Liepupes pludmales kāpā patvaļīgi izcirsti koki; iestādes savā starpā mētā atbildību, kam tas jāizmeklē
Liepupes pusē pie jūras, kāds patvaļīgi kāpā izcirtis kokus un krūmus. Par to jau pirms 4 mēnešiem pašvaldībai un dabas sargiem ziņoja vietējie, kas ir sašutuši, ka ir izbojāta piekrastes ainava. Kurš kokus izcirtis, neviens neizmeklē. Iestādes savā starpā apmainās ar iesniegumiem un cits uz citu mētā atbildību, kura komptencē ir vainīgā atrašana un sodīšana.
Šī pludmale Liepupes pusē ir daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, kuru sargā īpašs likums. Taču valsts un pašvaldības iestādēm nezinot, pirms dažiem mēnešiem no šīs kāpas pazuda koki un krūmi.
Agnese jau trīs gadus par mājām sauc piejūras ciematu Liepupes pusē. Jūru viņa var sasniegt piecu minūšu gājienā no mājas, tāpēc gar piekrasti bieži pastaigājas ar savu suni. Vieta viņai patīk, jo tā ir klusa un salīdzinoši noslēgta.
"Bija tas brīdis, kad mēs gājām gar jūru. Tas bija kaut kāds rudens, tuvāk pavasarim un dzirdu, ka kaut kādi darbi ārā, vai pļauj vai kaut ko. Un tad es dzirdu bākš. Un tāds riktīgi liels koks reāli nokrita. Es redzēju un vēl tā padomāju, tas kāpu zonā vai tas vispār ir atļauts? Tomēr tuvu jūrai."
Cik vien tālu var redzēt, kāpas sedz koki un krūmi. Tas veido jūras piekrastei raksturīgo ainavu un aizsedz krasata tuvumā esošās mājas, bet šajā posmā ir pārrāvums, kurā ir tikai zāle un sīki puduri un paveras skats uz modernu namiņu.
Fotogrāfijās no iepriekšējiem gadiem redzams, ka arī šeit bijis aizaudzis ar kokiem un krūmiem, taču tagad par to liecina tikai daži stumbri un zāģu skaidu uzbērumi vietās, kur izrauti celmi.
"Viņš bija vairāk aizsegts. Viņš tagad izskatās… kā cilvēki teiktu, vairāk izkopts. Ja salīdzina, kā tur izskatās un kā izskatās šeit, ir tā starpība tomēr, te gandrīz kā parks izskatās, bet tur izskatās dabīgi, kā izaudzis ir. […] Cilvēki citur grib, teiksim, izkopt savu īpašumu, uzreiz sākas, bioaizsardzības robeža, to nedrīkst, to nedrīkst – neko nedrīkst darīt. Un te pēkšņi tev kāpu zonā, kur ir visādi aizliegumi – nedrīksti celt, nedrīksti zāģēt, nedrīksti neko darīt, un pēkšņi pazūd koki. […] Nevienam jau tie koki netraucēja, bet mani vairāk uztrauc, kāpēc kāpu zonā citiem ir aizleigums, bet te pēkšņi viss mierīgi notiekas?"
Zeme, no kuras koki pazuduši, pieder valstij, bet to apsaimnieko pašvaldība. Teritoriju sargā vairāki likumi. Ir kāpu Aizsargjoslu likums, kurā aprakstīts, ko drīkst un nedrīkst darīt Baltijas jūras piekrastē. Pludmale iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras dabas rezervētā, ko uzrauga speciāli Ministru kabineta noteikumi. Kokus šeit drīkst izcirst tikai ar Limbažu domes piekrišanu un atkarībā no koka izmēra, tas jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Vai kāpā drīkst novākt kokus un krūmus, Limbažu domei neviens neprasīja. To, ka piekrastē kāds darbojas ap kokiem, pašvaldība uzzināja no iedzīvotājiem, jo vietnē "videssos.lv" ienāca sūdzība, ka kāds zāģē kokus.
"Aizbraucām, apsekojām ar Liepupes vadītāju kopā. Apsekojām to teritoriju un konstatējām, ka koki ir nocirsti. […] Sazinājāmies ar Valsts meža dienestu, mēģinājām noskaidrot, vai tur nav meža teritorijā – vai kāds apliecinājums ir izņemts vai nav –, un meža dienests atsūtīja, ka ir izņēmuši apliecinājumu, ka tur viss ir saskaņots ar meža dienestu."
Uzreiz aiz kāpas robežas sākas privāta zeme. Tā pieder uzņēmējam Kristapam Ozolam, kurš savulaik bija ātro kredītu firmu "smscredit.lv" un "4finance" līdzīpašnieks. Koku izciršanai sev piederošajā teritorijā viņš saņēma atļauju no Valsts meža dienesta. Atļauja izdota janvārī – nepilnu mēnesi pirms iedzīvotāji iesniedza sūdzību par koku ciršanu kāpā.
NP: Sveicināti, vai Kristaps?
KO: Jā.
NP: Šeit jūs patraucēja žurnālists Juris Jurāns no TV3 raidījuma "Nekā personīga". Jums ir brītiņš laika sarunai?
KO: Man nav diemžēl laiciņš tagad runāt.
Vietu pārbaudīja arī Valsts meža dienesta mežzinis, kurš secināja, ka mežā viss ir kārtībā un ciršana notiek pēc noteikumiem. Kāpā nekādas nelikumības viņš neredzēja.
Divus mēnešus vēlāk piekrastē paviesojās arī Valsts vides dienests, jo iedzīvotāji vēlreiz rakstīja sūdzību. Vides dienests ieraudzīja, ka koki izzāģēti ne tikai mežā pie kāpas, bet arī uz valsts zemes aizsargjoslā. Dienests rakstīja pašvaldībai, lai tā risina situāciju – tā kā koku ciršanai ārpus meža atļaujas izdod vietvara, dienesta pārziņā neesot skaidrot, kā un kāpēc koki pazuduši.
Uz piekrasti vēlreiz devās meža dienesta mežzinis un arī pamanīja, ka koki ir pazuduši. Par to paziņoja pašvaldībai.
GS: Mēs kā Valsts meža dienests administrējam koku ciršanu mežā, un ārpus meža zemes tā ir pašvaldības kompetence, to es jums nevaru tā izstāstīt. [NP: Te var redzēt daudz izcirtumu]. Te jā, šis ir mežā. […] Te ir tāda klajāka vieta, bet, kā es jau teicu, te atvērumi drīkst būt, un viņš noteikti nepārsniedz to maksimālo atvēruma lielumu. […]
NP: Tur sanāk viņa zeme?
GS: Man šķiet… paiesim. Te it kā būtu jābūt kupicai, man šķiet, ka nebūs. Nu šis koks ir tāds – lielākā daļa ir ārpusē, iet cauri stumbram robeža, tā ka šis ir ārpus meža zemes jau. Jā, šis ir ārpus meža zemes jau.
Likums saka, ka patvaļīgu koku ciršanu aizsargjoslās izmeklē Valsts vai pašvaldības policija, Valsts meža dienests vai Valsts vides dienests. Limbažu dome uzrakstīja iesniegumu Valsts vides dienestam un Valsts policijai, ka bez pašvaldības atļaujas kāds nocirtis kokus piekrastē un lai tie meklē vainīgo.
ZR: Vēlreiz aizbraucām, protams. Man tajā reizē nelikās, ka viņi [koki] ir pārāk lieli un tur ir dots kaut kāds ļoti ietekmējošs dabas zaudējums. Aizbraucām vēlreiz atkārtoti, tas cilvēks baigi uztraucās, ka tomēr tie koki tur ir [nocirsti], un tad nodevām tālāk Valsts policijai un pašvaldības policijai, lai rīkojas. […]
NP: Pašvaldībai ir prioritāri noskaidrot, kas tos kokus izzāģēja vai nocirta?
ZR: Īsti nē. Mēs konstatējam faktu, nododam tālāk risināšanai, un tad administratīvais process tiek uzsākts Valsts policijā, lai viņi risina.
"Tiešām ir vairāki tādi gadījumi, kad mēs uzzinām kaut kādas lietas no pašiem iedzīvotājiem, kad viņi nāk ar informāciju, pamanot šo saimniecisko darbību. […] Šobrīd mēs domājam, kā vispār apsaimniekot arī to… Mums kā pašvaldībai ir pietiekami daudz arī mežu zonas, ja es pareizi atceros, 54% no pašvaldības teritorijas klāj meži, līdz ar to ir kaut kādas lietas, kas paslīd garām. Mēs šobrīd domājam, kā ar visu šo saimniecību tā jēdzīgi tādā apsaimniekošanas garā tikt ar visiem jautājumiem galā."
Cik tālu policija tikusi ar lietas izskatīšanu, pašvaldība nav interesējusies. Tur pieņem, ka likumsargi meklē vainīgo.
Valsts policija iesniegumu saņēma, materiālus izskatīja, bet lietu pārsūtīja Valsts vides dienestam. Tā kā iesniegumam bija pievienots vides sargu rakstīts atzinums, policijas ieskatā lietu jau bija sācis dienests. Valsts vides dienests neuzskata, ka viņiem tas būtu jādara, tāpēc faktiski šobrīd koku izcritēju nemeklē neviens.
Cik koku ir izcirsti, neviens pateikt nevar, jo nezina arī, cik koku tur bija pirms tam. "Nekā personīga" kāpā novēroja vismaz četrus ar skaidām apklātus uzbērumus, kur, iespējams, bijuši koki vai krūmi, un koku, kuram nozāģēts viens stumbrs.
ZR: Mums nav ieviests nekāds tāds, ka mēs apsekojam šīs teritorijas, vai netiek, kas izcirsts. Bet arī pirms tam es neesmu neko tādu dzirdējusi, ka šāds gadījums būtu noticis, ka kāds patvaļīgi ņem un cērt kokus. […]
NP: No jūsu perspektīvas tur ir būtiskas dabas ainavas izmaiņas?
ZR: Nē, manā skatījumā nav.
"Tur tā viss smuki aizaudzis, tur ir tā smuki aizaudzis, bet te ir tāds hop – nu speciāli izcirsts skats uz jūru. Protams, katrs tādu grib – ieej savā mājiņā un redzi uzreiz jūru. Katrs grib. Bet godīgums… Gribam godīgumu."
Valsts vides dienestā pieņem, ka no kāpas varētu būt pazuduši līdz 10 kokiem. Saskaņā ar likumu, par patvaļīgu koku ciršanu var saņemt līdz 700 eiro lielu naudassodu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
