Magņitska izmeklēšanā konfiscē krievu miljonāra Zujeva īpašumu Rīgā
Starp neskaitāmiem naudas atmazgāšanas skandāliem ir viens, kas mainījis to, par kādu draudu visa rietumu pasaule uzskata noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju. Sergeja Magņitska atklājumi nu jau vairāk nekā desmit gadus turpina izgaismot negodīgo baņķieru metodes. Viņa slepkavība parādījusi, ka naudas mazgātāji nav tikai nodokļu optimizētāji, bet gan noziedznieki ar saitēm Krievijas valdībā. Kā daudzos netīrās naudas skandālos, arī šajā tika izmantotas Latvijas bankas. Šonedēļ policija šajā izmeklēšanā konfiscējusi otro nekustamo īpašumu Rīgā.
2000. gadu vidū "Hermitage Capital" bija lielākais ārvalstu investīciju fonds Krievijā. Tā vērtīgākais ieguvums bija "Gazprom" akcijas. Rietumu investori Kremlim bija neērti biznesa partneri. Viņi jaucās gāzes darījumos, publiski apšaubot to, kādēļ "Gazprom" gāzi eksportē ar starpniekiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību vai politiķiem. Tas nepalika bez sekām, un Krievija vērsās pret "Hermitage Capital". 2007. gadā fonda Maskavas ofisā Iekšlietu ministrija sarīkoja kratīšanu.
Iekšlietu ministrijas izņemtie materiāli nonāca organizētās noziedzības grupējumu rokās. Tie pārņēma vairākus investīciju fonda uzņēmumus, kam Valsts kase pārskaitīja 230 miljonus dolāru it kā pārmaksātas nodokļu naudas.
Juristam Sergejam Magņitskim neticamo shēmu izdevās atklāt un pierādīt, kā nauda caur uzņēmumu un banku kontu tīmekli pazuda. Taču 2008. gadā aiz restēm nonāca nevis reideri un krāpnieki, bet viņš. Gadu vēlāk – dažas dienas pirms aresta termiņa beigām – Magņitski spīdzināja un piekāva līdz nāvei.
Kopš tā brīža "Hermitage Capital" dibinātājs un vadītājs Bils Brauders savu darbu velta taisnīguma panākšanai un visu iesaistīto atklāšanai.
"Sergejs Magņitskis atklāja 230 miljonu dolāru korupcijas shēmu, to atmaskoja un tā dēļ tika nogalināts. Pēdējos 12 gadus mēs esam rūpīgi strādājuši, lai atklātu, kas ieguva no šī nozieguma. Un katru reizi, kad mēs atrodam cilvēku, kurš guva labumu, mēs iesniedzam iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm, un ar tām sadarbojamies, lai palīdzētu uzbūvēt lietu aktīvu, īpašumu, kontu arestēšanai."
Pirms desmit gadiem Brauders likumsargiem Latvijā iesniedza informāciju, ka sešas Latvijas bankas izmantotas vismaz 20 nozagto miljonu mazgāšanā. Tolaik Ekonomikas policija pat neierosināja kriminālprocesu, jo uzskatīja, ka kopš četrus gadus senajiem notikumiem bija pagājis pārāk daudz laika.
Vēlāk izrādījās, ka caur Latviju izpludinātā nauda ir daudz lielāka – 63 miljoni dolāru. Iesaistīti bija 430 konti 14 Latvijas bankās.
"Galvenā loma, ko Latvija spēlēja, bija kā tranzītvalstij, izmantojot vairākas Latvijas bankas kā tranzītbankas, lai pārvietotu naudu no Krievijas uz rietumiem. Un iemesls, kāpēc cilvēki to darīja, ir, ka Krievijas noziedzniekiem un amatpersonām ir neiespējami pārskaitīt naudu no Krievijas pa tiešo uz Londonu vai Parīzi vai citām vietām, jo jebkurā bankā šajās valstīs tas būtu sarkanais karogs."
Viss mainījās 2018. gadā, kurš satricināja visu aizdomīgas naudas pārpludināto Latvijas finanšu sistēmu. ASV vērsa sankcijas pret Latvijas otru lielāko banku, to pamatojot ar aizdomām par sistemātisku naudas mazgāšanu un korupciju. Valstij bija jārīkojas, lai glābtu reputāciju. Ja iepriekš ne Saeima, ne Ārlietu ministrija neuzskatīja, ka jāseko Igaunijas un Lietuvas piemēram un jāpieņem "Magņitska likums", tad 2018. gadā parlaments nobalsoja par sankciju ieviešanu pret Magņitska atklātajās shēmās iesaistītām 49 personām.
"Ārlietu komisija uzskata, ka Latvijas pievienošanās Magņitska lietā iesaistīto nosodījumam ir spēcīgs starptautisks signāls arī citām valstīm par demokrātijas un tiesiskuma vērtību neapšaubāmību un nesatricināmību."
"Kolēģi! Tikpat labi varēja šeit būt kaut kāds telefonu saraksts no telefonu grāmatas, tāpēc ka man neko neizsaka šie uzvārdi, kas šeit ir publicēti. Cik tas ir pamatoti, un kādus amatus kurš ir ieņēmis?" toreiz pauda 12. Saeimas deputats ("Saskaņa") Jānis Ādamsons.
"Bet galvenais jautājums ir: kāpēc mums būtu jāpiedalās globālo oligarhu cīņās un jāuztur šī mākslīgā drāma? Turklāt mums pašiem savas oligarhu lietas vēl stāv nepabeigtas! Kam tas ir izdevīgi?" 2018.gadā vaicāja 12. Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša) Inguna Sudraba,
"Šis gadījums ir viens no visrupjākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas nesenajos gados notikuši Eiropā, un viens no vislabāk dokumentētajiem, pateicoties Sergeja Magņitska kolēģiem un daudziem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā. Te nekādu neskaidrību nav. Šī situācija ir dokumentēta pa dienām un pa stundām. Mēs zinām, kas notika," toreiz pauda 12. Saeimas deputāts ("Saskaņa") Boriss Cilevičs.
"Arvien vairāk un vairāk, kā saka, izgaismojās tā neglītā aina, kas ir mūsu finanšu sektorā. Apzinoties to, ka 1% ASV dolāru, kas ir globāli apgrozībā, izgāja caur Latvijas bankām, tās ir milzīgas, milzīgas summas, un tas, pirmkārt, iedragā Latvijas reputāciju. Gan tajā brīdī, gan arī ilgtermiņā. Un es domāju, ka tas mums, vismaz politiķiem, ir pienākums šo jomu sakārtot," apliecināja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ("Nacionālā apvienība") Rihards Kols.
Spiediens pierādīt, ka finanšu noziegumi Latvijā tiek izmeklēti, licis policijai beidzot pievērsties arī "Hermitage Capital" sniegtajai informācijai. Naudas nozagšanas shēmas radītājs ir uzņēmējs no Krievijas Dmitrijs Kļujevs. Policija šī gada pavasarī konfiscēja 230 000 eiro vērtu, ar viņu saistītu dzīvokli Rīgas Klusajā centrā. Izmeklējot Kļujeva darījumus un partnerus, policija uzgāja uz miljonāra Artjoma Zujeva pēdām. Zujeva vārds pēdējos gados krievu presē izskanējis ar reiderisma gadījumiem. 2012. gadā Zujevs izmantoja iespēju Latvijā iegūt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Šonedēļ likumsargi paziņoja par šī īpašuma konfiskāciju. Tā vērtība ir ap ceturtdaļmiljonu eiro.
Zujevs saistīts arī ar 2012. gadā Latvijā reģistrēto uzņēmumu "Tesida Services Limited Latvia". To dibināja Kipras firma "Tesida Services Limited" ar nezināmiem īpašniekiem. Jau dibināšanas lēmumā par Latvijas uzņēmuma vienīgo vadītāju iecelts Artems Zujevs.
Firma tika reģistrēta šajā daudzdzīvokļu mājās Rudens ielā, par savu darbības veidu deklarējos juridiskos un sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Piecos gados šis uzņēmums ar vienu darbinieku apgrozīja 10 miljonus eiro.
Purvciema dzīvoklī reģistrētajai "Tesida Services Limited Latvia" izdevās no bankas ABLV saņemt 29 miljonu eiro kredītu. Par to bija paredzēts attīstīt nekustamos īpašumus Maskavā. 2019. gadā firma pieteica maksātnespēju, jo nevarot atmaksāt kredītu.
Iespēju iegūt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vairāk nekā pirms 10 gadiem izlobēja politiķis un nekustamo īpašumu nozares uzņēmējs Ainārs Šlesers. To izmantoja tūkstošiem uzturēšanās atļauju kārotāju. Ar 2014. gadu iespēju tikt pie atļaujām parlaments krasi ierobežoja. Tagad savu ceļu valdības gaiteņos sākuši grozījumi Imigrācijas likumā, kas atļauju tirgošanu pret īpašumu apturēs pavisam.
Likumdevēji vēlas ieviest arī sodus tiem, kas apkalpo sankcionētas personas.
"Tā darbība nav varbūt tikai finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet tur ir starpnieki, juridisko padomu devēji, tie, kas izskaidro sistēmu, kā, kur un ko darīt. Un es domāju, ka tas arī varētu būt tāds labs brīdinājuma signāls no tiem censoņiem Latvijā, kas var būt piesardzīgāk, bet turpina kaut ko tādā virzienā darīt."
Īsā laikā mūsu finanšu nozare ir kļuvusi par vienu no regulētākajām Eiropā, kas traucē arī likumpaklausīgiem uzņēmējiem. Gadiem ilgi caur Latviju plūda milzu summas, bet tikai neliela daļa naudas te aizķērās. Lauvas tiesa nonāca, piemēram, Lielbritānijā, kur izmeklēšana Magņitska lietā nemaz nav notikusi.
"Lielākā daļa no Maģņitska slepkavām ir sankcionēti ASV, Kanādā, Lielbritānijā, pat Latvijā, bet ne Eiropas Savienībā. ES ir Magņitska likums, bet viņi nav sankcionējuši Magņitska slepkavas. Tas ir diezgan neparasti."
Brauders Latvijas tiesībsargājošās iestādes informēja arī par iespējamu "Swedbank" iesaisti Magņitska atklātajā shēmā. Par to Valsts policija vēl turpina pārbaudi.
Lasi vēl: Policija Magņitska lietā konfiscējusi vēl vienu īpašumu 250 000 eiro vērtībā
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
