Pirms astoņiem gadiem britu televīzija "BBC" filmā izspēlēja scenāriju, kurā Krimas un Austrumukrainas stāsts atkārtojas Latgalē. Atšķirībā no Ukrainas šoreiz iesaistītos NATO spēki un konflikts eskalētos līdz kodolkaram.
Gan tolaik, gan tagad speciālisti un amatpersonas šo scenāriju vērtēja kā mazticamu, taču arī Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā bija pārgalvīgs un ātrus panākumus nenesa. Tāpēc provokācijas citviet, lai cik neloģiskas tās neliktos, neviens izslēgt nevar.
"Nekā personīga" arhīvs rāda, ka Krievija pastiprināti pētījusi pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu un vājās vietas sabiedriskajā domā.
Pēc totālā kara sākuma 2022. gadā arī cittautiešu noskaņojums ir mainījies. Šopavasar veiktā aptauja rāda, ka krieviski runājošie daudz mazāk tic Ukrainas uzvarai un biežāk iebilst pret ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju.
Absolūts vairums no viņiem apgalvo, ka netic Krievijas masu medijiem. Tomēr arī tas liecina, ka Kremļa propaganda strādā – tā iegalvo, ka visas puses ir vienlīdz sliktas un neuzticamas.
Ja kādam Kremlī rastos plāns Latgalē atkārtot Krimas scenāriju, tad par paveikto informatīvās telpas sagatavošanā viņš varētu būt apmierināts. Nākamais punkts būtu vietējās separātistu kustības imitēšana.
Ap Ukrainas kara sākumu pirms desmit gadiem arī Latvijā parādījās organizācijas, kas mēģināja virzīt Latgales autonomijas ideju. Tam nekādas atsaucības sabiedrībā nebija, tāpēc fokuss no visas sabiedrības ietekmēšanas pārlikts uz atsevišķām, vieglāk iespaidojamām grupām.
Projektu "Nekā personīga. Faili" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Nekā personīga. Faili" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
