Latvija varētu būt iesaistīta Ukrainas korupcijas skandālā
Eiropa šobrīd spiesta no malas noraudzīties, kā ASV un Krievija vienojas par Ukrainas nākotni. Un tieši tagad, kad Kremļa mērķis ir vēl vairāk sašķelt NATO un radīt plaisu starp eiropiešiem un amerikāņiem, papildus saspīlējumu radījis korupcijas skandāls Ukrainā. Raidījumam "Nekā personīga" zināms arī par Latvijas iespējamu parādīšanos šīs korupcijas lietas izmeklēšanā.
Arvien skaidrāk iezīmējas plaisa starp ASV un Eiropas skatījumu uz Ukrainas kara izbeigšanas scenārijiem. Latvijai un Baltijai šis ir kritisks brīdis, lai cīnītos par savu interešu aizstāvību.
Lai gan ASV sarakstos esam pie teicamniekiem, jo maksājam par aizsardzību pareizos procentus un ASV prezidentam Donaldam Trampam tas ir svarīgi, tajā pat laikā šobrīd sarunas un vienošanās slēdz lielie. Un baltiešu viedoklis ir palicis otrā plānā. Lai gan vēl iepriekš lepojāmies, kā mūsu pieredzē ar Krieviju daudzi ieklausījās. Tā saka ilgadējais diplomāts Gints Jēgermanis.
Vēl mums gada sākumā bija cerība, ka esam pie kaut kādiem galdiem. Bet izskatās, ka tie, kas Eiropā vēl kaut ko var tās ir lielās valstis – Vācija, Francija Lielbritānija, atsevišķos formātos Itālija. Bet mazās valstis ir kaut kur ēnā, fonā. Mēs uztveram fonu un mēģinām virzīt sarunu, lai pēc iespējas mazāk Ukraina ciestu šajā procesā, bet, ja Eiropa tiek ignorēta, tad, protams, par baltiešiem Vašingtonā šajā brīdī neviens nebēdājas.
Šobrīd atvadu vizītēs Latvijas augstākās amatpersonas apstaigā vēl pēdējās nedēļas amatā strādājošais ASV vēstnieks Kristofers Robinsons. Viņa pēctece amatā būs Melisa Argirosa – nekustamo īpašumu māklere, kas ziedojusi Trampa inaugurācijas komitejai divus miljonus dolāru. Bez diplomātiskas pieredzes.
Tieši tā pat no māklera par diplomātu kļuva Stīvs Vitkovs, kurš tagad vada Ukrainas miera sarunas. Viņa pieeja pārrunām ar agresoru vairāk atgādina biznesa darījuma slēgšanu, nevis tradicionālo diplomātisko procesu. Vitkovu Eiropā daudzi dēvē par "politisko amatieri ar pārlieku lielu ietekmi", kurš izprot Putina retoriku, bet nesaprot Kremļa stratēģiju.
Sarunu epizode:
Vitkovs: Jurij, Jurij, lūk, ko es darītu. Mans ieteikums.
Vitkovs: Es piezvanītu un vienkārši atkārtotu, ka jūs apsveicat prezidentu ar šo sasniegumu, ka jūs to atbalstījāt, ka jūs to cienāt, ka viņš ir miera cilvēks, un jūs vienkārši esat patiesi priecīgi, ka redzējāt to notiekam. Tāpēc es tā teiktu. Es domāju, ka no tā brīža tas būs patiešām labs zvans.
Jo — ļaujiet man pastāstīt, ko es teicu prezidentam. Es teicu prezidentam, ka jūs — ka Krievijas Federācija vienmēr ir vēlējusies miera līgumu. Tā ir mana pārliecība. Es teicu prezidentam, ka es tam ticu.
(…)
Vitkovs: Un vēl viena lieta: Zelenskis piektdien ieradīsies Baltajā namā. Es iešu uz šo tikšanos, jo viņi vēlas, lai es tur būtu, bet es domāju, ka, ja iespējams, mums ir jāsarīko zvans ar jūsu priekšnieku pirms šīs piektdienas tikšanās.
Latvijas nacionālās akadēmijas pētnieks Sandis Šrāders norāda: "Pirmajā mirklī, kad tika publicēta informācija "Reuters" par šāda plāna pastāvēšanu, un kad Eiropa un Ukraina iepazinās ar šo plānu, ASV spiediens un politiskais piedāvājums pieņemt Ukrainai šādu plānu nav propaganda. Tā ir ASV ārpolitika, kas vērsta pret Ukrainu un Eiropas drošību. Pēc šīs tikšanās ASV valsts sekretārs Marko Rubio bija spiests atvainoties Eiropas līderiem, ka tas nav plāns, kas nācis no Krievijas. Neraugoties uz to ir tapis skaidrs, ka ir bijusi īpaša sazvanīšanās starp Amerikas sūtni Vitkofu un Krievijas amatpersonām, kuras ir devušas padomus krieviem kā runāt ar Trampu, un kā ietekmēt ārpolitiku. Tas atsauc atmiņā 1940-1950 gadu, kad ASV ļoti aktīvi meklēja un vērtēja, kur varētu būt padomju savienības ietekme uz ASV ārpolitiku. Dažādi aģenti un spiegi, kas darbojās Baltajā namā, Kongresā un citās ASV institucijās. Mēs šeit Esam nonākuši situācijā, kad tiešām ir pierādījumi, ka ir slepena sadarbība, kas vērsta par labu Krievijai nevis ASV."
Nekas jauns nav noticis un jāturpina kā līdz šim. Tā saka Latvijas ārlietu ministrija. Joprojām atklāti kritizēt Trampa neizskaidrojamo taktiku diplomāti un politiķi izvairās. Atvaļinātais diplomāts Jēgermanis gan saka – jo ātrāk Eiropā sapratīsim un pieņemsim faktu, ka politika "kā līdz šim" nestrādā un Eiropai ir jāizstrādā plāns B, lai esam gatavi glābt Ukrainu bez ASV, jo lielāka iespēja, ka kļūsim patstāvīgāki un mazāk atkarīgi no amerikāņu palīdzības.
Šajā pirmajā sezonā katra epizode principā iet pēc viena scenārija. Amerikāņi ar krieviem kaut ko grib sarunāt. Eiropieši par to uzzina kaut kādā brīdī, ir protesti, ir diplomātija, ir zvani, ir golfi, Eiropa tiek atpakaļ pie galda, bet ne Tramps, ne Krievija tā īsti nerēķinās. Šajā situācijā tuvākajā nākotnē nekā laba es nesaskatu.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons norāda: "Krievija ir ieslēgusi savu dezinformācijas mašīnu. Nav jau zināms, no kurienes noplūdes. Un kurš šādu noplūžu rezultātā iegūst. Skaidrs, ka Krievija turpinās to pašu taktiku, ko viņi darījusi vienmēr. Viņas mērķis ir sašķelt NATO vienotību, un viņas mērķis ir nomelnot eiropiešu acīs ASV, radīt neuzticību ASV, ka viņi pāri eiropiešu galvām ir gatavi kaut ko izdarīt ar Krieviju. Tas ir tas pirmais Krievijas mērķis. Otrais Krievijas mēŗkis iesēt Amerikā šaubas par to vai eiropieši grib mieru. Un treškārt – demonstrēt teorētisku atvērtību sarunām, bet vilcināt laiku."
Ukrainas un Zelenska pozīcijas šobrīd smagi iedragātas ar korupcijas skandālu, kurā iesaistīti daudzi viņa tuvākie sabiedrotie. Militārie un politiskie analītiķi pieļauj, ka Tramps to cenšas izmantot, lai piespiestu Kijivu pieņemt jebkādu mieru plānu.
Neoficiāli ir zināms, ka Kijivā pirms nedēļas kādā sanāksmē Eiropas valstu diplomātiem vietējie korupcijas apkarotāji atklājuši detaļas par tā saukto "ENERGO ATOM" lietu. Tajā pavedienu esot ļoti daudz, un darījumos tikušas iesaistītas 12 vai pat vairāk valstis. Un starp tām ir arī Latvija. Lietas materiāli gan esot par laika periodu pirms pilna apmēra kara sākuma Ukrainā.
"Nekā personīga" neoficiāli izdevies iegūt apstiprinājumu, ka šāda Latvijas iesaiste ir iespējama, un mūsu iestādēm var nākties sniegt atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no Ukrainas oficiālajām iestādēm. Finanšu izmeklēšanas dienests, Ārlietu ministrija un Ģenerālprokurors šonedēļ gan plašāk šo komentēt nevarēja.
Kā raidījumam piektdien norādīja Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļā, pašreizējā brīdī diemžēl nav iespējams sniegt jebkādus komentārus vai informāciju. Tiklīdz tas būs iespējams, sabiedrība tikšot informēta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
