Levita ideja ieviest iedzīvotāju padomes daudzviet dzīvē nav īstenojusies
Jau vairāk kā gadu ir spēkā bijušā prezidenta Egila Levita pašvaldību likumā ieviestā ideja par zemākā līmeņa iedzīvotāju padomēm. Ideja radās, jo administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielajos novados pašvaldībām zuda saikne ar iedzīvotājiem tālākos nostūros. Tomēr gada laikā tikai 9 no 43 novadiem ir bijusi interese par iedzīvotāju padomju izveidošanu.
Administratīvi teritoriālās reformas uzdevums bija izveidot lielus un ekonomiski dzīvotspējīgus novadus. Reformas blakusefekts bija lēmumu pieņēmēju attālināšanās no iedzīvotājiem.
Interese par vēsturiskās kultūrtelpas saglabāšanu un stiprināšanu Egilam Levitam bija radusies jau izstrādājot Latviešu vēsturisko zemju likumu, tāpēc tieši viņš uzstāja, ka Pašvaldību likums jāpapildina ar īpašu normu par vietējo iedzīvotāju padomju izveidošanu.
Šī ideja radās, jo es lasīju sākotnējā likuma projektā, ka vietējā līmenī nebūs nekādas demokrātiskas pārstāvniecības un man tas no paša sākuma, tikko kā es to izlasīju, likās, ka tas ir demokrātijas ierobežojums. Jo demokrātija ir vairākās pakāpēs – ir vietējais līmenis, ir lielāks administratīvai līmenis – mums tie lielie novadi un nacionālais līmenis, un apakšējais līmenis nebija vispār paredzēts, nu man liekās, ka tā bija liela kļūda šajā reformā, tāpēc es vairākkārt iestājos, par to, lai arī vietējais līmenis būtu demokrātiski pārstāvēts.
Pēc Levita prasības Saeima Pašvaldību likumā iestrādāja 58.pantu, kas noteica, ka pašvaldības var veidot brīvprātīgas, vēlētas iedzīvotāju padomes. Mazais vārdiņš "var" padomju veidošanu neuzliek par obligātu, taču prezidenta ideja ir bijusi citādāka.
"Un tur, likumā ir rakstīts, ka VAR izveidot šādas padomes, par to lemj attiecīgā pašvaldības dome, bet savā komentārā es biju rakstījis un pamatojis, ka IR jāizveido šīs padomes," saka Levits.
Tikai 9 no 43 pašvaldībām ir izstrādājušas noteikumus par iedzīvotāju padomju izveidošanu
No 9 novadiem, kas izstrādājuši nolikumus, padomes darbojas sešos- Bauskas, Siguldas, Saldus, Balvu, Preiļu un Smiltenes novadā. Kuldīgas, Talsu un Dobeles novads ar to vēl strādā.
Siguldas novadā iedzīvotāju padome darbojas apmēram pusgadu. Padome ievēlēta digitāli, izmantojot "eSiguldietis" sistēmu. Digitālo vēlēšanu ziņā Sigulda ir līderi. Sarežģītākais ir bijis uzaicināt iedzīvotājus kandidēt vēlēšanās un izlemt ko padomes darīs. Tagad savas padomes ir astoņām kopienām. Tās kalpo kā starpnieki starp iedzīvotājiem un Siguldas novada domi.
Siguldas novada priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norāda: "Man liekas, ka tā iedzīvotāju padome tāda svarīga lieta, visu laiku ir bijis tāds process un vēl joprojām ir process kurā mēs mācāmies, ja tā var teikt, šis ir tāds pirmais sasaukums, pirmā sadarbība, līdz ar to mācāmies procesā. Mums ir bijušas jau pirmās reizes, mums ir bijuša vairākas reizes kur mēs tiekamies – pašvaldība ar padomēm, tad ir bijušas atsevišķas tikšanās reizes ar padomi un pašvaldības vadību – individuālā tādā līmenī runājot nevis tādas kopīgās problēmas, kas ir visām padomēm, bet konkrētajai un lielākā daļa iedzīvotāju padomju ir aizvadījušas savas pirmās tikšanās reizes ar savām kopienām, mūsu regulējums – tas ko kopā runājām, paredz to, ka viņiem ir jātaisa šīs te regulārās tikšanās reizes ar savu kopienu. Tad arī to mēs publicējam mājaslapā, "Facebook" kontā, pašvaldības, visu pārējo. Ka katram iedzīvotājam tiešām ir iespēja zināt, aprunāties, satikties ar savu iedzīvotāju padomi.
Kuldīgas novads vēl ir procesā. Jūnijā notiks pirmās padomju vēlēšanas. Tas ir jau otrais piegājiens, jo pirmajā nepieteicās pietiekami kandidātu. Arī tagad vēlēšanas notiks tikai 5 no 20 pagastiem. Ar likumu un sastošajiem noteikumiem ir par maz, lai iedzīvotāji saprastu vietējo padomju nozīmi. Vajadzīgs izskaidrošanas un aģitēšanas darbs.
Mēs bijām izsludinājuši vienu reizi šo kandidātu pieteikšanos, bet sapratām ka bija salīdzinoši maza atsaucība un līdz ar to mēs pagarinājām šo pieteikšanos. Nu viņa ir noslēgusies pagājušo nedēļ, noslēgusies pieteikšanās, mēs redzam ka 5 pagastos ir sasniegts šis nepieciešamais locekļu skaits.
Madonas novada deputāti lēmuši, ka vēlētas iedzīvotāju padomes neveidos. Iedzīvotājiem neesot intereses. Novadā darbojas iedzīvotāju biedrības un ar to pietiekot. Portālā "Manabalss.lv" iesniegtā iniciatīva par iedzīvotāju padomju izveidošanu Madonas novadā gada laikā no 300 nepieciešamajiem parakstiem savākusi tikai 115.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēle saka: "Tad ir, protams, diskusija notikušas ar kolēģiem kā citur vedās un kā tur tas notiek, un tas bēdīgākais ir tas, ka iedzīvotāju pašu aktivitāte pašvaldībās, kur ir šīs padomes mēģinātas veidot un ir izveidotas ir vietas, kur ir labāka aktivitāte, bet lielāko tiesu aktivitāte ir ļoti zema, un viens iedzīvotājs sevi izvirza un divi atnāk uz vēlēšanām un nobalso. Nu, manā skatījumā to ir grūti saukt par konkrētās teritorijas pārstāvniecību."
Vēlētu padomju vietā Madona izvēlējusies veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. To ļauj pašvaldību likuma 53.pants.
Konsultatīvās padomes daudzviet Latvijā darbojās vēl pirms pašvaldību likuma pieņemšanas. Padomēs var iesaistīties visi, kas vēlās un tās konsultē domi un pagastu pārvaldniekus par iedzīvotāju interesēm. Tāda darbojas Engures pagastā. Padomē ir cilvēki no katra ciema, un tā iesaka novada padomei, kā labiekārtot novada vidi.
Engures pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Liene Rieksta norāda: "Manuprāt, mēs esam tāds labs instruments, kas palīdz izskaidrot cilvēkiem, kas varbūt nav tik tuvi tam visam un kam nav tās izpratnes. Mēs zinām, juridiskus dokumentus lasīt ir ļoti grūti, kas nav juristi, vai ne."
SMūsu filosofija bija tāda, ka to veidot pilnīgi brīvprātīgi, aicinot vienkārši cilvēkus, kas ir gatavi veltīt mazliet sava laika un dalīties ar savām idejām par to, ko varētu darīt savādāk. Nākt kopā, tikties nosacīti regulāri – piedāvāt pašvaldībai savas idejas, izteikt priekšlikumus arī kritiku, protams, jo nu ir pasaule tāda, kurā daudz kas nav kārtībā un protams cilvēki to izmanto un novērtē.
Idejas autors Levits uzskata, ka iedzīvotāji neizmanto visas iespējas. Vēlētajām padomēm ir lielāks svars, un tās var vairāk ietekmēt novada attīstību.
"Attiecīgās divu veidu padomes – vēlētās padomes un konsultatīvās padomes, tām ir cita leģitimitāte un tām ir cita loma. Respektīvi konsultatīvās padomes, tur tiešām ir aktīvisti, kas ir izpētījuši kaut kādu jautājumu un iestājās par vienu vai otru risinājumu, respektīvi, tas ir tā kā – ekspertu forums, savukārt vēlētās padomes ir iedzīvotāju reprezentācija – pārstāvniecība. Es domāju, ka pat ja viena daļa cilvēku būs gan vienā, gan otrā padomē – tas varbūt pat nāktu par labu. Bet es teiktu, ka tās funkcijas ir citas," saka Levits.
34 novados par iedzīvotāju padomju veidošanu nav vēl sākuši domāt. Pašvaldībām pārāk sarežģīti izstrādāt padomju nolikumus un vēlēšanu kārtību. Vissarežģītākais ir noteikt pienākumu un atbildības apjomu iedzīvotāju padomēm. Vēlētās pašvaldības saskata konkurenci vēlētās iedzīvotāju padomēs, tāpēc izturas pret tām ar piesardzību.
"Providus" pētniece Līga Stafecka norāda: "Bija neizpratne, kāds tad ir tas savstarpējais lomu sadalījums un arī, ko šīs iedzīvotāju padomes varēs ietekmēt, varbūt tāda zināma piesardzība, bailes justies apdraudētiem, bija argumenti arī par to, ka to var izmantot dažādiem politiskiem mērķiem, teiksim politiskās opozīcijas forma, ka teiksim, tie, kas nav izturējuši vēlēšanu sietu un tie kas nav ievēlēti domē, ka tie var izmantot šo platformu, lai, teiksim, ietekmētu vai kritizētu ļoti izteikti pašvaldību, kas protams tāds risks pastāv, bet tā ir, tie arī ir mūsu iedzīvotāji – vienalga kādi ir tie politiskie uzskati. Protams, ka tā kritika, vai pat drošības jautājums pierobežā – izskanēja kā viens no argumentiem, vienmēr mēs katram instrumentam varam atrast stiprās – vājās puses, man drīzāk tas svarīgākais jautājums ir, ka, ja nav iedzīvotāju padomes, kas tad ir cits formāts kā tad šie pagasti vienā lielākā novadā, kā viņu intereses – kā cilvēki var savas intereses pārstāvēt un aizstāvēt un vai viņas kāds regulāri uzklausa – patiešām uzklausa."
Reģionālās attīstības ministrija iedzīvotāju padomju veidošanu ietekmēt nevar, tāpēc arī daudz par to neinteresējas. Iedzīvotājiem pašiem aktīvi jāiesaistās un jāpieprasa pašvaldībām likumā garantētās iespējas.
Bet, ja pašvaldībām nav izstrādāti uz šo brīdi nolikumi, tad, tas nav labi, tur mēs kā ministrija noteikti varam aicināt un pievērst uzmanību vairāk. Mēs no savas puses varam aktivizēt pašvaldības un uzrunāt, un aicināt veidot – kamēr tas nav obligāti, tad mums nav īsti instrumentu lai piespiestu pašvaldības šīs padomes veidot, uzrunāt mēs varam.
No 2025.gada visām pašvaldībām būs jāsāk ieviest līdzdalības fonds, kurš paredz, ka iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt savas projektu idejas un saņemt finansējumu to realizācijai. Ministrijas ieskatā, tieši iedzīvotàju padomēm varētu būt noteicošais tonis projektu izvērtēšanà.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
