Iestādes nezina, cik mācības pametušo ārvalstnieku Latvijā dzīvo ārpus sistēmas
Līdz 2050.gadam Latvijas studentu skaits varētu samazināties par ceturtdaļu, šonedēļ prognozēja Izglītības un zinātnes ministrija. Toties viesstudentu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Straujais pieaugums ir universitāšu mēģinājums cīnīties ar Latvijas demogrāfiju. Bet augstākās mācību iestādes pabeidz daudz mazāks skaits, nekā iestājas. Studentu atbirums ir liels, taču kas ar studentiem notiek pēc izslēgšanas, neviens nezina.
Rīgas ielas ir pilnas ēdienu piegādātāju kurjeriem, kas acīm redzami nav dzimuši Latvijā. Viņi paši nesen veiktā pētījumā stāsta, ka uz Latviju atbraukuši studēt. Šogad kurjeriem jāreģistrējas Pārtikas un veterinārā dienesta sistēmā. Pārbaudot vairāk nekā 2000 iesniegumu, atklājies, ka 43 kurjeriem nav tiesību uzturēties Latvijā. Informāciju nodeva PMLP un Robežsardzei. Sodīts pagaidām gan ir tikai viens, pārējie nav atrasti.
"Pārējie 42, jā, ir tā, ka mēs apsekojām. Neesam konstatējuši tās personas, kas ir norādītas iesniegumā. Protams, tas pamata mērķis ir arī izvērtēt, vai tajā norādītājā uzutrēšanās vietā, ko viņi ir norādījuši savos iesniegumos vai citos dokumentos, varbūt uzturas kādi citi […] (NP: Tad faktiski nav atrasti?) Faktiski nav atrastas, kas liek aizdomāties, ka iespējams viņas nemaz šeit nav vai arī ir norādījušas nepatiesu informāciju par savu uzturēšanās vietu."
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka vairākums no kurjeriem, kas reģistrējušies PVD, uzturēšanos atļauju Latvijā ieguvuši, lai mācītos vienā konkrēta mācību iestādē – Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā ISMA.
Skola strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Tā izveidota uz bijušā Aviācijas institūta bāzes. ISMA ieguvusi beztermiņa valsts akreditāciju, tai ir filiāles Daugavpilī un Uzbekistānā. ISMA izceļas ar trešo valstu studentu skaitu. Tas kopš 2022. gada ir otrs lielākais, apsteidzot pat Rīgas Stradiņa un Latvijas universitāti. Iepriekšējā mācību gadā no 1727 ISMA studentiem, 1420 bija citvalstnieki.
"(NP: Kāda ir universitātes politika, jūs vairāk koncentrējaties tieši uz ārvalstu studentu piesaisti?) Nav tā, ka mēs speciāli koncentrējamies, bet tā vienkārši sanācis. Paši zināt, kāda ir demogrāfiskā situācija Latvijā, un kaut kā tā ir sanācis, ka mums pārsvarā ir ārvalstu studenti."
"Nekā personīga" apkopotā statistika par pēdējiem trim gadiem liecina, ka vidēji ISMA gadā mācījās ap 1500 trešo valstu studentu, taču to pabeidza – tikai ap 200. Augstskolas rektors šos datus apstrīd, taču citu statistiku neatklāj.
ISMA rektors neatbildēja arī, cik studentu pēdējos gados atskaitīti. Nav zināms, kā augstskola sadarbojas ar Robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vai ziņo par atskaitītajiem studentiem.
"Redziet, es tagad no galvas statistiku neatceros, man grūti ar jums tā uzreiz diskutēt, jūs tā ienācāt pēkšņi ar jautājumiem […] (NP: Vai šis jautājums nāk kā pārsteigums? Jūs skolā nebijāt aizdomājušies par to, ka ir tik daudzu, kuri sāk, bet tik maz ir to, kas absolvē?) Klausieties, es jums saku, varbūt tagad beidzam filmēt, jo tas tiešām bija jāskaņo."
Lai kompensētu vietējo studentu kritumu, augstskolas piesaista mācīties gribētājus no ārvalstīm. To skaits desmit gadu laikā ir dubultojies.
Latvijā ir reģistrētas 79 augstākās izglītības iestādes. Tās visas cīnās ar sarūkošo studentu skaitu. Ja 2005.gadā universitātēs un koledžās studēja vairāk nekā 130 000, tad tagad skaits sarucis līdz 74 tūkstošiem.
"Latvijas augstskolas nedzīvo vakuumā, skatoties uz tendencēm, kuras notiek Latvijā attiecībā pret to pašu nākotnes demogrāfisko situāciju un lielā mērā ārvalstu studentu piesaiste, un tas pieaugums no augstskolu puses arī ir bijis kā mēģinājums kompensēt to, ka ir ilgstoši bijis studējošo skaita samazinājums saistībā ar dzimstību un citiem faktoriem."
Ārvalstu studentu skaits aug jau kopš 2010. gada. Ja togad Latvijā mācījās nepilni divi tūkstoši viesstudentu, kas bija vien 2% no visiem studentiem, tad pērn skaits sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju – 11 500. Tas ir arī lielākais skaits Baltijā. Vairāk nekā 8200 no tiem nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Šengenas.
Visvairāk trešo valstu studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī mācību gada sākumā tur reģistrēti 2732 ārvalstnieki. Tai seko ISMA. Trešajā vietā ir Turība ar 1000 ārzemniekiem. Ceturtā lielākā ir Ekonomikas un kultūras augstskola, kur mācību gada sākumā bija 570 trešo valstu studentu. Šajās skolās mācās gandrīz 70% no visiem iebraucējiem.
"Nekā personīga" apkopotie dati par studentu plūsmu kopš 2022. gada liecina, ka vidēji Latvijā gadā studē aptuveni 10 500 tūkstoši ārvalstnieku, taču studijas beidz – ap 1400. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka ne visi studijas pamet. Ir studenti, kas maina programmu vai skolu. Cik daudz tādu ir – to pateikt ministrija nevar, jo to neuzskaita.
"(NP: Kam ir jāuzņemas atbildība par ārvalstu studentiem, kad viņi ir nokļuvuši Latvijā?) Principā tajā brīdī, kad viņi ir nokļuvuši Latvijā, tas ir ne tikai augstskolas pienākums nodrošināt viņiem atbilstošu izglītību, bet arī uzraudzīt attiecīgi, ka cilvēki to arī dara, veic, atrodas uz vietas, protams. (NP: Vai ir saņemti signāli, ka augstskolas netiek ar to galā?) Tur es domāju atbildīgās iestādes, kuras tālāk skatās uz to, kas notiek, ja cilvēks ir atskaitīts […] Es no savas puses šobrīd neteiktu, ka būtu tādi stingri signāli, attiecībā uz to, ka būtu kādas kritiskas problēmas augstskolu spējā uzraudzīt, ka studenti ir."
Likums saka, ka skolai jāziņo Robežsardzei un PMLP, ja students tiek atskaitīts vai neparādās universitātē vismaz divas nedēļas. Tad PMLP lemj, vai jāatņem uzturēšanās atļauja, savukārt Robežsardzei persona jāatrod. Pēdējos gadus anulē arvien vairāk atļauju – 2023. gadā 1162, pērn 1939. Uzturēšanās atļauju zaudēja teju katrs ceturtais iebraucējs. Visvairāk atļaujas atņemtas indiešiem un uzbekiem. Tās ir divas lielākās studentu grupas Latvijā.
"Nekā personīga" vērsās pie VRS Rīgas pārvaldes Rīgas dienesta priekšnieks pulkvežleitnanta Gata Ruža, lai vaicātu, cik ir gadījumu, kad neizdodas atrast cilvēkus, kuriem anulēta uzturēšanās atļauja. "Es negribētu teikt, ka daudz, ņemot vērā, to kopējo studentu skaitu […] Sava veida problēma tā ir, kā arī es jau iepriekš minēju par to, ka ne visi uzturas tur, kur viņi ir norādījuši, ka viņiem būtu jāuzturas. Un tā ir tā pamatproblēma, ja mēs nezinām viņa patieso uzturēšanās vietu vai adresi, kur viņam jāuzturas," norādīja Ruža.
Robežsardze neuzskaita cik studentus, kuriem uzturēšanās atļaujas ir anulētas, nav atraduši.
"Jautājums ir tāds, vai augstskolām tā ir sistemātiska problēma – man nav rīcībā tādas statistikas šobrīd, lai varētu pateikt, cik liela problēma ir ar cilvēkiem, kas pārtrauc studijas un ko viņi tālāk dara. Ministrijai nav šādas informācijas."
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"), vaicāts, kuram vajadzētu būt atbildīgam par studentiem, kuri šeit uzaicināti, bet pazuduši no sistēmas, norādīja – nav pamata apgalvot, ka pazuduši no sistēmas. "Es teiktu, no sistēmas…mēs nevaram apgalvot. Tas ir arī pēc tam kontroles mehānisms," sacīja Kozlovskis. Situācijās, ja students nenāk uz augstskolu, iestāde ziņo PMLMP, bet reģistrētajā dzīvesvietā iebraucējs vairs nav atrodams, tad, kā norādīja Kozlovskis, viņš zaudē tiesības Latvijā uzturēties. "Viņam tiek sūtīts šis paziņojums un jautājums, ka daļa izbrauc un daļa pieļauju arī nē," norādīja iekšlietu ministrs.
Iekšlietu ministrs uzskata, ka problēma ir augstskolu atlasīto studentu spējās. Tam piekrīt arī Ārlietu ministrija.
"No ĀM puses tiek vērsta augstskolu uzmanība uz Latvijas vēstniecībās ārvalstīs konstatētajiem novērojumiem un trūkumiem ārvalstu studentu vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumos, piemēram, joprojām tiek konstatēti vīzu pieteikumos iesniegto dokumentu viltojumi, tāpat tiek konstatēts, ka studenta iepriekšējās izglītības vai angļu valodas zināšanu līmenis ir neatbilstošs, lai sekmīgi iekļautos mācību procesā Latvijā."
Anulēta termiņuzturēšanās atļauja nav šķērslis strādāt. Piemēram, lai reģistrētos par pārtikas kurjeru, ir jāiesniedz derīgs dokuments, taču to pārbauda tikai pieteikuma izskatīšanas brīdī. Platforma Wolt raidījumam norādīja, ka līgumā ir ierakstīts, ka kurjeram pašam jāziņo, ja kādam no dokumentiem beidzas derīguma termiņš, bet neprecizēja, vai piegādātāji to dara.
Tāpat ārvalstniekam arī jāpiesakās ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Pēdējos trīs gados VID reģistrējis gandrīz sešus tūkstošus trešo valstu pilsoņu. Arī tur uzturēšanās atļauju pārbauda tikai reģistrācijas brīdī.
Nekā personīga jautājumu, kam jāatbild par šurp atvestajiem ārvalstu studentiem, uzdeva arī nu jau bijušajai izglītības ministrei Andai Čakšai, kura par nozari atbild jau kopš 2022.gada. Skaidras atbildes viņai nebija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
