Kūtris gatavojis Bunkus slepkavības organizatoriem labvēlīgu atzinumu
Jauns pagrieziens advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā! Apsūdzētie un viņu aizstāvji prasa atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ zemākai instancei lietas skatīšanai no jauna. Aizstāvības ieskatā spriedumu rakstot, ir ticis pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Tas esot fiksēts ar vairākiem rakstveida pierādījumiem. Vienu no tiem ir sagatavojis Latvijas universitātes (LU) lektors un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.
Pirmdien Rīgas apgabaltiesai ir jāsaka savs vārds, vai tā piekrīt Uļmana, Babenko un Krivošeja advokātu lūgumiem atcelt 1.instances tiesas spriedumu. Aizstāvji uzskata, ka esot pieļauti vairāki kriminālprocesuāli pārkāpumi. Prokurors un cietušie to uzskata par nepamatotu un nepieļaujamu.
Pērn oktobrī pirmās instances tiesa advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētos atzina par vainīgiem. Sodi ir bargi. Iespējamam šāvējam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam piesprieda mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu atzina par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot 15 gadu cietumā. Ir pagājis gads. Spriedums ir pārsūdzēts un apelācijas instancē šoruden sākas pirmās sēdes.
Tomēr lietu pēc būtības vēl 10.novembrī nesāka skatīt. Apsūdzētie un viņu aizstāvji tiesai prasa izmantot Kriminālprocesa likuma 566.panta dotās tiesības, atcelt pirmās instances spriedumu, jo esot konstatēts viennozīmīgs tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums. Aizstāvības ieskatā 2024.gada 29.oktobrī, kad tiesnese Sigita Dolniece to jau lasījusi zālē, tiesneses palīga datorā esot veiktas izmaiņas sprieduma failā, ko vēlāk ar elektronisko parakstu ir parakstījusi tiesnese Dolniece. Tādējādi spriedums vēl pirms tā pasludināšanas bijis pieejams trešajai personai. Tas esot smags Kriminālprocesa likuma 513.panta pārkāpums, tāpēc nolēmums atceļams un lieta jānodod 1.instancē skatīšanai no jauna, uzskata slepkavības lietā apsūdzētie
Likums ir likums. Ja likums paredz to, ka nevar kaut ko labot apelācijas instances tiesā, un ir iespējams (lietu ) sūtīt atpakaļ skatīšanai pirmajā instancē, (kas bija drausmīga), tātad tā ir jādara! /10.11.2025.
Es pilnībā uzturu savu advokātu teikto un atbalstu viņus! Un pievienojos viņu teiktajam. Liels paldies! / 10.11.2025.
Aizstāvība norāda, ka tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums esot fiksēts likumā noteiktā kārtībā. Un šie rakstveida pierādījumi būtu pievienojami krimināllietas materiāliem. To vidū ir gan tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna sastādīts akts, gan auditorkompānijas "Ernst&Young" saīsinātā un pilnā sprieduma elektronisko failu metadatu (IT) analīze, gan Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes atzinums.
"Arī LU sagatavotajā atzinumā, kas iesniegts tiesai, ir sniegts viedoklis – analizējot tiesas secinājumus un juridiskajā literatūrā paustos apsvērumus, ir pamats atzīt, ka tiesas sprieduma (arī saīsinātā sprieduma) satura nonākšana citas personas rokās pirms tā pasludināšanas ir tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums," saka Zvērināta advokāte, Mihaila Uļmana aizstāve Alla Ignatjeva.
Tiesas zālē izskanēja, ka šo rindu autors ir Gunārs Kūtris (ZZS). Intervijā "Nekā personīga" mācībspēks un Saeimas deputāts uzsver, ka nav zinājis, kādā lietā sniedz vērtējumu. Lūgumam sniegt atbildes uz viņam labi pazīstamas advokātes Allas Ignatjevas jautājumiem atsaucies, jo neesot pirmā reize, kad sniedzot atzinumu kādas krimināllietas iztiesāšanas laikā.
"Nekā personīga": Jums ir saprotams, kāpēc Ignatjevas kundze vērsās tieši pie Jums?
Kūtris: Es domāju, ka jā. Viņa ir griezusies pie manis arī agrāk, varbūt piecus gadus atpakaļ. Jā, ir advokāti, kuri vēršas pie manis un prasa jautājumus. Tie, kas strādā krimināljomā, zina, ka es esmu kriminālprocesa speciālists.
"Nekā personīga": Jūs ar kolēģiem apspriedāties, varbūt kāds cits gribēja šo atzinumu rakstīt?
Kūtris: Nē, mēs neapspriedām.
"Nekā personīga": Bet viņi ir informēti?
Kūtris: Nē, es personīgi atbildu. Es neatbildu katedras vārdā.
"Nekā personīga": Tad šī samaksa nenāk caur Latvijas universitāti?
Kūtris: Šajā gadījumā nav šī samaksa. Mēs ļoti bieži dodam atzinumus bez samaksas.
Kūtris saka, ka atzinuma sagatavošanai viņam nav bijusi pieeja konkrētās krimināllietas materiāliem, un tas sniegts no teorētiskā un likuma normu interpretācijas aspekta. Vērtējums dots, atbildot uz advokātes Ignatjevas jautājuma formulējumu par to, vai saīsinātā tiesas sprieduma nodošana palīgam līdz tā pasludināšanai ir vērtējams kā būtisks likuma pārkāpums.
"Nekā personīga": Ja jūs saprastu, ka sniedzat atzinumu slepkavības lietā apsūdzētām personām un viņu aizstāvjiem, kas ir pret valsts apsūdzības interesēm, Jūs būtu izvairījies no šāda atzinuma rakstīšanas?
Kūtris: Pirmkārt, ir likums. Un man nav svarīgi, vai tas slepkava vai zaglis. Patiesi vai nepatiesi apsūdzēts. Man ir svarīgi, lai likums būtu ievērots.
Un es dodu atbildi par to, kā likums konkrēto situāciju regulē.
"Nekā personīga": Tad jūs nezinājāt, ka tā ir Bunkus slepkavības lieta?
Kūtris: Pilnīgi ne. Mani pat neinteresē.
"Nekā personīga": Ja Jūs zinātu, Jūs būtu atteicies?
Kūtris: Es nezinu, kā būtu, ja būtu.
Prokurors Aldis Lasmanis norāda: "Valsts apsūdzības ieskatā konkrētais dokuments neatbilst Kriminālprocesā noteiktajiem kritērijiem, kas var būt par atzinumu. Tas ir konkrētās personas, konkrētā lektora viedoklis. Atbilstoši judikatūrai, viedoklis nav pierādījums. Valsts apsūdzības ieskatā tas pat nav pievienojams konkrētiem materiāliem, tad jau mēs varam nonākt pie situācijām, ka visi vērsīsies pie dažādiem juristiem, katrs rakstīs savu viedokli."
Prokurors noraida apsūdzības versiju par kādiem pārkāpumiem. Gan saīsinātais, gan pilnais sprieduma oriģināls ir ar roku parakstīti dokuments. (Jo tiesnesis jau to lasa tiesas zālē). Un tas izslēdz tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu. Nolēmumi, kas sūtīti elektroniski, ir tikai atvasinājumi. Nevienam nav šaubu, ka sprieduma failu izveidojusi tiesnese Sigita Dolniece un pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas viņai bija septiņas minūtes laika, kad viņa šo failu arī elektroniski parakstīja un tas tika nosūtīts lietas dalībniekiem.
Tie faktiski ir tikai pieņēmumi, viņi neapstiprinās ar faktiem. Tur ir redzams, ka gan (sprieduma) failu ir izveidojusi tiesnese, gan tiesnese šo failu ir parakstījusi. Pats par sevi šis 1.instances spriedums nav pierādījums, kurš mums būtu jāanalizē, jo Mārtiņa Bunkus slepkavība ir pierādīta ar konkrētiem pierādījumiem. Bet šis mēģinājums meklēt to, kā, manuprāt, nav šajos sprieduma metadatos, ir mēģinājums faktiski panākt apsūdzēto atbrīvošanu.
"Nekā personīga" zināms, ka gaidāmas izmaiņas apsūdzētā Mihaila Uļmana advokātu sastāvā. Tiesā saņemts zvērināta advokāta Egona Rusanova un vēl vairāku viņa biroja darbinieku orderi. Atgādinām, ka Rusanovs bija Uļmana biznesa partnera Aleksandra Babenko dēla advokāts. Artjomu Babenko pērn aizturēja aizdomās par iespējamu policista Romāna Jašina slepkavības gatavošanu. Pirms policija paguva piemērot jaunu drošības līdzekli, Babenko juniors Latviju pameta un pēc likumsargu ziņām, devās uz Baltkrieviju .
Arī cietušie lūdz šo jautājumu par lietas atgriešanu pirmajai instancei tiesu tagad neizlemt, jo tajā var slēpties "zemūdens akmeņi". Jo var radīt priekštatu, ka tiesas sastāvam jau ir radies viedoklis par apelācijas sūdzībās iekļautiem jautājumiem, vēl nemaz neuzsākot apspriedi. Un to aizstāvji var izmantot savās interesēs Kasācijas instancē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
