Militārie ražotāji nemierā ar Aizsardzības ministrijas neskaidro komunikāciju
Nākamnedēļ Ministru kabinetā plāno skatīt Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju. Tajā aprakstīti mērķi militārās industrijas un ražošanas attīstībai Latvijā, taču joprojām trūkst plāna stratēģijas īstenošanai. Par to neizpratni pauž uzņēmēji, kuri ir gatavi iesaistīties, taču ministrija tiem nav atbildējusi – kas Latvijai ir vajadzīgs.
"Mēs ļoti daudz izbraukājām, starp citu, augustā, kad bija tā vētra. Principā jau visi tie koki, kas sagāzti pāri ceļam jau baigi līdzīgi kā pēc artilērijas uguns. Tad mēs daudz mēģinājām, kā ir šķērsot tādus šķēršļus."
Šajā piecus hektārus lielajā laukā Jaunmārupē līdz nākamā gada vidum plānots uzcelt rūpnīcu. Tā ir daļa no uzņēmuma "VR Cars" militāro visurgājēju "VR FOX" ražošanas plāna. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ali Jansons stāsta, ka gadā tur plānots izgatavot ap 200 mašīnām. Ap ražotni plānots mācību poligons, kurā apmācīs NBS instruktorus.
SIA "VR CARS" valdes priekšsēdētājs Ali Jansons, vaicāts, cik liels ir "VR FOX" lielākais ātrums, norāda – 160 kilometri. "Mēs tagad tikko pa granti kaut kādi 120 braucām. […] Teiksim normāli, ja vajag kaut kur pamukt ārā 120-130 pilnībā pietiek, " skaidro Jansons. Viņš arī piebilst, ka ar 80 kilometriem stundā ir par lēnu, jo tad var "uzrauties". Lielāks ātrums nepieciešams, kad ir nepieciešamība tikt ārā no mīnmetēju vai artilērijas uguns zonas.
"VR Cars" 2020. gadā ieguva Aizsardzības ministrijas grantu mašīnas prototipa radīšanai. To uzraudzīja arī NBS, lai pārliecinātos, ka tā atbilst militārajiem standartiem un bruņoto spēku vajadzībām. 2022.gadā uzņēmums prezentēja pirmo auto. Togad mašīnu izrādīja arī militārajā parādē.
Virsbūvi, rāmi, amortizatorus un vairāk nekā 1500 citas mašīnai vajadzīgās detaļas ražo uz vietas garāžā Jaunmārupē. Pie mašīnas strādā inženieri, un mehāniķi.
"Mēs vairākus gadus ieguldām un ieguldāmās summas nav mazas, tas ir miljonos […] Neizrakstot nevienu rēķinu. […] Savukārt no bankas tu nevari dabūt finansējumu… Bet tur jau nav problēma, ka tā mašīna ir zaļa un ka tas ir militārs. Tur jau vairāk ir tas, ka uzņēmums kā tāds, kamēr nav sācis ražot, kamēr tu nevari parādīt uzņēmuma datus. Re, esam saražojuši tik mašīnas, mums ir peļņa tik, un mēs varam atmaksāt to naudu bankai. Es gribētu teikt, ka tur vairāk jautājums ir tajā."
Uzņēmuma jauda ļautu saražot līdz 50 mašīnām gadā, taču gatavas ir tikai divas. Šogad varētu uzbūvēt vēl trīs. Pērn novembrī valdība deva akceptu Aizsardzības ministrijai pirkt "VR Fox". Paredzēts, ka iegādāsies vairāk nekā 30 transportlīdzekļus. Līgums joprojām nav noslēgts.
Jansons, "VR CARS" valdes priekšsēdētājs, vērtē, ka ierēdņi ir "superbailīgi". Piemēram, Satiksmes ministrijas vadība nav atbraukuši apskatīt ražotnes vietu un "VR Fox" mašīnas. "Viņi nevar atbraukt uz šejieni, jo viņi baidās to izdarīt. "Mēs kaut kad esam uzrunājuši, ka atbrauciet, iekāpsiet mašīnā un sapratīsiet, kas tas ir par produktu. Un nē. Tāpēc, kā es saprotu, ka nedod Dievs, kaut kur kāds būs pamanījis, ka viņš te ir bijis, un sāk burt ainas, ka tas ir kaut kas slikts. […] Un man liekas, ka tā ir lielākā bremze, lai vispār kaut kādas lietas notiktu."
"Mums ir jāsaņem kvalitatīvs produkts, kas nodrošina mūsu kaujas spējas. […] (NP: Bet vai tad izstrādes procesā nebija arī NBS cilvēks? Eksperti, kas vērtēja, kā viņi izstrādā šo produktu?) Protams, sadarbība jau notiek. (NP: Tad vajag vēl papildu vērtēt pēc tam?) Protams, līgums ir līgums, kur tiek runāts par konkrētā līguma detaļām un tur abām pusēm ir jāvienojas."
Trīs gados kopš Krievija karo Ukrainā Aizsardzības ministrijai joprojām nav skaidra plāna, kā attīstīt militāro industriju Latvijā. Uzņēmēji ministrijai pārmet to nepietiekamu iesaistīšanu plānošanā.
Pagājušā gada vidū Saeima apstiprināja Aizsardzības industrijas likumu. Aizsardzības ministrija izveidoja vadlīnijas uzņēmumu iesaistīšanai militāro spēju stiprināšanā.
Aprēķināts, ka līdz 2028. gadam Nacionālajos bruņotajos spēkos valsts ieguldīs aptuveni 6,5 miljardus eiro, no kuriem absolūtais vairākums – 4,6 miljardi – paredzēti tieši spēju un infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai. Vadlīnijas gan ir tikai aptuvenas, jo NBS plāni tiek aktualizēti reizi trīs mēnešos, kas nozīmē, ka prioritātes var mainīties.
Tagad ministrija sagatavojusi arī aizsardzības industriju atbalsta stratēģiju. Ministrija plāno zaļā koridora ieviešanu militārās ražošanas dokumentu iegūšanai un atvieglojumus likumos militāro rūpnīcu izveidošanai. Plāns ir līdz 2028.gadam sākt vismaz 2 jaunu militāro ražotņu projektus.
"Tur tas rāmis ir uzlikts, bet stratēģija jau nav darba plāns. Darba plāns ir tas, ko mums vajag šodien, rīt, pēc mēneša, šogad. (NP: Kad varētu būt darba plāns ir ministrija kaut ko teikusi?) Ja mēs noņēmām no galda otrdien stratēģiju, tad darba plāns vēl nebija vietā, bet tā labā lieta, kas iezīmējās šajā otrdienas sarunā, ka mēs esam vienojušies par komunikācijas regularitāti."
Ivars Eniņš piemin konsultatīvo padomi, kuras izveidošana arī paredzēta stratēģijā. Drošības industriju tajā pārstāvēs Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Industrijas attīstības konfederācija, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Padome paredzēta, lai iesaistītu militāro vajadzību plānošanā arī uzņēmējus.
Lūgts komentēt to, ka vairāki nozares pārstāvji norādījuši, ka viņi izrāda iniciatīvu ar ministriju runat, bet ministrija ir diezgan kūtra, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka šādu viedokli ir dzirdējis. "Tas ir tas, ko arī es esmu dzirdējis. Un tas ir tas, ko es ik pa brītiņam, gan izmantojot NDP formātu, gan arī, ja man ir kādi tieši signāli, apjautājos Aizsardzības ministrijai," sacīja Rinkēvics.
Rinkēvičs arī pretim dzirdot stāstu, ka ne visu, ko nozare vēlas valstij piedāvāt, Latvija ir gatava ņemt. "Bet atkal tas ir tas, ko es saku, – lai pasaka jā vai nē."
"Skaidrs, noteikti, kad ar ko mēs runājam – mēs runājam ar ļoti daudziem dažādos formātos. […] Par padomi mums runa ir bijusi, bet vēlreiz.. (NP: Kāpēc tad netika uztaisīta?) Tāpēc, ka principā tas iet kopsolī ar stratēģiju. Šobrīd mēs izgājām šo te ciklu un tālāk mēs ejam ar konkrētu padomi, kas ir pēc stratēģijas apstiprināšanas instruments, kādā veidā mēs šo stratēģiju ieviešam."
Militārās indistrijas problēma ir finansējuma iegūšana no bankām. Marta sākumā Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks publiski aicināja uzņēmējus kredītu atteikumu gadījumā sazināties ar Latvijas banku. Kādas problēmas tā risinās, nav zināms, tas darīts nākotnes sadarbības drošībai.
"Strādāt ar banku tas nenozīmē tikai atvērt kontu, aizvērt kontu, paņemt kredītu, nodzēst kredītu, kredītlīniju un tā tālāk. Tā ir ikdienas darbība, tā ir pavadzīmju apmaksa, sevišķi uzsākoties karadarbībai ļoti sensitīva bija darbība ar piegāžu apmaksām, bija bloķētas apmaksas, bija aizkavētas apmaksas. Nu tas uzreiz ietekmē sadarbību. […] Pa lielam, tas ir atrisinājies."
Nekā personīga sazinājās ar trim lielākajām Latvijas komcerbankām. SEB un Luminor banka norādīja, ka atbalstījušas vairākus militāros ražotājus, bet detaļas neatklāja. Swedbank finansējumu militārai rūpniecībai nav prasījis neviens. Lai izsniegtu kredītus, bankas prasa biznesa plānu, bet militarajā jomā gala patērētāju skaits ir ieribežots, būtībā Latvijā tas var būt tikai NBS. Ja bruņotoe spēki neapstiprina, ka iegādāsies produkciju, banka finansējumu neizsniedz.
"Swedbank" valdes loceklis Jevgenijs Ivanovs norāda, ka svarīgas ir divas lietas, izsniedzot kredītu. "Vai nu viņam ir kāds garantēts līgums no valsts puses, kas nodrošina konkrētu drošību šim līgumam, ka valsts būs kā pircējs un dos to stabilitātes garantu. Ja tā nav, tad diemžēl jāsaka, ka arī aizsardzības jomas uzņēmumi pakļaujas pilnīgi visiem riskiem, kādi uzņēmējdarbībā pastāv," skaidro Ivanovs.
"Mēs nevaram dot stratēģiskas garantijas, ka mēs obligāti pirksim uzreiz, jo mēs nevaram iepirkt pilnīgu visu, kas mums tiek piedāvāts. (NP: Bet vai ir izvērtēts, ko piedāvā un ko var iegādāties?) Protams, mēs vērtējam nepārtraukti. Kā es jau minēju, tikko kā inovāciju programmas ietvaros četri uzņēmumi tieši pretgaisa aizsardzības ietvaros."
Ar trim no Sprūda pieminētajiem uzņēmumiem – "Origin Robotics", "SAF Tehnika", "Frankenburg Technologies" – marta sākumā noslēgti līgumi par investīcijām pretdronu un dronu notriekšanu sistēmu izveidē, bet ar ceturto "WeMPS" sarunas vēl turpinās. Konkrētas summas nav nosauktas, taču tas varētu būt līdz 10 miljoniem eiro.
Paredzēts, ka Konsultatīvajā padomē pārstāvētas būs arī darba devēju un finanšu asociācijas, taču precīzu dalībnieku skaitu noteiks pēc stratēģijas apstiprināšanas valdībā. Nākamā ministrijas un drošības industriju uzņēmumu tikšanās plānota aprīļa vidū.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
