"Nekā personīga" gada apskats: "Vienotības" grūtais gads
Vēl janvārī apgalvojums, ka par cīņu ar ēnu ekonomiku atbildīgā partija pati savā birojā maksā aplokšņu algas, izklausītos pēc tēzes no grāmatas. Taču šogad pieredzētais rāda, ka politikā pat šāds nihilisms ir iespējams. Un tas sniedzas vēl tālāk. Daugavā iedzītie "Rail Baltica" trases pāļi kā rēgs mums vēl ilgi atgādinās par lielajiem sapņiem, kurus politiķi bieži izsaka bez seguma. Kamēr ar vienu roku valstsvīri rāda, cik kaitīgi ir karetļi, ar otru roku balso pret to kriminalizēšanu. Apgalvo, ka pastāv par godīgu un atbildīgu politiku, taču vainu par pašu pieņemtiem lēmumiem un neizdarībām rikošetē cits pie cita, atstājot maznodrošinātos bez pārtikas paciņām. Neslēpta liekulība un melošana ir kļuvusi par ikdienu uz politiskās skatuves, taču tas tā nedrīkstētu būt. Tomēr šis gads arī parādīja, ka dažiem, kā no politikas svaigi aizlidojušajam Krišjānim Kariņam, tas var maksāt amatu.
Ziņot par komentāru