Jaunās partijas apsteidz koalīcijas politiķus komunikācijā ar vēlētājiem
14. Saeimas vēlēšanu kampaņa vēsturiska ar vienlīdz lielu nozīmi uzstādīt lielākos plakātus, izvietot reklāmas skatītākajos televīzijas raidlaikos un izcīnīt uzmanību ar radikālākām metodēm tādās soctīklu platformās kā "TikTok", kur politiķi dod padomus kailgliemežu iznīdēšanā, piesauc Sorosu, sola tankus Rīgas ielās. Cīņā pagaidām uzvar radikālie spēki ar prokremlisku vēstījumu, vēsta "Nekā personīga".
Tradicionālajās reklāmās politiķi sevi rāda kā atbildīgus valstsvīrus un sola labāku nākotni. Bet sociālajos tīklos viņi ir neformālāki. Vieni sevī atklājuši reportiera talantu, citi izrāda deju kustības vai garderobes saturu.
"Nekā personīga": Par ko tas liecina? Tas ir izmisums?
"Man šķiet, reportieris Pūce vai Plešs, kurš lasa kailgliemežus, vai Lembergs, kurš turas pie globusa un spriež par Sorosu, tās ir sekas tam, ka tie cilvēki nav laikus metušies soctīklu spēlē un nav mēģinājuši savākt auditoriju, kuru varētu jēgpilni uzrunāt velēšanu laikā."
Kopš pagājušajām vēlēšanām sociālo tīklu aina un to lietotāju paradumi ir mainījušies. Joprojām dominē "Facebook", bet aizvien lielāka loma ir Ķīnā radītajai videoplatformai "TikTok". Tā kļuvusi par lietotāko tīklu gados jaunāko vēlētāju vidū. To kā vēlēšanu kampaņu rīku pasaule ieraudzīja 2020.gadā ASV prezidenta vēlēšanās, kurās sacentās Džo Baidens un Donalds Tramps. Lai arī platformā nedrīkst ievietot apmaksātu politisko reklāmu, kandidāti algo gan satura veidotājus, gan influencerus, kas politiķu klipiņus iesaka citiem.
Aktīvākās šajā platformā ir Aināra Šlesera "Latvija Pirmajā vietā" un "Latvijas Krievu savienība", kā arī "Stabilitātei!", kuru video sasniedz vairākus simtus tūkstošu skatījumu. Ar "TikTok", "Telegram" un "Facebook" palīdzību uz krieviski runājošo auditoriju orientētās partijas mobilizēja cilvēkus pēc 9.maija doties pie pieminekļa padomju armijai.
"Tas ir tas, ko mēs redzam ar opozīcijas partijām, kuras varbūt nebija tik aizņemtas cītīgi strādājot, cik tās bija aizņemtas, veidojot savus sociālo tīklu burbuļus. Tāpēc šobrīd, kad pienāk vēlēšanas, viņi ir daudzus soļus priekšā citām partijām."
Saskaņā ar KNAB apkopotajiem datiem, partijas aģitācijai iztērējušas jau 2,7 miljonus eiro. Lielākās kampaņas ir deviņiem sarakstiem – sešām šobrīd Saeimā esošajām partijām, kā arī Apvienotajam sarakstam, Šlesera "Latvija pirmajā vietā" un Alda Gobzema "Katram un katrai".
"Reklāma, ko var veikt tā politiskā partija, kura ir liela, vēl jo vairāk saņem valsts finansējumu, protams ir lielākas iespējas nekā tai partijai, kura nesaņem valsts finansējumu un kura tikai no ziedojumiem saņem ienākumus."
Kopš 2020. gada partijas, kas Saeimas vēlēšanās pārvarējušas 2%, saņem ievērojamu valsts finansējumu. Piemēram, iepriekšējo vēlēšanu līdere "Saskaņa" ik gadu no budžeta iekasē 800 000 eiro. Partijas cīnās ne tikai par vietām parlamentā, bet arī valsts naudu.
"Re:Baltica" žurnāliste Annija Petrova pētījusi Saeimas lēmums palielināt finansējumu pašiem sev ietekmējis partiju darbu. Valsts finansējums partijām Latvijā tiešām bija mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, līdz ar to atkarība no sponsoriem – lielāka. Viens no argumentiem bija arī tas, ka uzlabosies politika. Partijas varēs atļauties vairāk aptauju, pētījumu, organizēt kongresus.
"Toreiz argumentēja, ka partijas varēs kvalitatīvāk strādāt, palielināt sabiedrības uzticību partijām, palielināsies biedru skaits. Partiju finansējums pieauga no apmēram 600 000 eiro gadā līdz 4,5 miljoniem eiro gadā."
"Partijas visvairāk tērējušas politiskajai aģitācijai, komunikācijai ar sabiedrību, arī biroju un darbinieku uzturēšanai, taču saturam, proti, kongresiem, semināriem, pētījumiem, aptaujām, konsultācijām, tās ir tērējušas vismazāk naudas," pauda "Re:Baltica" žurnāliste Annija Petrova.
Priekšvēlēšanu kampaņās lielākie izdevumi ir par tradicionālo reklāmu medijos un uz ielām. Komunikācijai sociālajos tīklos aktivizējusies tikai pēdējās nedēļās.
Partijas reklāmās vēlētājus vilina ar cilvēkiem, kas vēlēšanās nekandidē
"Facebook" visvairāk politisko reklāmu pēdējā mēneša laikā apmaksājis Apvienotais saraksts un "Jaunā Vienotība". Premjera partija ir arī reklāmas līderi "Google" un "Youtube". Tās stratēģija ir rādīt šī brīža premjeru Krišjāni Kariņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, kurš vēlēšanās nestartē. Tieši reklāmā ar Dombrovski tērēts daudzkārt vairāk nekā par abiem pārējiem politiķiem.
"Konservatīvo" plāns ir rādīt daudzus klipus, bet mazām auditorijai. Līdzīga stratēģija ir arī "Apvienotajam sarakstam". Visvairāk tērēts, lai vēlētājiem rādītu apvienības premjera kandidātu Uldi Pīlēnu, kurš pats vēlēšanās nemaz nestartē. Pēc "Google" reklāmās iztērētās naudas nākamā ir "Nacionālā apvienība", kura visā priekšvēlēšanu laikā demonstrē tikai vienu reklāmu ar partijas līderi Raivi Dzintaru un tās premjera kandidātu Uģi Mitrevicu.
Mazāk "Google" reklāmās pēdējā mēneša laikā investējusi "Attīstībai/Par", kas lielākoties prezentē Arti Pabriku ar vēstījumu, kā jāvada valsts un kāpēc jānomaina Kariņš. "Saskaņa" uzsvaru liek uz statiskām reklāmām. Tajos dominējošais vēstījums ir pārtikas un enerģijas cenas, nepareiza valdības rīcība.
Partiju izdevumi par reklāmām "Facebook" un "Google" ir publiski pieejami. Bet izdevumi par saturu "TikTok" vai "Telegram" – nav. Tas, vai satura veidošanā ieguldīto naudu partijas norādīs savās deklarācijās, atkarīgs no politisko spēku godaprāta, atzīst KNAB.
"Bet KNAB ir arī citi rīki ne tikai manuāli uzskaitīt katru reklāmu, kas bija "TikTok" vai "Telegram", ir arī citi rīki, kā pārbaudīt, vai tur ir bijis finansējums un kurš par ko ir maksājis."
Jānis Sildniks partiju pielietotās metodes sauc par pastkastītes stratēģiju – samest iekšā reklāma bukletus, cerot, ka kāds tos izlasīs. Tikmēr tādi politiskie spēki kā "Latvija pirmajā vietā", "Katram un katrai" un "Stabilitātei!" mēnešiem ilgi vākuši sev sekotājus un pielāgojušies sociālo tīklu algoritmiem. Tie izmanto ierakstus no kontiem, kam ir vairāk sekotāju, kuri saturu publicē regulāri un kas jau iepriekš piesaistījuši daudzus skatījumus.
"Ir lielas koalīcijas partijas, kuru klātbūtne soctīklos ir tik vāja, ka, ja es šobrīd te, Ziedoņdārzā, nokliegtos, es varbūt lielāku auditoriju sasniegtu. Tā ir vienreizēja iespēja runāt ar cilvēku visu laiku un informēt par saviem procesiem, jo politiķi sūdzas, ka ir ļoti grūti skaidrot birokrātiju, bet re kur jums ir kanāls, kur to darīt. Paskatieties uz Somijas premjerministri, fantastisks piemērs," saka Jānis Sildniks Portāla "Delfi" sociālo tīklu profilu satura redaktors.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
