"Nekā personīga" gada apskats: "Vienotības" grūtais gads
Vēl janvārī apgalvojums, ka par cīņu ar ēnu ekonomiku atbildīgā partija pati savā birojā maksā aplokšņu algas, izklausītos pēc tēzes no grāmatas. Taču šogad pieredzētais rāda, ka politikā pat šāds nihilisms ir iespējams. Un tas sniedzas vēl tālāk. Daugavā iedzītie "Rail Baltica" trases pāļi kā rēgs mums vēl ilgi atgādinās par lielajiem sapņiem, kurus politiķi bieži izsaka bez seguma. Kamēr ar vienu roku valstsvīri rāda, cik kaitīgi ir karetļi, ar otru roku balso pret to kriminalizēšanu. Apgalvo, ka pastāv par godīgu un atbildīgu politiku, taču vainu par pašu pieņemtiem lēmumiem un neizdarībām rikošetē cits pie cita, atstājot maznodrošinātos bez pārtikas paciņām. Neslēpta liekulība un melošana ir kļuvusi par ikdienu uz politiskās skatuves, taču tas tā nedrīkstētu būt. Tomēr šis gads arī parādīja, ka dažiem, kā no politikas svaigi aizlidojušajam Krišjānim Kariņam, tas var maksāt amatu.
Pirmais trieciens partijai Jaunā Vienotība nāca jau 2023. gada rudenī, kad "Latvijas avīze" atklāja informāciju, ka ilglaicīgais premjers, tobrīd jau ārlietu ministrs, Krišjānis Kariņš premjerēšanas laikā ārvalstu komandējumos vairākumā gadījumu izmantojis privātus avio reisus. Tēriņu lietderību ņēmās pētīt Valsts kontrole, kas aprīlī nāca klajā ar revīzijas secinājumiem, un tie bija iznīcinoši. Speciālie līgumreisi ar VIP zāli, īpašo apkalpi ar brokeru starpniecību izmaksājuši pat astoņas reizes vairāk nekā tad, ja premjera delegācija lidotu komercreisos biznesa klasē.
Atklājās, ka trīs gados nepamatoti iztērēts pusmiljons un astoņos komandējumos lēmums izmantot speciālos reisus bija nelikumīgs.
"Pagaidām man nesanāk saprast, kā varēja tā bezatbildīgi un prettiesiski rīkoties un neaizdomāties kaut kādā brīdī, vai tiešām tā var turpināt."
Paralēli politiskajam spēkam bija jācīnās arī ar iekšējiem satricinājumiem. Martā partijas vecbiedrs Normunds Orleāns paziņoja, ka viņš un vēl vismaz desmit Vienotības biroja darbinieki gadiem saņēmuši algas aploksnē. Partijas vadība visu noliedza, veica iekšējās pārbaudes, bet, kur radusies nauda aploksnē, neviens tā arī neuzzināja.
"NP: Kā tika nodota šī nauda?
NO: Mums viņa bija aploksnēs pasniegta. Man tā bija. Par pārējiem kolēģiem – es arī redzēju, ka ir uz galda aploksnes, tāpēc arī pie algu precizēšanas es jautāju, un katrs minēja, kāds tas ir."
Orleāna atklāsmes bija pamudinājums citiem. Mēnesi vēlāk Renārs Kadžulis, kura vadītā uzņēmuma "SOAAR" sistēmas gadiem izmantoja valsts vēlēšanās, atklāja, ka astoņu gadu garumā nodrošinājis balsu skaitīšanu Vienotības kongresos, par ko politiskais spēks nebija maksājis nevienu centu. Partija nevarēja uzrādīt nevienu rēķinu vai līgumu. Tas likuma izpratnē pielīdzināms nelikumīgā finansējuma saņemšanai. Kadžulis uzstāja, ka pakalpojumu no viņa izspiedis ilglaicīgais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars.
"Kā es to sapratu – tā kā mēs nodrošinām valsts vēlēšanas, mums esot pienākums arī nodrošināt vēlēšanas viņiem, jo valsts jau to ir apmaksājusi."
Abas lietas izmeklēja KNAB. Vasarā birojs paziņoja, ka, pirmkārt, aplokšņu nav bijis un, otrkārt, lai gan nelikumīgais finansējums ir pieņemts, partiju sodīt nevar, jo iestājies noilgums. "Nekā personīga" iepazinās ar lietas materiāliem. Lai atrastu pierādījumus aplokšņu algām, KNAB apskatījās uz partijas grāmatvedību un aprunājās ar 17 darbiniekiem un partijas biedriem.
Pierādījumus pretlikumīgā finansējuma pieņemšanai birojam izdevās iegūt, taču pierādīt vienotu nodomu pieņemt pakalpojumu astoņu gadu garumā – nevarēja. Tāpēc nebija sasniegts likumā noteiktais lielais apjoms. No lietas materiāliem gan redzams, ka birojs nemaz nenoskaidroja, cik "SOAAR" sniegtie pakalpojumi maksāja.
"NP: Bet Vienotībai seku nekādu nav?
IC: Šajā gadījumā, jā, jo šī informācija ir nonākusi novēloti, bet, ja tas tiktu atklāts ātrāk, tad vai nu tas būtu kriminālprocess vai viena vai otra politiskā organizācija varētu palikt bez valsts finansējuma, kas ir ļoti sāpīgi politiskajām organizācijām."
Septembrī Saeima grozīja likumu. Tagad partijām kriminālatbildība iestāsies, ja pieņems pretlikumīgu finansējumu desmit minimālo mēnešalgu apmērā, kas ir septiņi iepriekšējo 35 tūkstošu vietā.
Labvēlīgie KNAB secinājumi gan visas partijas nedienas neatrisināja, jo Orleāns pret partiju vērsies arī civiltiesiskā kārtā. Oktobra sākumā uz jau trešo tiesas sēdi liecināt ieradās partijas vadītājs Arvils Ašeradens un ilglaicīgais biedrs Kārlis Šadurskis. Tiesā partijas pārstāvjiem uzdeva jautājumus par Orleāna atlaišanas iemesliem un apstākļiem. Jautāja arī, vai Ašeradens Šadurskim uzdeva atlaist no darba Orleānu. Abi atbildēja noraidoši. Bet Normunds Orleāns šo sarunu ir ierakstījis, un tājā ir dzirdams, kā Šadurskis Orleānu brīdina par atlaišanu.
"Es lietoju terminu "palaist vaļā"."
Ašeradens, kura vārds ar partiju saistīto skandālu laikā izskanējis visbiežāk, septembrī kongresā paziņoja, ka uz valdes priekšsēdētāja amatu nākamgad vairs nekandidēs.
Tikmēr Krišjānis Kariņš sagādāja pārsteigumu – dienā, kad Saeima diskutēja par 2025. gada budžetu, viņš publiski paziņoja, ka atkāpjas no partijas valdes, jo vairs neatbalsta tās politiku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
