniskās sistēmas testi.
"Joprojām ir valstis, kuras atpaliek, vilcinās, pretojas solidaritātes principam. Tāda ir Eiropas Savienības dinamika. […] Ja valstis neizpilda savus pienākumus, protams, ka ir jāsāk pārkāpuma procedūra un tās jāsoda, tas ir pašsaprotami, kāpēc nevajadzētu viņas sodīt?"
"Šī piektdiena kā legālais gala termiņš nenokrita no gaisa – dalībvalstis pašas par to vienojās […] Vai tas automātiski nozīmē, ka jau sestdien būtu jāsāk pārkāpuma procedūra? Protams, ka nē, jo mēs esam te, lai atbalstītu valstis, cik vien iespējams. Protams, mēs gribam redzēt, ka valstis izrāda vēlmi izpildīt pašu apņemtās legālās saistības."
Eiropas Komisija nevar precīzi pateikt, cik valstis joprojām nav izdarījušas visus sagatavošanās darbus, taču sodīt nevienu pagaidām nedomā, jo tā esot kavēšanās, bet jaunās kārtības ieviešanu netraucē. Latvijā elektroniskā sistēma jau strādā. Jaunais patvēruma likums iestrēdzis starp ministrijām, kuras nevar vienoties par atbildības sadalījumu, bet skrīnīga procedūrai pagaidām izmantos esošos migrantu centrus.
"Mēs redzam, ka dalībvalstis dara visu nepieciešamo. Protams, ir aizkavēšanās un ne viss pašreiz strādā, bet esam uz pareizā ceļa. Komisija vēlas palīdzēt dalībvalstīm un to arī dara. Esam nedaudz mainījuši darba stilu. Mums ir izveidotas speciālas komandas darbam ar katru dalībvalsti individuāli, lai izsekotu, kas vēl ir jāizdara."
"Eurostat" apkopotie dati liecina, ka pērn Eiropas Savienības valstis izdeva nepilnu pusmiljonu izraidīšanas rīkojumu, taču bloku pameta vien 27%. Tātad mājās atgriežas katrs piektais izraidītais. Migranti nereti slēpj savu izcelsmes valsti, tāpēc tos piespiest aizbraukt ir sarežģīti.
Eiropas Komisija piedāvā pieņemt atgriešanas regulu. Tajā noteikti vienoti principi trešvalstnieku izraidīšanai no bloka un paplašinātas pilnvaras arī izraidīt piespiedu kārtā. To, kuriem nav dokumentu, atgriešanai varētu veidot tā dēvētos atgriešanas centrus ārpus Eiropas Savienības. Par priekšlikumu konceptuāli vienojās bloka iekšlietu ministru padome un parlaments. Jābalso deputātiem, bet parlamentā nav vienprātības, vai tāds regulējums ir vajadzīgs.
"Liela daļa paktā noteiktā nestrādātu, ja mēs nesekotu līdzi, kas notiek, kad pieteikums ir noraidīts. Tā ir pakta loģika un tas arī nozīmē, ka mums ir jādod lielāka rīcības brīvība dalībvalstīm Eiropas līmenī, kad runa ir par gadījumiem, kas rada drošības riskus vai apdraud sabiedrību."
"Tas ir acīmredzams, ka regulā parādās attiecības starp labējiem un galēji labējiem spēkiem – tāda ir aritmētika padomē, parlamentā un komisijā. Un tas izskaidro atgriešanas regulas rašanos; tā sūta ziņu, ka tie, kas te neiederas, tiks atgriezti. […] Nav iemesla panikai par migrāciju, tas nav drauds, mēs ar to varam tikt galā, tik ilgi, kamēr darām to saskaņā ar Eiropas Savienības vērtībām un likumiem."
"Attiecībā par atgriešanas regulu tā ir viena, varbūt pat nebūtiska sadaļa iepretim starpvaldību līgumiem, lai vispār būtu, kas pretējā pusē paņem viņus pretī. Ko līdzēs tā Eiropas Savienības regula, ja Eiropas Savienībai, piemēram, nav noslēgts neviens līgums ar šām migrācijas izcelsmes valstīm? Tas ir daudz prioritārāk."
Jaunie noteikumi paredz arī solidaritātes mehānismu. Tas nozīmē, ja kāda dalībvalsts netiek galā ar migrantu pieplūdumu, tad citām ir jāiesaistās, vai nu uzņemot daļu no ārvalstniekiem, vai palīdzot finansiāli.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
