Kā sadzīt pēdas nelegālajiem migrantiem: "Nekā personīga" piedalās robežpārkāpēju meklēšanas operācijā
Pagājušās nedēļas vētrā būtiski bojāta infrastruktūra uz Austrumu robežas – krītošie koki salauzuši žogu 124 posmos un dažviet arī transformatorus, kas nodrošina kameru darbību. Visas kameras jau atgrieztas ierindā, bet joprojām aptuveni 60 kilometrus no Latvijas–Baltkrievijas robežas kameras neredz vispār, tās nav uzstādītas vai pieslēgtas. Nelegālās migrācijas spiediens joprojām saglabājas iespaidīgs, tāpēc pārkāpējus, kas mūsu valstī ienāk caur šo aklo zonu, robežsargiem atrast un noķert ir sarežģītāk. Šonedēļ migrantu meklēšanas operācijai pievienojās "Nekā personīga".
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde sargā Latvijas – Baltkrievijas robežu, tāpēc nelegālās migrācijas spiedienu izjūt vistiešāk.
Šogad beidzot pabeigta infrastruktūras būvēšana – žogs, koka laipas, pontoni un ceļš, lai robežsargi varētu brīvi pārvietoties. Tas atvieglo sargāšanu, bet neattur migrantus, jo šķēršļus tie apiet ar dažādām metodēm. Daži griež caurumus žogā, citi rāpjas pāri, izmantojot paštaisītas trepes.
Ja iepriekš tika izmantotas visādas [lietas], kas bijušas zem rokas – skoči, drēbju gabali, tad tagad principā redzams, ka ir kvalitatīvi izpildītas ar naglām, ar āmuru sasistas, apzāģētas smuki, un paši redzat – augstums diezgan iespaidīgs. […] [Jautājums: Liela grupa kāpa pāri pa šīm?] 15, man liekas, cilvēki. […] Var arī dzirdēt. Pēdējais bija, ka pāris dienas atpakaļ varēja dzirdēt, ka tiek gatavoti līdzekļi Baltkrievijas pusē – tiek zāģēti koki, cirsts, klapēts kaut kas.
Tuvojoties rudenim un laikam kļūstot vēsākam, robežpārkāpēju skaits mazinās, taču joprojām ir iespaidīgs. Augustā atrasti divi pazemes tuneļi zem žoga. Šo uzgāja pagājušajā nedēļā. Tā izeja ir paslēpta krūmos un apklāta ar sūnām. Par tuneli robežsargi uzzināja no Krāslavas novadā aizturētas migrantu grupas.
Piecos nelegālās migrācijas spiediena ēnā pavadītos gados darbinieki iemanījušies atpazīt signālus, ka robežpārkāpēji gatavojas ienākt Latvijā. Viņi staigā gar žogu Baltkrievijas pusē, meklējot šķērsošanas vietu. Silenes nodaļas priekšnieka vietnieks Mukāns stāsta, ka naktī uz otrdienu kamerās novēroja aizdomīgu kustību kaimiņvalsts pusē.
"Tika novirzīts norīkojums. Tās personas redz, ka norīkojums brauc, un viņas iedziļinās iekšā Baltkrievijas pusē. Tas nozīmē, ka drīzākajā laikā būs kāds mēģinājums. […] Organizatori dod norādījumus un orientējas viņi pēc robežstabiem. Robežstabi, paši saprotat, ir numurēti gan Latvijas, gan Baltkrievijas robežstabi, un tādā veidā viņi orientējas," saka Mukāns.
Ja robežsargi kamerā pamana, ka migranti rāpjas pāri žogam, vai apgaitā ievēro aizdomīgas pēdas, sāk robežpārkāpēju meklēšanu. Tam mobilizē gan nodaļas, gan kriminālizmeklēšanas dienesta operatīvos darbiniekus. Otrdien norīkojumam pievienojās arī "Nekā personīga".
Pulkstenis ir bez 10 minūtēm vienos naktī un tikko esam saņēmuši ziņu no Valsts robežsardzes, ka ir saņemti signāli par migrantu grupu, kas, iespējams, ir pārgājusi Latvijas robežu, tāpēc šobrīd esam ceļā uz Indras pagastu, kur uzsākti meklēšanas darbi.
Šonakt meklēšanas darbi sākti, jo apgaitā konstatētas aizdomīgas pēdas uz robežas. Ir zināma vieta, kur migranti iegājuši mežā, tagad uzdevums ir atrast, kur tie varētu būt iznākuši laukā.
Šajā brīdī gaidām kinologa ierašanos, kad viņš sāks dzīt pēdas, bet paralēli, lai izslēgtu to, ka viņi jau ir iedziļinājušies dziļāk Latvijas teritorijā, mēs apsekosim ceļa posmu, vienu konkrētu, ar mērķi varbūt ieraudzīt kādu taku, šķērsošanas vietu, pēdas uz ceļa un ceļa malās. Tādā veidā mēs varam ekonomēt laiku un kinologu, ja mēs atradīsim ātrāk, jau novirzīt no šīs vietas.
Pierobežas ciematos cita pēc citas slejas viensētas un stiepjas plaši apstrādāti lauki. Ainavu papildina mežu masīvi – migranti pārsvarā kustas caur tiem. Grupu pavadoņi uz vietu, kur satiks šoferus, kustās piesardzīgi un izvairās no atklātām vietām. Robežsargi pārbauda katru garāmbraucošo mašīnu.
Zemes ceļi pierobežas ciemos vijas krustu šķērsu. Vienā ceļa posmā robežsargi pamana nomīdītu zāli, kas rāda, ka šeit kāds nesen ir gājis.
Izkāpjam paskatīties? […] Ir, ir, cilvēku pēdas tās ir. Bet nav daudz, 2-3 ne vairāk.
Šī taka pa lauku iestaigāta no robežas žoga puses. Pēdas ved pāri ceļam, kur ir bieza, aizaugusi pļava. Tur taka turpinās.
"Mēs paiesim pārbaudīsim. Re, kur sadalās. Tur jau nopietnāka, ja? Ā, te ir grāvis. Varbūt viņi tur bija iegājuši, atdūrās pret grāvi. […] Es domāju braucam…jābrauc no dzelzceļa puses," saka operatīvie darbinieki.
Brienot pāri pļavai, var nokļūt pie Indras dzelzceļa līnijas. Izskatās, ka taka ved taisni uz sliežu ceļu. Paralēli nodaļas darbinieki "Nekā personīga" informē, ka kinologs migrantu pēdas ir pazaudējis, un mēģinājumu no rīta atsāks jau cits suns.
Es nokāpšu lejā paskatīšos, te pagaidām nav saprotams. […] Klausies, laikam nebūs. [Atbild] Tad es celšu dronu? Jā
Re kur pat taka ir redzama. Sekosim takai. Labi pārskatāma. Baigi labi. […] Re, kur taka kur beidzas…[Atbild] Nē, es kad biju lejā, tur nevarēja saprast. Tur ir atzīmēts, es tikko runāju ar Robežniekiem. Šeit ir vakardienas taka. Mēs esam ne uz tās takas tagad.
Šajā apvidū iepriekšējā dienā aizturēta nelegālo robežšķērsotāju grupa, tāpēc takai vairs nesekojam, bet nolemjam piebraukt tuvāk robežai un mēģinām ar dronu migrantus ieraudzīt tur. Taču arī tas nedod rezultātus.
Pulkstenis ir 6 no rīta un nupat jau 5 stundas kopā ar Valsts robežsardzi apsekojām mežu man aiz muguras, lai meklētu, kur ir migranti, kas šonakt šķērsojuši Latvijas robežu, taču pagaidām meklēšana vēl nav nesusi rezultātus.
Migrantus tā arī neatrodam, taču tās dienas vakarā saņemam ziņu, ka dažus kilometrus uz priekšu, no vietas, kur sākumā meklējām, ir aizturēta septiņu robežpārkāpēju grupa. Noprotams, ka tie ir tie paši, kuru pēdas mēģināja sadzīt arī "Nekā personīga".
Robežas posmu, kur migranti ienāca Latvijā, kameras nesedz. Lai gan infrastruktūras izbūve ir pabeigta, kameras uzstādītas tikai daļēji.
Tas jaunais projekts, šobrīd es teiktu, ka mēs lietošanā pagaidām daļēji, kamēr nav visa izbūve, bet 110 kilometrus jau uz Baltkrievijas robežas izmantojam jau. Šīs spējas redzēt paaugstinās.
Latvijas – Baltkrievijas robeža ir 173 kilometru gara. Kameru aklā zona šobrīd ir vairāk nekā 60 kilometri. Vietām ierīces jau ir uzstādītas, taču nav vēl pieslēgtas tīklam.
Kameru uzraudzība pagaidām ir manuāla. Vidēji viena robežapsardzības nodaļa pārrauga ap 30 kilometriem robežas. Uz vienu nodaļu ir 600 kameras, kurās skatās viens cilvēks. Detektēšanai vajadzētu notikt automātiski ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tādu sistēmu uzliks, kad visas kameras būs uzstādītas un pieslēgtas. Tas jāizdara līdz gada beigām.
"Robežsardze nav būvētājs, robežsardze ir prasību definētājs un izmantotājs. Ar LVRTC ir cieša sadarbība, mēs definējam vēlmes, pamanītās kļūdas […] No tās informācijas, ko sniedz LVRTC, viņiem ir laika grafiks, kā ieviest un zinu, ka viņi būvē apsteidzot šo laika grafiku," saka Pujāts.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (JV) nesen kritizēja kameru uzstādīšanas tempu, sakot, ka jūnijā ierīces kontrolēja tikai 5 kilometrus robežas. Tā nav patiesība – kameras redzēja vairāk. Robežsardzes priekšnieks saka, ka tobrīd kameras nosedza gandrīz 40 kilometrus robežas.
"Es nevaru teikt, ka tie 110 kilometri, kas jau ir pašreiz, ir pilnvērtīgi, nav viņi vēl ar visu šo plānoto atdevi nodoti ekspluatācijā. […] Daži mēneši ir palikuši, lai būtu kameras uz visa [posma]. […] LVRTC saka, ka paspēs," saka Pujāts.
Valsts robežsardzes priekšnieks Pujāts norāda, ka nav pamata bažām, ka vētrā sabojātajos žoga posmos varētu palielināties nelegālās migrācijas spiediens. Cik izmaksās postījumu novēršana, robežsardze vēl nav sarēķinājusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
