Mēneša laikā zemessardzē pieteikušies 2200 brīvprātīgo
Latviju no Krievijas iebrukuma sargā NATO 5.pants. Taču nevar izslēgt, ka neprognozējamā Krievijas agresijas attīstība karadarbību var atnest arī pie mums. Tad izšķirīga var izrādīties patriotismā un cīņas sparā balstīta pretošanās valsts iekšienē, kā tas šobrīd ir Ukrainā. Te nozīmīgākā loma ir zemessardzei.
Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka armijā jābūt 12 000 zemessargu, taču to skaits nepārsniedza 8 000. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nebijušu interesi par dienestu.
Kopš kara sākuma pieteikušies jau 2200 brīvprātīgo. Tas ir vairāk nekā citkārt divos gados. Lielā atsaucība ir izaicinājums zemessardzes rekrutēšanas un apmācīšanas sistēmai.
Iestāšanās zemessargos jau tagad – tā ir labākā atbilde jautājumam, kā pretoties Krievijai. Lai gan īsā laikā dienestā pieteikušies jau 2000, tomēr armijai vajag vēl.
Militāri apmācīti iedzīvotāji, kas iebrukuma gadījumā ir nekavējoši gatavi ķerties pie ieročiem un aizsargāt savu valsti. Tas ir nozīmīgs spēks papildus NATO garantijām, kas var atturēt Krieviju no iebrukuma. Vai likt dārgi samaksāt, ja Krievijas armija šķēros Latvijas robežu.
Tie ir apsvērumi, kāpēc simtiem cilvēku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir izlēmuši iestāties zemessardzē. Arī no armijas lietām attālajām radošajām jomām. Aktīviem valsts aizstāvēšanā ir jābūt visiem, to nepaveiks ne valdība, ne armija, saka scenārists un režisors Ivo Briedis.
"Tā ir tāda rīcība, ka varētu būt, ka mazliet maina to situāciju, ka mūsu valstī ir ļoti mazaktīvi cilvēki. Sabiedriskā līdzdalība ir ļoti zemā līmenī. Sabiedriskās organizācijās un arī uzņēmējdarbības koeficients ļoti zems starp latviešiem. Vai tik nav zemākais Eiropas Savienībā. Tāda palieka no padomju laikiem, kad visu tā kā nogrūž uz valdības pleciem un paši tad var sēdēt mājā un neko nedarīt. Šāda situācija vairs nepieļauj sēdēt mājās un nepiedalīties. Jāpiedalās cik nu vien var. Kā prot. Neko daudz jau es neprotu militārā sfērā, bet tad jau redzēs."
Kino režisors Ivo Briedis pieteikšanos zemessardzē neuzskata par īpašu varoņdarbu vai izaicinājumu. Tā rīkoties ir tikai pareizi. Viņam vēl jāiziet medicīniskās pārbaudes.
"Es jau vēl neesmu iestājies, es esmu tikai pieteicies. Vai mani tur paņems, arī ir liels jautājums. Arī nav tie gadi, liels skrējējs vairs neesmu, smagumu nesējs."
Zemessarga zvērestu jau nodevis scenārists un režisors Normunds Pucis. Viņš par stāšanos zemessardzē domājis jau no 2014.gada, pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Pieteicies janvārī, kad Krievija vēl maskēja iebrukuma gatavošanu ar militārajām mācībām.
"Pēc šī negaidītā uzbrukuma Ukrainai, es sapratu, nu nav citas izejas. Es negribu būt vienkārši neapmācīts civilists. Es gribu vienkārši aizstāvēt šo zemi, cilvēkus, nepieļaut šādu vardarbību, ļaunumu, kas tagad notiek Ukrainā. Nu vismaz dot savu ieguldījumu arī tajā visā. Es saprotu, ka tā ir tiešām ļoti nopietna apmācība, un lai tiešām tu būtu noderīgs, nu tur ir daudz jāstrādā. Un es esmu gatavs veltīt laiku tam, un šīs prasmes apgūt. Būt apmācīts, jā."
Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka nozīmīga loma pārsteidzošajā pretestībā pārspēkam ir teritoriālās aizsardzības vienībām. Tās veido brīvprātīgie.
Ukrainas teritoriālais spēks formāli tika nodibināts tikai pagājušā gada vasarā. Tā kā mēs varam tikai izteikt apbrīnu, un novērtēt augstu, cik viņi īsā laikā ir sasnieguši, jo tiešām tās vienības ir nodibinājušās, paspējušas nokomplektēties un cīnās."
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zemessardze sāka saņemt arvien vairāk pieteikumu par iestāšanos dienestā. Pirmajā nedēļā pieteicās 650 cilvēki. Tagad skaits jau pārsniedz 2000.
Tik lielam brīvprātīgo skaitam armija nebija gatava. Šaurā vieta ir atzinumu saņemšana no narkologa un psihiatra.
Likums nosaka, ka zemessargiem visas medicīniskās pārbaudes ir bez maksas. Līgumus ar medicīnas iestādēm slēdz zemessardzes vadība. Par narkologa un psihiatra atzinumu līgums līdz šim bija tikai ar Valsts psihiatrijas un narkoloģijas centru.
"Mēs izsniedzām atzinumus līdz šim divreiz nedēļā. Šobrīd divkāršojuši esam visu to pakalpojumu veidu. Intensitāte ir tiešām milzīgi augusi. Mēs ļoti esam nākuši pretī maksimāli mūsu kapacitātei, mums ir jānodrošina pamatdarbs – ārstniecība. Līdz ar to visiem ārstiem ir atsevišķi savs darbs un atzinumu sniegšana ir tikai kā papildus darbs. Diemžēl arī ārsti ir Covid-19 situācijā cietuši, prombūtnē visu laiku ir kāds no personāla, līdz ar to mēs esam ierobežoti. Cik mēs varām, tik mēs darām."
Veltot katram potenciālajam zemessargam 15 minūtes, centrs nedēļā spēj izsniegt 80 atzinumus.
Lai novērstu sastrēgumu ar psihiatru atzinumiem, zemessardzes vadība jau noslēgusi līgumus arī ar citām medicīnas iestādēm. Topošie zemessargi varēs iziet pārbaudes arī slimnīcā "Ģintermuiža" Jelgavā un Veselības centrā 4. Tur var pierakstīties jau pēc nedēļas.
Liela izaicinājuma priekšā ir arī zemessargu apmācību sistēma – īsā laikā jāsagatavo nepieredzēti liels skaits brīvprātīgo. Pirmās 21 dienu ilgās mācības ieplānotas jau aprīlī.
"Nu mēs gatavojamies. Mums vēl ir kāds laiciņš, kamēr veselības pārbaudes virzās uz priekšu, vienības gatavojas, maina savus kalendārus gan bataljoni, gan brigādes kopumā. Mēs esam ļoti elastīgi, piemērojamies cilvēku iespējām, un es domāju, ka mēs būsim spējīgi šo situāciju arī uzturēt normālā līmenī."
Leščinskis sola, ka apmācību izgājušos un zvērestu nodevušos jaunos zemessargus nekavējoši apgādās ar formām, zābakiem un ieročiem. Tam dienests esot gatavs.
Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka 12 000 brīvprātīgo jāpiesaista līdz 2027.gadam. 2024.gada mērķis ir 10 000 aktīvu zemessargu. Zemessargu skaits jau gadiem svārstās ap 8 000. Cik pienāk klāt, tikpat arī aiziet.
"Mēs analizējam, šos te cilvēku izstāšanās iemeslus, mēs vienmēr jautājam, kad izstājas, un apkopojam tās atbildes. Pirmais parasti ir šajās atbildēs, ka cilvēks vienkārši nevar savietot savu privāto dzīvi ar šo. Mēs šos cilvēkus neuzskatām par pazudušiem, absolūti nē. Tāpēc, ka pilsonis Latvijas, kurš ir ieguvis militāro apmācību, viņš kļūst par rezerves karavīru. Un viņš mums ir pieejams krīzes, kara situācijā jebkurā gadījumā. Viņš ir iemācījies rīkoties ar ieroci, viņš var dot ieguldījumu valsts aizsardzībā. Līdz ar to, tie nav izšķiesti līdzekļi!"
Lai arī šobrīd pieteikumu skaits ir liels, zemessardzes komandieris joprojām aicina ikvienu iedzīvotāju stiprināt valsts aizsardzību. Zemessardzē ir vajadzīgi dažādi speciālisti un katram no tiem ir atšķirīgas prasības. Ārstiem, datorspeciālistiem vai šoferiem nav jābūt tikpat sportiskiem, kā karavīriem.
"Paskatāmies uz šo te Ukrainas piemēru, mēs saprotam, nu kur tad iet, nu kas tad būs tie cilvēki, kas aizstāvēs to valsti. No malas? Citplanētieši nenolaidīsies. Mēs esam NATO dalībvalsts, skaidrs, ka NATO nāks un aizstāvēs mūs. Un NATO klātbūtne jau šeit ir. Tieši tādēļ, ka NATO ir ar mums, mums pašiem jārūpējas par to, ka mēs paši aizstāvam savu valsti. Un kas to darīs, ja tie nebūsim mēs? Līdz ar to aicinājums katram Latvijas pilsonim skatīties, kādā veidā viņš var būt noderīgs valsts aizsardzībā."
Liels pieplūdums zemessardzes rindās bija arī 2014.gadā, kad Krievija sāka savu iebrukumu Ukrainā. Komandieris Leščinskis vērtē, ka no tā laika zemessardzes brīvprātīgo sastāvs kļuvis daudz motivētāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
