Iznīcina izbeigto kriminālprocesu materiālus, kam jābūt publiskiem
Saskaņā ar likumu lēmumiem par kriminālprocesu izbeigšanu jābūt publiski pieejamiem. Lai gan izmeklēšanas šajās lietās beigušās bez rezultāta, galīgie nolēmumi ļāvuši sabiedrībai ieskatīties valsts būvniecības iepirkumu sarunāšanā, Jūrmalas mēra aizdomīgās attiecībās ar odiozu biznesmeni, politisko partiju finansējuma saņemšanā no ārvalstīm un daudzos citos kriminālprocesos. "Nekā personīga" atklāja, ka daudzos gadījumos iepazīties ar galīgajiem lēmumiem vairs nav iespējams un izrādās, ka to nezina arī likumdevējs.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina nežēlastībā nonākušais miljardieris Boriss Berezovskis 2000. gadu sākumā patvērās Londonā. Būdams izsludināts starptautiskā meklēšanā, viņš vairākkārt ieradās arī Latvijā.
2005. gada februārī viņš pēdējo reizi apmeklēja Rīgu, ceļojot ar vārdu Platons Jeļeņins. Uzņēmējs vakariņoja ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un ne pirmo reizi uzdāvināja viņai vīna kasti. Berezovska brauciena organizators bija Roberts Līcis, "Zaļo un zemnieku savienības" pārstāvis "Latvijas gaisa satiksmē". Viņa dzīvesbiedre Ilona Līce tobrīd bija iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona biroja vadītāja. Miljardierim braucot prom, radās sarežģījumi.
"Līcis uztraucies zvana Jēkabsonam un saka, ka lidmašīna ir gatava pacelties, taču kāds robežsardzē ceļ trauksmi. Viņš lūdz ministram sazvanīt Robežsardzes priekšnieku, lai viņš sakārto, ka lidmašīna ar svarīgo viesi var pacelties. Jēkabsons sola runāt ar savu padoto, un pēc brīža atzvana, sakot, ka dota zaļā gaisma. Līcis pateicas, un saka, ka viņam Jēkabsons jāsatiek tuvākajās dienās, lainodotu, ko svarīgu."
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par miljardiera dāvanām Latvijas amatpersonām sāka kriminālprocesu. Izrādījās, ka Berezovskis iekšlietu ministra Jēkabsona ģimenei bija apmaksājis atvaļinājumu Dienvidfrancijā. Ministrs bija apmeklējis Berezovski Londonā, kur dzīvoja smalkā viesnīcā.
Ziņas par Jēkabsona un Berezovska ciešajām saitēm nonāca citu politiķu ausīs, iekšlietu ministram draudēja skandāls. Nacionālā drošības padome Berezovski ierakstīja Latvijas "melnajā sarakstā". Aizbildinoties ar domstarpībām par budžetu, Jēkabsons atkāpās no amata.
KNAB secināja, ka valstij nodarītais kaitējums nebija tik liels, lai krievu miljardiera dāvanas saņēmušās amatpersonas tiesātu un kriminālprocesu izbeidza.
Pēc pāris gadiem visi šīs izmeklēšanas materiāli tiks iznīcināti. Ja savulaik raidījums "Nekā personīga" nebūtu par šo kriminālprocesu uzzinājis un pieprasījis iepazīties ar lēmumu par tā izbeigšanu, tad, iespējams, sabiedrībai Berezovska dāvanas Latvijas politiķiem paliktu noslēpums.
"Kriminālprocesa uzsākšana negarantē, ka katrā lietā būs notiesājošs spriedums. Process arī vajadzīgs, lai pārbaudītu sākotnēji iegūto informāciju, noskaidrotu ir vai nav pamats saukt kādu pie atbildības.
Ja lieta ir pabeigta, gala nolēmums ir pieejams. Ar to var iepazīties, protams, anonimizētā veidā, to likums paredz. Ne tikai žurnālisti, arī ikviens cits to var darīt. Protams, visam tam ir jēga, ja lēmums ir detalizēts."
Gala nolēmums izbeigtos kriminālprocesos parasti apraksta pierādījumus, ko likumsargiem izdevies iegūt, piemēram, noklausītu telefonsarunu fragmentus un liecinieku teikto. Bieži izmeklētāji atsakās no apsūdzības celšanas, bet sabiedrība tomēr iegūst informāciju, kas noder, piemēram, vēlēšanās.
"Tajos gadījumos, piemēram, pēc 10, 20, varbūt arī pēc pieciem gadiem kāds cilvēks – runa vairāk ir par publisko sfēru – kandidēs uz Saeimu, kandidēs uz ministra amatu, kandidēs uz jebkādu amatu, kur sabiedrība viņam maksā un no viņa kaut ko sagaida, tad sabiedrībai ir tiesības uzzināt, ko viņš ir darījis. Tajā skaitā, pat ja kriminālprocess ir izbeigts, kur viņš ir bijis figurants, sabiedrībai vienalga ir pamats zināt, ka tajā lēmumā kaut kas ir fiksēts, jo var būt tā, ka pierādījumu trūkuma dēļ pret viņu kaut ko izbeidz, bet principā tur parādās, ka viņa pagātne neizdzēš šaubas, ka viņš ir bijis kaut kur iesaistīts. Šobrīd ir kaut kāda lieta, tieši šobrīd, un it īpaši ekonomikā, tur daudzas izbeidz – krāpšanas lietas, maksātnespējas lietas, vēl kaut kas – un tur figurē cilvēki, kas šobrīd nevienam neko neizsaka. Viņi ir gados jauni vai pat, ja ne jauni, viņi nekur nav parādījušies. Bet viņi var kaut kur parādīties."
Kad pirms trim gadiem izgāzās skandalozā oligarhu lieta, Saeima izlēma par labu vēl lielākai atklātībai, dodot žurnālistiem tiesības atsevišķos gadījumos iepazīties ar plašākiem lietas materiāliem.
Kriminālprocesa likums:
375.pants
(2) [..] Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.
375.1 pants
(1) Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti (likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē) var vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Taču gan realitātē 1990. un 2000. gadu sākumā izbeigtās krimināllietas par korumpētu amatpersonu noziegumiem ir iznīcinātas. Glabāt turpina materiālus lietās par noziegumiem pret cilvēci vai slepkavībām. Iekšlietu ministrijai pakļautajās iestādēs vien turpmākā pusgada laikā glabāšanas termiņš beidzas 22 000 krimināllietu un tās iznīcinās.
Jurita Mikoviča: "Krimināllietu dokumentācija tiek šūta un glabāta vienkopus. Katrai krimināllietai ir viens materiāls, viena lieta. Iestājoties krimināllietu glabāšanas termiņam, visas lietas, neatkarīgi no dokumentācijas apjoma, tiek iznīcinātas. Tātad arī lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu tiek iznīcināti. Mums neviens normatīvais akts nenosaka, ka būtu atsevišķi jāizdala kāds dokuments, tostarp arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu."
Nekā personīga: "Tātad tās lietas tiek glabātas fiziski papīra formātā, nevis digitāli?"
Jurita Mikoviča: "Jā, šobrīd lietas tiek glabātas fiziski, papīra formātā!"
Ja kriminālprocess nonāk tiesā, tad neatkarīgi no rezultāta, lēmums tiek glabāts neierobežotu laiku. Ja to izbeidz izmeklētājs vai prokurors, tad pēc diviem, pieciem, desmit vai 15 gadiem, atkarībā no izmeklētā nodarījuma smaguma, lietas materiālus iznīcina. Tajā skaitā arī galīgo nolēmumu.
Tāpat kā policija, rīkojas arī Valsts ieņēmumu dienesta pakļautībā esošā Finanšu un muitas policija, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Galīgie nolēmumi tiek iznīcināti līdz ar visiem pārējiem materiāliem. Līdz ar to nepaliek nekādas pēdas vai pavedieni. Saeimas deputātiem tas ir "paslīdējis" garām.
Nekā personīga: "Šobrīd fiziski šīs lietas tiek iznīcinātas un kopā ar tām arī lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu. Vai, jūsuprāt, tas ir pareizi?"
Andrejs Judins: "Es domāju, ka savulaik tam bija tādi praktiski apsvērumi. Skaidrs, ka bija papīra formāta lietas un tad glabāja, glabāja, bet mūžīgi glabāt.. ir vajadzīga fiziska vieta. Bet es domāju, ka tagad ir jāsaprot, ja mums ir elektroniski materiāli, e-lieta, tad es domāju, ka tās lietas var glabāt mūžīgi."
To, cik ilgi iestādes glabā izmeklēšanas materiālus, nosaka pašu iestāžu iekšējie noteikumi. Tie ir pretrunā ar likumā noteikto galīgo nolēmumu pieejamības principu. Saeimas deputāti sola apturēt galīgo lēmumu iznīcināšanu, taču materiālu sadalīšana iznīcināmos un saglabājamos, kā arī to digitalizēšana prasīšot papildu resursus.
"Par procesa izbeigšanu, par sodu piemērošanu, ka nedrīkst iznīcināt – tādu formulu, es domāju, var nostiprināt likumā. Paldies, ka jūs pievērsāt uzmanību, mēs runāsim ar lietpratējiem! Tas nav sarežģīti un, manuprāt, tas neprasa milzīgu resursu."
"Jebkura papildu funkcija, pirmkārt, prasītu likumisku pamatojumu un, otrkārt, gan cilvēkresursu palielinājumu un attiecīgi arī finanšu līdzekļu ieguldījumu. Tas ir manuāls cilvēku darbs, lietu materiālu izdale, atdalīšana, kas šobrīd netiek veikta. Tālāk kopēšana, skenēšana vai jebkāda veida cita digitāla apstrāde."
"Tas ir tipisks stils Latvijā, ka mēs likumos uzrakstām skaistas lietas, bet pēc tam ar maziem burtiņiem kaut kādos garos MK noteikumos saliekam kaut ko, kur šī labā lieta pazūd. Un šeit līdzīgi. Man liekas, ka tā jēga un loģika ir pašsaprotama, ka tu ieraksti likumā, ka lēmumi ir publiski tāpēc, ka tas ir sabiedrības interesēs. Šis ir viens tāds fragmentiņš lielajā bildē, kas saistās ar demokrātijas un labas pārvaldības jēgu par atklātības tēmu. Mēs visi it kā prezumējam, ka atklātība ir demokrātija, atklātības un labas pārvaldības neatņemama sastāvdaļa, un ik pa brīdim piesaucam, ka atklātība ir forša. Un tad, ja mēs praksē paskatāmies, tad atklātība trūkst."
Šogad Latvijā bija paredzēts ieviest iekšlietu informācijas platformu "E-lieta". Tā ļautu krimināllietu materiālus uzglabāt digitālā formā, nevis papīra sējumos. Taču pagaidām platformas ieviešana sākta ar tiesām, nevis policiju, kur rodas lielākie papīru kalni. Tādēļ pagaidām digitālā platforma nozīmē to, ka prokurori skenē un ievieto sistēmā policistu drukātus un ar roku parakstītus dokumentus, bet papīra lietas iznīcina pilnībā.
Raidījums "Nekā personīga" gan iekšlietu resoram, gan citām izmeklējošām iestādēm pieprasījis izsniegt galīgos nolēmumus lietās, kuru glabāšanas termiņš beidzas tuvākajos mēnešos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
