Latvijas iedzīvotāji par degvielas rezervju uzturēšanu maksā augstāko nodevu Baltijā
Šonedēļ noslēdzās piedāvājumu iesniegšana valsts degvielas rezervju veidošanai. Piecu gadu laikā publisko aktīvu pārvaldnieks "Possessor" plāno iegādāties ap 350 tūkstošus tonnu degvielas, kas maksās ap 300 miljoniem eiro. Pirmās porcijas iegādei uzņēmumiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz nedēļas laikā.
Katrai Eiropas valstij ir pienākums uzturēt degvielas rezerves vismaz 90 dienām. Metodes, kā to darīt, ir dažādas. Latvijā pašlaik strādā tā sauktie iespēju līgumi. Tas nozīmē, ka valstij nav savu degvielas krājumu. Tā maksā naftas produktu tirgotājiem, lai tie vienmēr glabātu produkciju ar rezervi un krīzes gadījumā valsts var nopirkt degvielu trim mēnešiem. Sistēmu finansē degvielas pircēji, šobrīd par katru degvielas litru benzīntankā piemaksājot septiņus eirocentus, bet, apliekot ar PVN, – vēl vairāk.
"Pakalpojums pirms 20 gadiem balstījās uz to, ka mums ir daļa no Eiropas tranzīta dīzeļdegvielā, kas Eiropā pirms kara veidoja 30%, un daļa no šīs degvielas glabājās Latvijā. Līdz ar to šis pakalpojums ir ļoti lēts. Tā arī bija pirmos gadus, bet tad tas kļuva arvien dārgāks un dārgāks, līdz, iestājoties karam, ir milzīgs pieaugums, un tas kopā ar pievienotās vērtības nodokli veido deviņus centus uz litru."
Maksu rēķina uz tonnu degvielas, redzams, ka pāris gadu laikā tā izaugusi vairāk nekā septiņkārt – no 12,28 eiro 2021. gadā līdz 91,26 eiro šogad. Tas nozīmē, ka sistēmas izmaksas izaugušas līdz 118 miljoniem gadā. Par to valsts saņem garantiju, ka krīzes brīdī mūsu teritorijā būs vajadzīgais degvielas apjoms, taču tas tāpat būs jāpērk par tirgus cenu. Pagājušā gada rudenī valdība un šī gada sākumā Saeima atbalstīja sistēmas maiņu: valstij iegādāties pašai savas rezerves, nevis paļauties uz to, ka tās eksistē "uz papīra".
Līdz šim virtuālos rezervju līgumus slēdza Būvniecības kontroles valsts birojs, bet tagad iepirkt jaunos krājumus uzdeva citai Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošai struktūrai – "Possessor".
"Mainot šo pārvaldības modeli, mēs ejam uz to, ka nākotnē no šiem septiņiem pēc piecu gadu perioda, kad būs 100% valsts rezerves iegādātas īpašumā, jābūt zem diviem centiem."
No 120 miljoniem gadā rezervju uzturēšanas izmaksas samazināšoties līdz 20. Turklāt tās jau būs valsts īpašumā.
Pāriet uz jauno sistēmu bija plānots pakāpeniski – piecu gadu laikā, sākot ar nākamo gadu. Katru gadu iepirktu apmēram 20% no vajadzīgā apjoma, pārējo rezervētu līdzšinējā kārtībā. Sistēma pamazām kļūtu lētāka, jo neadekvāti dārgie iespēju līgumi samazinātos. Taču jau šogad naftas produktu tirgotāji iesniedza tik dārgus iespēju līgumu piedāvājumus, ka BVKB noslēdza tikai daļu. Tā Latvija neizpildīja Eiropas prasību nodrošināt rezerves 90 dienām. Iztērēja mazāk, bet tas ļāva no pieejamajiem 120 miljoniem atstāt 70 miljonus jauno degvielas rezervju pirkšanai.
"(NP: Šogad visi iespēju līgumi pat netika noslēgti pilnā apmērā – dārdzības dēļ, ja pareizi saprotu. Tas nozīmē, ka sistēma faktiski nedarbojas, vai ne?) Es nepiekristu, ka sistēma nedarbojas. Pārejot uz jauno modeli, mēs esam spiesti rēķināties ar finansējumu, kas mums jau bija pieejams. Tas ir viens. Otrs, mēs esam paredzējuši, ka vēl šogad tiks nopirkti 20% no kopējā apjoma, līdz ar to tas, kas šobrīd stāv rezervēs, papildināsies ar 20%, kas ir valsts īpašumā."
Pārrunās ar Eiropas institūcijām iesaistītie stāsta, ka risks saņemt sodu par nepilnajām degvielas rezervēm šogad esot minimāls. Cenas, ko maksā Latvija, ir trīs un vairāk reizes lielākas nekā citviet, tādēļ Eiropa pat mudina mūs ātrāk pāriet uz jauno sistēmu. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, iespēju līgumos dominē Rīgas ostā strādājošais "Naftimpeks" un "Vitol Terminal Latvia", kas agrāk bija zināms kā "Ventspils Nafta termināls".
"Pērkot tiesības krīzes brīdī iegādāties, ir ļoti dārgi. Ja šīs krīzes iestāsies, būs jāveic vēl papildu izdevumi, lai šo degvielu – dīzeļdegvielu vai benzīnu – faktiski iegādātos. Desmit gadu laikā, pēc mūsu aprēķiniem, pārejot uz jauno sistēmu, kopumā Latvija – tautsaimniecība, mājsaimniecības – izmaksu ziņā ietaupījums būtu ap 500 miljoniem."
Vasarā valdībā bija iesniegts lūgums visas rezerves pirkt uzreiz. "Possessor" tam prasīja aizdevumu no valsts budžeta. Ilgtermiņā ietaupījums būtu vairāki simti miljonu eiro, bet īstermiņā tas būtu par pāris simtiem miljonu eiro lielāks budžeta deficīts.
"Tās summas ir diezgan palielas, lai nopirktu visas naftas rezerves, visus krājumus uzreiz. Tie kopumā valstij ir ap 350 000 tonnu. Tā summa ir samērā liela. Ņemot vērā, ka naftas rezerves ir valsts īpašumā, tad jebkuri izdevumi aiziet budžeta deficītā."
Pagājušajā nedēļā valsts uzņēmums "Possessor" degvielas tirgotājiem un glabātājiem izsūtījis aicinājumi pieteikties konkursā par valsts rezervju iegādi un glabāšanu. Ap 300 miljonus eiro vērtajam darījumam pieteikšanās laiks – dažas dienas.
"(NP: Aicinājumi pieteikties komersantiem tika izsūtīti pagājušajā nedēļā, pieteikšanās termiņš ir rīt, tātad 20. septembris. Tas izklausās ļoti īss termiņš.) Mēs ar komersantiem šo pārrunu procesu esam sākuši no šī gada februāra beigām, marta. Mēs arī apsekojām, braucām ciemos skatīties termināļu stāvokli, ietilpību. Tas nebija pārsteigums, visi komersanti pa lielam to zina, visi, kas atsaucās piedalīties tirgus izpētē, kas iesniedza savus indikatīvos piedāvājumus par cenām, viņi tika informēti gan par nosacījumiem, gan par visu. Tas pēdējais posms šobrīd nosūtīt saistošas cenas, jo iepriekš komersanti iesniedza nesasitošas."
Uzaicinājumos uzņēmumiem minēts, ka "Possessor" vēlas nomāt rezervuārus, lai uzglabātu 30 līdz 50 tūkstošus tonnu dīzeļdegvielas, sākot ar novembra vidu. Visticamāk, sākotnēji izredzes lielākas ir uzņēmumiem Rīgas un Ventspils ostās vai to tuvumā.
Aizliegts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas subjektiem. Valsts uzņēmums vēlas atrast vairākus uzņēmumus dažādās Latvijas vietās. Ja piedāvājumi būs dārgi, tad var apsvērt glabāšanu arī ārpus Latvijas robežām.
"Ja mēs redzam, ka kaimiņvalstī tuvu robežai tā cena ir daudz lētāka, mums ir jāizsver, kāpēc pāris kilometrus tuvāk mums iegādāties rezerves."
Ja degvielas piegādei konkurence ir lielāka, tad glabāšanai iespējas ir ierobežotas. Neoficiāla informācija liecina, ka par tonnas degvielas glabāšanu vietējie uzņēmēji prasa sešus eiro mēnesī. Igaunija savas rezerves glabā četrreiz lētāk, bet tur sistēma, ko Latvija tikai tagad plāno ieviest, strādā jau daudzus gadus.
"(NP: Kā jūs nodrošināsiet to, lai būtu pārliecība, ka šie līgumi nav sadārdzināti, ka tur nav kaut kādi starpnieki, ka tur viss ir godīgi, ņemot vērā to, ka viss ir ierobežotas pieejamības un šis nav publiskais iepirkums?) Es domāju, ka uzmanība sistēmas pārejai ir pietiekami liela, lai process būtu caurspīdīgs. Mums ir arī pienākums par to ziņot Ministru Kabinetam, visiem ministriem un atklāt to, kādā veidā šis process un procedūra ir notikusi."
Degvielas iegāde rezervēm nenotiks kā publisks iepirkums, turklāt ik pēc dažiem gadiem rezerves būs jāmaina – vecā degviela jāpārdod un jāpērk jauna.
Pirms gada valdībā skatīts ziņojums liecina, ka piecos gados "Possessor" sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 647,1 miljoni eiro. Tad visa vajadzīgā degviela būs iegādāta un vairs netiks slēgti neizdevīgie līgumi ar naftas produktu tirgotājiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
