"Nekā personīga" uzmeklēja Elīna, kura no savas mammas pirms vairākiem gadiem uzzinājusi, ka viņas mirušais tēvs nav bijis Elīnas bioloģiskais tētis. Īstais tēvs ir dzīvs. Elīna viņu satikusi un abu starpā izveidojušās brīnišķīgas attiecības. Mamma, jauniegūtais tētis un Elīna nolēma, ka šis fakts jānoformē arī oficiāli. Bet tiesas visās trīs instancēs paziņoja, ka Elīnai šādas tiesības likums nedod.
Elīna Geida pirms Covid-19 krīzes viņa ciemojās Kubā, kur meklēja savu tēvu. Par šo dzīvē galveno ceļojumu tapusi arī emocionāla dokumentālā filma. Līdz 28 gadu vecumam Elīna nezināja, kas ir viņas tēvs.
"Es uzaugu tikai ar mammu. Man bija tikai mamma – tāds klasisks Latvijas modelis – mamma, vecmāmiņa un vēl dažādas sievietes. Man tēta nebija. Arī neviens īpaši par to nerunāju. Es arī no sākuma neiedomājos jautāt. Es arī kaut kur ik pa laikam tā pa ausu galam dzirdēju, ka es nemaz neesmu latviete."
Pirms vairākiem gadiem Elīna sastrīdējusies ar savu mammu un labu laiku abas nav sarunājušās. Kad izlīgušas, mamma atklājusi patiesību.
"Mana mamma strādāja vilcienā, kurš brauc no Rīgas uz Jūrmalu un man tēvs tajā laikā bija atbraucis no Kubas uz tā laika Ļeņingradu. Viņš pasniedza kādu laiku un ar saviem studentiem viņš brauca uz Latviju – Jūrmalu, un tad viņi tur tā iepazinās un neilgu laiku tikās, un tad viņš aizbrauca atpakaļ. Un tā arī tas viss beidzās. Un tad izrādījās, ka ir arī papildinājums, kas esmu es."
Elīna ilgu laiku ar tēti sarakstījusies līdz kopā ar savu vīru nopirkuši biļetes uz Kubu un brauca iepazīt jaunatrasto ģimeni. Tā viņa tikusi pie jauna brāļa, jo tētis bijis precējies. Arī laikā, kad padomju gados viesojies Latvijā. Bet visi jauno radinieci uzņēmuši kā savējo.
Arī Maija 16 gadu vecumā no savas mammas uzinājusi, ka cilvēks, kuru visu bērnību uzskatījusi par savu tēvu, tāds nemaz nav. Atklājies, ka viņš dzīvo komunistiskajā Āzijas dienvidaustrumu valstī Laosā. Precējies un audzina divus bērnus. Covid-19 laikā satikties nebija iespējams, bet pavisam nesen Maija ar vīru un saviem bērniem braukusi tēti satikt. Šobrīd plāno arī par oficiālo dokumentu nokārtošanu, lai attiecības sakārtotu.
"Es vēlos, lai tētis atbrauc uz Latviju un mēs sakārtojam papīrus, un viņš dokumentos ir norādīts kā mans īstais tēvs."
Latvijas likumi šobrīd nosaka – ja tu esi sasniedzis 20 gadu vecumu, un uzzini, ka tavs tēvs ir pavisam cits cilvēks, juridiski to noformēt nav iespējams. Elīna, kura nonākusi šādā situācijā izgājusi visas tiesu instances. Un arī Augstākā tiesa pateikus – šādu savienību Latvijas likumi neatbalsta.
"29 gadu vecumā mana mamma nosēdināja mani pie galda un teica, ka viņai kaut kas jāpastāsta. Diezgan svarīgs. Ka mans bioloģiskais tēvs ir cits vīrietis. Tātad tas notika 29 gadu vecumā. Šobrīd man ir 35. Tie notikumi risinājās tā, ka es ar šo vīrieti sakontaktēju. Tā paša gada vasarā mēs uztaisījām DNS. Mums radās vienkārši brīnišķīgs kontakts. Un šobrīd tās attiecības ir kā tētim un meitai. Bet šīs attiecības mēs Latvijā oficiāli nokārtot nevaram."
Elīna Brauna, kura kopš 19 gadu vecuma dzīvo Anglijā, kopā ar jaunatrasto tēti Latvijā gribēja oficiāli reģistrēties, ka ir vienota ģimene. Griezušies dzimtsarakstu nodaļā. Tur ieteikts vērsties tiesā. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pagājušā gada augustā abu prasību pat atteikusies pieņemt. Pēc tam novembrī Rīgas apgabaltiesa un šogad februārī arī Augstākā tiesa šo Jūrmalas tiesneses lēmumu atzina par pareizu. Arguments – pagājušā gadsimta 1930. gados rakstītajā Civillikumā, kas joprojām ir spēkā, noteikta norma – "bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas". Tas nozīmē, ka pēc 20 gadu sasniegšanas šādas iespējas Latvijā nevienam nav.
Fragments no Rīgas apgabaltiesas lēmuma:
"No pieteikumam pievienotās dzimšanas apliecības izriet, ka prasītāja ir dzimusi 1987.gada 25.septembrī un uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi viņai bija 34 gadi.
Civillikuma 149.panta ceturtā daļa noteic, ka bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājai nav prasības tiesību, jo ir nokavēts Civillikumā noteiktais termiņš prasības celšanai."
Fragments no Augstākās tiesas senāta lēmuma:
"Atteikt pieņemt Elīnas Braunas blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams."
"Ļoti liela vilšanās. Nesapratne, jo es visu mūžu esmu uzskatījusi, ka tiesa ir šeit radīta, lai lemtu taisnību. Es viņiem prezentēju šo taisnību. Bet mani noraida, turpina noraidīt un turpina noraidīt."
Pēc vecmāmiņas ieteikuma Elīna "Facebook" uzrakstījusi privātu ziņu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam. Viņš februārī komisijas sēdē uzaicinājis tiesnešus, juristus un ekspertus, kuri vienbalsīgi piekrituši – šī Civillikuma norma būtu jāmaina.
"Ja abas puses, gan bioloģiskais tēvs, gan bērns, vēlas, lai juridiski viss būtu sakārtots, kāpēc valstij jāpilda kaut kāda loma, kas tieši tad viņam liedz to darīt? Kam no tā būs labums? Es neredzu pamata valstij traucēt cilvēkiem rīkoties. Problēma ir tā, ka dažiem cilvēkiem tad ar esošo regulējumu faktiski bija liegta tāda iespēja. Jau ir 25, uzzina un ko darīt ar šo informāciju? Nu vienkārši var zināt."
Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Civillikumā un bija plānojusi tos iesniegt līdzās izmaiņām, kas skar Bāriņtiesu statusu un Saeimā tika gatavoti pirmajam lasījumam. Bet juridisku procedūru dēļ šis plāns visticamāk neizdosies, jo komisija tos šonedēļ noraidīja. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka citus priekšlikumus, tātad arī tos, kas skartu mūsu sižeta varones, ministrija varētu sniegt tikai uz otro lasījumu. Šobrīd Tieslietu ministrijas amatpersonas sola, ka mēģināšot atrast citu plānu kā izmaiņas deputātiem nodot balsošanai.
"Kā mēs to saredzam – ka pārejas noteikumos paredzēt šo te iespēju tad divu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža, tad cilvēks varētu arī šīs attiecības sakārtot, kuram iepriekš likums to neatļāva."
Abas Elīnas un Maija uzskata, ka divi gadi ir pārāk īss laiks, lai izšķirtos – pieņemt jaunatrastos vecākus vai nē. Šāds solis ne visiem ir viegls un prasa daudz pārdomu. Elīnas Geidas gadījumā patraucējuši arī viņas un tēta atšķirīgie politiskie uzskati par karu Ukrainā. Tēvs, kurš uzaudzis Kubā, atbalsta Krieviju, tāpēc kontakti uz laiku ar viņu apsīkuši. Bet Elīna apsver iespēju arī kādreiz abu attiecības sakārtot juridiski.
"Es pat nezinu kā tas mainītos, ja būtu arī juridiski. Bet, ja tu kaut ko tik ļoti ilgi gaidi un tik ļoti grib zināt, un tik ļoti meklē, un atrodi, un tad tev nav iespēju kā pieaugušam cilvēkam šādas lietas sakārtot. Tas varētu būt ļoti skumji."
"Nu es jau ceru uz to nākotni, kad viņš atbrauks, mēs atrisināsim to lietu ar dokumentiem, ka tad būs tāda padarīta darba sajūtu, ka tas ir izdarīts un viss – mēs varam mierīgi dzīvo tālāk. (NP: Un, ka tas pašai ļoti svarīgi?) Jā, man tas ir ļoti svarīgi."
"Godīgi sakot, man pat prātā nebija ienācis paskatīties, vai ir šāds te ilgums vai noilgums, laika noilgums, kad šīs attiecības var oficiāli reģistrēt. Tādēļ mēs šos jautājumus ar tēti pacēlām salīdzinoši nesen, kad viņš sāk likties aktuāls – o, starp citu vajadzētu darīt to. Jo pašā sākumā mēs bijām aizņemti, viens otru iepazīstot, iepazīstot jauno ģimeni. Un šādu attiecību oficiāla reģistrēšana nebija pirmajā plānā, nebija pat arī otrajā plānā. Bet tas ir absurds, ka man 34 gados man šādu tiesību nav. Es vēlos un tētis vēlas. Mamma piekrīt. Nav neviena cilvēka, kurš saka: nē, jūs nevarat."
Elīna Brauna, kura ir Latvijā izgājusi visas tiesu instances un saņēmusi atteikumu reģistrēt viņa un tēta attiecības, ir gatava arī vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Bet viņa cer, ka ministrija un Saeima tomēr pasteigsies un šo nepareizo normu Civillikumā izmainīs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
