Iebildumus parakstīt Trampu atbalstošo vēstuli, visticamāk, neviens nebūtu cēlis
ASV ir un paliek mūsu stratēģiskais partneris, šonedēļ notikušajās ārpolitikas debatēs teica parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Tā viņa pamatoja lēmumu parakstīt vēstuli par ASV prezidenta Donalda Trampa nominēšanu Nobela miera prēmijai. Tikmēr citas Latvijas ārpolitikas intereses pārstāvošās amatpersonas no Mieriņas norobežojās, bet "Nekā personīga" zināms, ka vēstuli Latvijas puse parakstītu jebkurā gadījumā, neviens tam negrasījās iebilst.
ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka Nobela miera prēmija viņam pienākas. Viņš atkārto, ka pārtraucis karus un panācis pamierus, un miera veicināšanai izdarījis vairāk nekā jebkurš cits ASV prezidents.
"Jebkurš cits būtu saņēmis Nobela miera prēmiju. Es? Viņi to piešķīra Obamam. Viņš pat nezināja, kāpēc to saņēmis, vai ne? Atcerieties? Viņš joprojām nezina. Viņu ievēlēja, un viņi paziņoja, ka viņš saņems balvu. Mani ievēlēja ar daudz lielāku, labāku, trakāku atbalstu, bet viņš saņēma Nobela balvu."
Nobela miera prēmija Trampam ir svarīga – tā apliecinātu, ka viņš ir kas vairāk, nekā vienkāršs politiķis, vēsturisks līderis. Tā leģitimizētu Trampa haotisko ārpolitiku un apliecinātu, ka Trampu starptautiskā sabiedrība respektē kā personību.
Trampam patīk atzinība, un viņš to neslēpj. To māk izmantot Izraēla, un tā decembra sākumā ASV pārstāvju palātas spīkeris Maiks Džonsons un Izraēlas parlamenta spīkeris Amirs Ohana paziņoja par kopīgu iniciatīvu vākt atbalstu Donalda Trampa nominācijai Nobela miera prēmijai no valstu likumdevēju priekštāvjiem.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa saņēma vēstuli no Izraēlas parlamenta ar lūgumu atbalstīt ASV prezidenta Donalda Trampa izvirzīšanu Nobela miera prēmijai. Bez saskaņošanas ar citiem Latvijas ārpolitikas veidotājiem, parlamenta spīkere to parakstīja un nosūtīja.
Mieriņas birojā vēstule nonāca decembra beigās. Drīz pēc Jaunā gada dokumentu pārsūtīja Ārlietu ministrijai. Neformāli puses vienojās, ka jautājumu pārrunās 23. janvārī, kad bija jātiekas tā sauktajam "ārpolitikas piecieniekam" – Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentei, ārlietu ministrei un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājai .
Dažas dienas pirms plānotās sanāksmes vēstule nonāca žurnālistu rīcībā. Izdevums "Ir" kaut kā bija uzzinājis, ka Mieriņa savu parakstu uz vēstules jau uzlikusi. Saeimas priekšsēdētāja aizbildinājās, ka tikai izmēģinājusi, kā tas uz vēstules izskatīsies, taču, pēc žurnālistu intereses, viņa vēstuli arī nosūtīja.
"Redziet, ja es iešu atpakaļ detaļās, man būs atkal daudz kas jāskaidro. Bet tā kā mēs esam šo jautājumu slēguši, tad es diemžēl negribu vairāk detaļās iedziļināties."
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka Ārlietu ministrijā vēstules saturu vēl nebija izvērtējuši, kaut gan tā ministrijas rīcībā bija jau divas nedēļas. Principiālu iebildumu ministrijai, visticamāk, nebūtu, jo vēstule neesot pretrunā Latvijas interesēm, taču no diplomātiem izskanējusi ideja, ka ar parakstu būtu jānogaida un dokumentu jāizmanto diplomātisko vienošanos procesā.
Par vēstuli zināja arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kopā ar kuru janvāra vidū Mieriņa devās vizītē uz Kijivu.
"IM: Jā, mums bija neliela saruna, ceļā uz Ukrainu, kur mani informēja par to, ka vēstule ir saņemta, bet es nebiju detaļās redzējusi šo dokumentu. […]
NP: Jūs uzskatāt, ka viņai vajadzēja kaut ko saskaņot?
IM: Paldies, es jums sniedzu informāciju un atbildēju."
Mieriņa konsultējusies ar ZZS Saeimas kolēģiem. Frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis raidījumam norāda, ka biedri atbalstījuši vēstules parakstīšanu.
"Ārpolitiski šis bija pareizs solis. Es domāju, jebkurš cits no lielā ārpolitikas piecinieka šajā situācijā būtu rīkojies tāpat. Problēma droši vien bija tajā, kā šis tika tālāk publiski iegriezts, interpretēts […] Konsultācijas bija notikušas dažādos formātos gan ar amatpersonām, gan ar amatpersonu pārstāvošajām personām, tā ka nav gluži tā, ka neviens nekā nezināja un te ir kāda patvaļa notikusi."
"DM: Man liekas, ka es esmu darījusi visu, lai vairotu mūsu parlamenta atpazīstamību, sadarbību, draudzību, attieksmi, to, ka mēs esam demokrātiska valsts, mēs vēlamies sadarboties, un man šķiet, ka arī šī vēstule ir patiesībā tam apliecinājums, apliecinājums tam, ka mēs esam uzticami partneri.
NP: Bet vai nevajadzēja sākumā sagaidīt Ārlietu ministrijas atzinumu par to, kas rakstīts vēstulē, tā kā Ārlietu ministrija ir oficiālais ārpolitikas veidotājs?
DM: Vēstulē minētais un mūsu ārpolitika nav pretrunā ar to, ko es esmu parakstījusi. Varbūt kādam patīk, kādam nepatīk."
Pārējie no ārpolitikas piecinieka no Mieriņas norobežojās, sakot, kas izdarīts – izdarīts, un ka respektē Saeimas priekšsēdētājas nostāju. Tiešu atbalstu neviena amatpersona nav paudusi, bet arī iebildumu nevienam nav.
"BB: Mēs esam noslēguši šo jautājumu. Es domāju, ka prezidents ļoti labi arī atbildēja, ka vēstules parakstīšana nekaitēs ne mūsu ārpolitikas interesēm, ne transatlantiskajām attiecībām.
NP: Bet vai Ārlietu ministrija būtu atbalstījusi šo soli tāpat?
BB: Jūs man prasāt hipotētiskus visādus apgalvojumus.
NP: Jo no malas izskatās, ka Mieriņas kundze tagad uzņemas atbildību, bet visi jau ir apmierināti ar to, ka viņa prakstīja.
BB: Vēlreiz, jautājums ir noslēgts, tas ir izdiskutēts, ir bijuši publiski paziņojumi, un tiešām man nav vairāk ko piebilst."
"ES: Tas ir bijis Mieriņas kundzes personīgs viedolis, es to respektēju, bet tā nav noteikti valdības pozīcija bijusi, tā nav bijusi saskaņota valdībā ar mani, tā nav bijusi pirms kaut kā tā saskaņota. […]
NP: Vai jūs būtu atbalstījusi paraksta likšanu uz šīs vēstules?
ES: Es negribu atbildēt uz šo jautājumu. Es esmu valdības vadītāja, man ir mani formāti, es neizvērtēju visas vēstules, kas kuram ir, un es neizsaku vērtējumus, ja būtu, kā būtu."
Vēstuli par tukšu sauc starptautisko attiecību eksperts un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, kurš uzsver, ka daudz svarīgāka loma ir Latvijas diplomātu ikdienas darbam.
"Tas absolūti neko neietekmē. Latvijā mēs par to runājam, bet Tramps par to nedzirdēs noteikti, un tas ir labi, ka viņš nedzirdēs, mēs negribam būt ASV uzmanības centrā, tieši pretēji, ja kāds jautājums nonāk ASV Trampa uzmanībā, tad tur sākas problēmas. Nav Latvija, Baltija tā pirmā prioritāte ASV. Jā, kaut kādos jautājumos mēs parādāmies, bet šāda vēstule, ko Mieriņa paraksta, absolūti neko neietekmē. Tas tāds tukšs žests no viņas puses, kas kaut ko signalizē par to, kas tad ir šīs partijas prioritātes, bet ietekme vēstulei nav milzīga."
Politiķi raidījumam uzsvēra, ka amatpersonu pieeja ārpolitikai ir vienota un ar skaidru kursu. Eksperts Hiršs gan norāda, ka ASV šobrīd nav stabils partneris, tāpēc vairāk būtu jākoncentrējas uz attiecību stiprināšanu ar Eiropas sabiedrotajiem.
"Ja Eiropa ir vienota, mēs esam spēcīgs bloks, viena no lielākajām ekonomikām pasaulē, arī militārā ziņā Eiropa ir tūlīt aiz ASV, kopā visi. Ja mēs esam sašķelti, mēs esam vāji. Un ja mēs Baltija šķeļam Eiropu, tā ir milzīga problēma – mēs nešķeļam, bet tas, ka mēs aktīvi neatbalstam šo Eiropas vienotību, tas nav tas labākais ārpolitikas kurss. Mums ir jāiestājas skaidri, ka Eiropa ir pirmā prioritāte. Jā, ASV ir spēcīgs partneris, bet ilgtermiņā tas, ko Tramps ir parādījis, ko Republikāņi ir parādījuši – uz ASV nevar paļauties."
Partija "Latvija Pirmajā vietā" iesniegusi Saeimā lēmumprojektu par parlamenta atbalsta izteikšanu Trampa nominācijai Nobela miera prēmijai. To skatīs sēdē nākāmnedēļ. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Rokpelnis raidījumam norādīja, ka priekšlikumu partija, visticamāk, atbalstīs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
