Ministrijas nepamatoti slepeno dokumentus par hokeja čempionātu, izglītības konferenci un latviešu valodas kursu rīkošanu
Valsts pārvaldē ir dažādi slepenības režīmi informācijai un dokumentiem. Viens no tiem – ierobežotas pieejamības statuss. Tas nozīmē, ka sabiedrība, tajā skaitā arī žurnālisti šos dokumentus nevar brīvi saņemt un izlasīt. Tam būtu jāpasargā sensitīva informācija, piemēram, komercnoslēpumi, drošības jautājumi vai personu dati. Taču Valsts kancelejas pētījums rāda, ka šādi noslepenoti tūkstošiem materiālu. Un ministrijas pārcentušās informācijas sargāšanā no sabiedrības.
Valsts iestādes tūkstošiem dokumentu noteikušas ierobežotas pieejamības statusu. Dažiem pat līdz vairākiem desmitiem gadu. Pamatojums, kāpēc tas izdarīts, bieži ir vispārīgs un neskaidrs.
Valsts kanceleja paskatījās, cik plaši ierobežotas pieejamības statuss izplatīts ministrijās. Skaitļi ir iespaidīgi. Visvairāk šādu materiālu ir Aizsardzības ministrijā 472. Tai seko Ārlietu ministrija 372. Tālāk Satiksmes ministrija 179, Ekonomikas ministrija 176, Iekšlietu ministrija 171 un Finanšu ministrija 160. Tieslietu ministrijā 97.
Citās iestādēs mazāk. Piemēram, Veselības ministrijā 34, Izglītības un zinātnes ministrijā 26, Kultūras ministrijā 23. Taču kopējā aina visur līdzīga. Ja informācijai uzliek ierobežojumu, tas bieži paliek spēkā gadiem. Dažkārt pat gadu desmitiem. No visiem gadījumiem 774 materiāliem statuss noteikts uz 30 gadiem, 932 bez termiņa, un tikai 70 gadījumos ir konkrēts datums, kad šo ierobežojumu vajadzētu pārskatīt.
Valsts kanceleja analizēja valdības dokumentus ar ierobežotas pieejamības statusu no 2003. gada. Kopumā tie bija gandrīz trīs tūkstoši (2889 materiāli). Pēc mudinājuma slepenību noņemt, tik un tā 66% gadījumu statuss saglabāts.
Ierobežotas pieejamība (IP) dokumenti ministrijās:
- Aizsardzības ministrija 472
- Ārlietu ministrija 372
- Satiksmes ministrija 179
- Ekonomikas ministrija 176
- Iekšlietu ministrija 171
- Finanšu ministrija 160
- Tieslietu ministrija 97
- VARAM 45
- Veselības ministrija 34
- Izglītības un zinātnes ministrija 26
- Kultūras ministrija 23
- Zemkopības ministrija 11
- Klimata un enerģētikas ministrija 6
- Labklājības ministrija 4
774 – 30 gadi
932 – bez termiņa
70 – noteikts termiņš
"Mūsuprāt, tam īsti racionāla pamatojuma nav, jo tiešām dažus pārskatot, jo mums jau nav nekā tādas kapacitātes ne arī īsti pilnvaru, lai tagad vērtētu šo saturu. Un tagad nu sacītu, ka, teiksim, ministrijā nav īsti pamatojuma, bet nu daži bija tiešām tik uzkrītoši. Nu kā, piemēram, atsauce par komercsabiedrību uz komercnoslēpumu, kas it kā ir pieļaujams, bet komercsabiedrība jau ir beigusi savu darbību jau pirms desmit gadiem."
Notikušas vairākas sanāksmes, kurās Valsts kanceleja ministrijas mudinājusi pārskatīt šos slepenībā glabātos dokumentus un ierobežojumus noņemt. Bet ministrijas formāli atbildējušas, ka viss varot palikt pa vecam. Kad Valsts kancelejas darbinieki izlases kārtībā paši sākuši pārbaudes, atklājies, ka ministrijas nestāsta patiesību.
"Tā kā mēs esam pēdējā institūcija, kas šos dokumentus nodod valsts glabāšanā, mums ir svarīgi, lai tiem nebūtu piešķirti lieki statusi, kas neatbilst reālajai situācijai. Tāpēc sākām dokumentus pārbaudīt izlases kārtībā. Mums radās sajūta, ka statusi tiek saglabāti pārāk lielam skaitam dokumentu. Apskatot dažus piemērus, var secināt, ka, iespējams, vēl diezgan liela daļa dokumentu neizturētu laika pārbaudi attiecībā uz to aktuālo nepieciešamību šobrīd."
Kad šos dokumentus beidzot deklasificē, bieži izrādās, ka tajos nav nekā tāda, ko sabiedrība nedrīkstētu zināt.
Gadiem šādi glabājās papīrs, kurā valdība vienkārši skaidro savu nostāju par pasaules hokeja čempionātu. Un kāpēc 2021. gadā Latvija to nevēlētos rīkot kopā ar Baltkrieviju.
"Latvijas Republikas valdība šobrīd neredz iespēju čempionātu organizēt sadarbībā ar Baltkrievijas Republikas valdību un tās institūcijām, kamēr netiks nodrošināta demokrātisku un starptautiski atzītu prezidenta vēlēšanu norise."
Citā aprakstīta gatavošanās braucienam uz starptautisku izglītības konferenci.
"ASEM izglītības ministru konferencē piedalās aptuveni 160 līdz 180 dalībnieki – delegācijas no Eiropas Savienības un Āzijas valstīm."
"Konferencē piedalās arī Eiropas Komisijas un ASEAN sekretariāta pārstāvji, kā arī novērotāji – UNESCO, OECD un Eiropas Universitāšu asociācijas pārstāvji."
Vēl ir virkne dokumentu, kas veltīti Rail Baltica projektam. Un daudzi ir ļoti vispārīgi un, piemēram, vienkārši paskaidro, ko Latvija varētu uzbūvēt.
"Rail Baltica projekts ir Eiropas standarta platuma dzelzceļa transporta sistēmas elements, kas savienos Baltijas valstis ar Poliju un pārējo Eiropas Savienību."
"1435 mm platuma dzelzceļa līnijas izbūve veicinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras integrāciju Eiropas Savienībā."
Citā uzskaitītas valdības sēdes, kurās lemts par naudas piešķīrumu šim dzelzceļa mega projektam.
Deklasificēto materiālu vidū ir arī pavisam ikdienišķas lietas. Piemēram, Valdības vēstule Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājam Jurim Dalbiņam, kur skaidrota valsts nostāja par 16. marta un 9. maija piemiņas dienām un atgādina, ka Latvijā jau tiek atzīmēts 8. maijs un 11. novembris.
Līdzīgi slepenībā glabājies Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ar priekšlikumiem, kā nodrošināt bezmaksas latviešu valodas kursus iedzīvotājiem. Tostarp izmantojot televīziju un citas mācību formas.
Valsts kancelejas pārskats rāda, ka problēma ir plaša un gadiem nerisināta. Tagad plānots mēģināt atrast jaunu pieeju. Bet kāda tā būs, neviens vēl nezin.
"[NP: Jūs esat godpilnajā sestajā vietā ar 179 dokumentiem. Nav tā, ka bišķi par daudz ministrijas ar to aizraujas? – red.] Tieši tā. Mēs sākam atslepenot. Tur bija sagatavošanas gaitā kaut kas. Izrunājām kā tā, tehnika, kā to darīt labāk notiktu. [NP: Kāpēc tas tā bija sanācis līdz šim? – red.] Dažādi iemesli, kāpēc. Sagatavošanas gaitā informāciju nedrīkst publiskot, bet ja tā godīgi, arī daļā gadījumu nav bijis padomāts, ka pēc lēmuma pieņemšanas to drīkst atslepenot," norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
"Es domāju, ka tas ir arī attieksmes jautājums – cik daudz dokumentu uzskata par atklājamiem un cik daudz nē. Es tā varbūt negribētu tāpēc, ka ir dažāda pieredze no auditiem, no auditiem, kas ir pārbaudījuši dažāda pieredze no Eiropas. [NP: Ka labāk piesargāties? – red.] Labāk piesargāties ne kā parādīt par daudz," norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
"Valsts kanceleja redz visus, ja viņiem šāds secinājums izveidojies, tas nozīmē, ka mums visiem rūpīgi jāpaskatās uz šo sistēmu vai tā ir adekvāta, izveidota pareizi vai kaut ko neaizmirstam. [NP: Jūs jau paskatījāties, jo tieslietas ir septītā vietā ar 97 – red.] Septītā vieta ir stabils vidus. Un jāņem vērā, ka Tieslietu ministrijai ir specifiskas atbildības jomas. Piemēram, viena no tām ir Tieslietu ministrija pārstāv Latviju Eiropas Savienības Tiesas prasībās. Un, piemēram, ja mēs runājam par šī veida dokumentiem, kas ir nostāju projekti, ar kuriem Tieslietu ministrija nāk uz kabinetu, tad šiem šis statuss saglabājās. Citām ministrijām šāda veida dokumentu nav," skaidro Tieslietu ministrijas Valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
"Es nedomāju, ka tā ir problēma. (…) attiecīgām ministrijām ir maz un pavisam maz. Aizsardzības un ārlietu noteikti ir daudz vairāk," pauž Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš.
"Mums tā specifika, kas tomēr saistās ar attiecībām ar citām valstīm. Un tad uzreiz ir problēmas sensitivitātes valstu attiecībās, iespējams, ar nostāju pāragru paušanu, kas varbūt mainās, specifikas problēmsituācijas. Nu jā, tā diemžēl ir mūsu darba specifika," saka ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
"Mums Valsts sekretāru sanāksmē tas ir izskatīts. Un ir kaut kāds pamatojums, kāpēc kolēģi tā rīkojās. Mēs esam ļoti rūpīgi un mums viss ir atklāts," norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
"Jau tajā stadijā, kad tiek noteikts statuss tam dokumentam, būtu jānosaka stingrāki kritēriji attiecībā uz informācijas pieejamību un informācijas atklātību," norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).
"Šajā brīdī es neuzskatītu, ka kaut kas būtu jāmaina. Katru dokumentu vērtē individuāli. Mēs bieži vien nonākam situācijā arī šobrīd, piemēram, parlamentā ir dokuments, ko mēs kā Zaļo un zemnieku savienība uzskatām, ka tas būtu jāatslepeno. Bet tas, vai tas tiks darīts, vai tas nav darīts, netiks darīts, tas tātad ir attiecīgās ministrijas kompetencē," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
"Varbūt vajadzētu izveidot mehānismu, kas noteiktā laika sprīdī izvērtētu un pārskatītu to," norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Savukārt žurnālistiem ar šo nākas saskarties regulāri. "Nekā personīga" redakcija bieži vien varējusi informāciju iegūt, tiesājoties. Piemēram, tā panācām Latvijas valsts mežu darījumu audita publiskošanu, ko sākotnēji atteicās izsniegt. Pēc strīdiem par Covid-19 vakcīnu iepirkumiem valdība žurnālistiem vēlāk ļāva iepazīties ar iepriekš slēgtiem Ministru kabineta materiāliem. Savukārt Jūrmalas dome atteicās izsniegt pat Apbalvojumu komisijas protokolu, kurā lemts par Gata Trukšņa apbalvošanu ar "Goda jūrmalnieka" titulu un naudas balvu.
Šādi piemēri ir arī kolēģiem Latvijas radio un Latvijas televīzijā. Viņi saka – nav runa tikai par žurnālistu darbu. Tas kopumā sabiedrībai rada sajūtu, ka lēmumu pieņēmēji iedzīvotājiem neuzticas un vēlas no viņiem pēc iespējas vairāk ko noslēpt.
"Pirmkārt, mēs, žurnālisti, strādājam sabiedrības labā, it īpaši sabiedriskajā medijā. Mūsu uzdevums ir noskaidrot, atklāt un skaidrot, analizēt. Ja mums nav pieejas šādai informācijai, tas rada aizdomas, ka ar šādu rīcību, kas ir, neizvērtējot konkrēto dokumentu, var paslidināt apakšā zem kaut kāda tāda noslēpuma plīvura kaut kādu veselu dokumentu, nevis specifisku informāciju tas rada aizdomas uzreiz, kādēļ tas tiek darīts? Ja runāju es kā, teiksim, mediju patērētājs, man uzreiz tas mazinātu uzticību valsts pārvaldei. Kāpēc šī iestāde kaut ko cenšas slēpt," saka Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederds Ģelzis.
"Man tā pati lielākā sāpe, ar ko es esmu saskārusies regulāri, tie bijušie "Rail Baltica" progresa ziņojumi, kuri vēl līdz divdesmit ceturtajam gadam visi faktiski bija noslepenoti. Un kā mēs redzam, aiz tiem ziņojumiem vienkārši tika paslēpta neizdarība. Visbiežāk tie ir tieši informatīvie ziņojumi, kuros ir uzlikts ierobežotās pieejamības statuss. Un šajos informatīvajos ziņojumos ir redzama kaut kāda neizdarība, kavēšanās, dažādas lietas, kur cilvēki izskatās slikti, jo viņi nav izdarījuši savu darbu. Tad viņi uzliek šo IP un cer, ka tas kauss netiks izsmērēts pa visu valsti. Bet nu kā mēs redzam agrāk vai vēlāk tas uz āru iznāk tāpat," norāda LTV žurnāliste Inga Šņore.
"Šeit varbūt ir viens jautājums par konkrētu ministriju ikdienas darbu, kur tas vienkārši rada apgrūtinājumu. Tas uzreiz nenozīmē, ka viņi grib kaut ko slēpt. Tomēr arī pētījumā, ko veikusi Valsts kanceleja, parādās konkrētas ministrijas, kur šī ierobežotā pieejamība nav pamatota. Runājot par drošības sektoru, tas attiecas uz citām ministrijām, bet šeit parādās Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija, kurām ar likuma spēku šāds aizliegums nemaz nav noteikts. Tas man raisa smīnu. Mēs esam dzirdējuši skandālu Zemkopības ministrijā par to, kā budžeta līdzekļi tiek vienkārši nelietderīgi iztērēti — par to runā Valsts kontrole un tas ir bijis arī medijos. Otrs, protams, ir par Satiksmes ministriju — mēs redzam, kas notiek ar Rail Baltica, kur ir pamatota sabiedrības vēlme uzzināt par šiem sadārdzinājumiem, jo tas ir liels megaprojekts, kā arī par airBaltic nedienām un tā tālāk," saka Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederds Ģelzis.
"Ierobežotas pieejamības statuss ir patvertņu sarakstam, kurš tiks pieteikts, lai kuru valdība gribētu, lai tās tiktu pieteiktas Eiropas fonda finansējumam. Es atvainojos patvertnes, tām ir jābūt publiskam, vai ne? Un pēc pēc tās loģikas ir arī tas, ka patversmēm ir pieliktas šīs šiltes, lai cilvēki var atrast. Bet kaut kāda iemesla dēļ tās patvertnes, kurās ieguldīs fonda naudu, šis saraksts ir ierobežotas pieejamības. Kāpēc es nezinu," norāda LTV žurnāliste Inga Šņore.
"Nekā personīga" zināms, ka Valsts kontrole arī gatavojas veikt revīziju par to, kā ministrijas un iestādes padara sabiedrībai nepieejamu informāciju un cik plaši izmanto iespēju dokumentiem uzlikt ierobežotās pieejas statusu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
