Nekā personīga kopā ar Jūras spēkiem piefiksē Krievijas armijas korveti, zemūdeni un tās atbalsta kuģi
Baltijas jūra vairs nav tikai kuģu ceļš. Tā kļuvusi par sava veida spriedzes zonu. Lai gan citas reģiona valstis savos likumos jau stiprina aizsardzību, Latvija vēl tikai apsver pārmaiņas. Tikmēr jūras spēku krasta apsardzes dienests ik dienu uzrauga, vai starptautiskajos ūdeņos Krievijas ēnu flotes kuģi neapdraud infrastruktūru. Vai pie mūsu krastiem neparādās okupantu armijas peldlīdzekļi.
"Nekā personīga" žurnālists Jānis Krēvics kopā ar krasta apsardzes kuģa "Cēsis" komandu šonedēļ reģionā, kur zem ūdens atrodas gada sākumā pārrautais datu kabelis, satika gan krievu karakuģus, gan zemūdeni.
"Mēs dosimies uz Gotlandes ieplaku. Tur ir kaut kādi kuģi, kas mums ir jāatpazīst. Līdz ar to mēs ieskriesimies ar salīdzinoši normālu ātrumu. Un skatieties paši – nedaudz viļņus sitīs pāri.
(NP: Un kas tur būs uzdevums?) Atpazīst mērķus. Kas tur būs, mēs nezinām.
(NP: Tas ir vietā, kur kabelis atrodas?) Pagaidām koordinātes mēs nezinām. Tas ir pirmais info."
Patruļkuģa "Cēsis" apkalpe ikdienā rūpējas par drošību Baltijas jūrā. Misija ir pārbaudīt, iespējams, Krievijas armijas kuģu manevrus. Ir zināmas tikai aptuvenas to atrašanās vietas, jo radaru sistēmas okupantu peldlīdzekļi ir izslēguši.
Līnija nozīmē, ka patruļkuģis ir atstājis Latvijas teritoriālos ūdeņus un dodas starptautiskajos. Krasta līnija ir aptuveni 12 jūras jūdzes jeb 20 kilometru attālumā. Patruļkuģis dodas uz Gotlandes ieplaku.
Baltijas jūra ir ceļš, pa kuru no ostām Krievijas rietumos agresorvalsts nodrošina kuģu satiksmi. Gar katru no jūras valsts robežām ir tā saucamie teritoriālie ūdeņi, kur bez saskaņošanas ar katru no valstīm ārvalstu kuģi iebraukt nedrīkst. Krievu kuģi kuģo starptautiskajos ūdeņos, ko piejūras valstis nekontrolē. Tur spēkā ir noteikumi, kas uzrauga peldlīdzekļus visā pasaulē. Kuģiem ir jābūt reģistrētiem un jāpeld ar šīs valsts karogu.
Tā saucamā Krievijas ēnu flote savām vajadzībām izmanto apšaubāmā tehniskā stāvoklī esošus kuģus, kas reģistrēti zem citu valstu karogiem. Ārvalstu mediji vairākkārt ziņojuši, ka šie kuģi uz rietumiem ved krievu naftas produktus. Starptautiskajos ūdeņos novēroti arī it kā zinātniski pētnieciski kuģi, kas, visticamāk, patiesībā veic militārus uzdevumus.
Pēdējā gada laikā vairākkārt pieredzēts, ka šādi kuģi ar saviem enkuriem bojājuši zemjūras kabeļus. Lai šādus incidentus mēģinātu nepieļaut, Baltijas jūrā izvērsta īpaša specoperācija. Bet kā pieredzējām mūsu izbrauciena laikā Baltijas jūrā – Krievijas armijas kuģi šeit atrodas joprojām un veic savus manevrus. Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs Renārs Dronga norāda, ka uz kuģa stūres mājas var redzēt stāvam cilvēkus.
Patruļkuģim "Cēsis", nobraucot garām Krievijas zemūdens militārajam atbalsta kuģim – gar pašu pakaļgalu – tajā varēja redzēt visus apkalpes cilvēkus.
Dažu jūras jūdžu attālumā no zemūdens atbalsta kuģa parādījās vēl viens krievu militārais peldlīdzeklis. Tā ir īpaši aprīkota kaujas mašīna. Paredzēta arī, lai izdarītu militārus uzbrukumus. Apbraucot tam apkārt vairākus lokus, krievu kara kuģis uz sakariem tomēr neiznāk.
"Nekā personīga" un patruļkuģis "Cēsis" atradās starptautiskajos ūdeņos, kas piekļaujas Zviedrijas teritorijai. Šeit atrodas Krievijas armijas militārā korvete. Kā saka Latvijas jūrnieki, ir reizes, kad šie kara kuģi pagriež lielgabala stobrus Latvijas kuģu virzienā.
"Tas ir kaujas kuģis. Militārais. Viņam, kā mēs paši redzējām, ir lielgabali priekšā. Pa sāniem pretgaisa aizsardzības lielgabali. Viņam uz borta bija arī raķetes un vēl daudz dažāda veida apbruņojuma. Noteikti arī elektroniskās kara darbības ierīces. Tā var teikt – līdz zobiem nobruņoti."
Pēc nelielām medībām Krasta apsardzes kuģa "Cēsis" apkalpe jūrā pamana vairākas antenas. Visticamāk, tā ir Krievijas zemūdene, kas te pilda militāros manevrus. Gotlandes ieplaka ir dziļākā vieta Baltijas jūrā – vairāk kā 200 metri. tāpēc krievu zemūdenes to iecienījušas.
Ilgāku laiku zemūdene mēģina no "Cēsīm" attālināties, bet tad tomēr apstājas un paceļas virspusē. Pēc nelielas dreifēšanas uz klāja parādās daži cilvēki, kas mēģina notografēt Latvijas armijas kuģa manevrus.
Tas bija Krievijas zemūdens signāls. Vairāk nekā 20 minūtes "Cēsis " sekoja zemūdenei, un beigu beigās tā parādījās virs ūdens.
Rezumējums par patrulēšanu Baltijas jūrā: ir zemūdens atbalsta kuģis – no Krievijas. Ir vāciešu patruļkuģis, kas uzrauga situāciju Baltijas jūrā. Tālumā palika zemūdene no Krievijas. Tāpat ir arī Krievijas armijas kara korvete.
"(NP: Daudzi runā par to ēnu floti. Kā ikdiena ir mainījusies un vai jūs kaut kā sajūtat uz savas ādas to, ka tie kuģi ir?) Nebūt nē. Mēs ikdienā to nesajūtam. Mēs bijām jūrā, esam jūrā un plānots, ka arī būsim jūrā. Vienkārši tiek veikts vairāk pārbaužu uz tiem kuģiem, kas vairāk dreifē zemūdens infrastruktūras tuvumā. Mums palīdz arī no krasta, sniedz informāciju. Mēs paši šo visu lielo rajonu nevaram pārskatīt. Ja redz kādu aizdomīgu, mums iedod informāciju, mēs aizejam, painteresējamies, kas noticis. Vai viss ir kārtībā. Un tad jau sniedzam informāciju tālāk jau uz krastu."
Pagājušajā gadā Polija, šogad Igaunija un Somija paziņoja, ka savos likumos paredz īpašu iespēju vērsties pret peldlīdzekļiem, kas bojā zemūdens infrastruktūru vai rada cita veida draudus. Šādos gadījumos paredzēti arī galēji līdzekļi – kuģu nogremdēšana, ja to radītie draudi ir nopietni.
"(NP: Latvija šādus grozījumus nav ieviesusi. Jūsuprāt tas būtu jādara?) Tas būtu jādara kopā ar visām Baltijas un ziemeļvalstīm. Jo tikai tādā veidā var efektīvi pielietot Baltijas jūrā. (NP: Tas uzlabotu drošību?) Katrā ziņā tas raidītu stingru signālu un es domāju, ka otrai pusei būtu jādomā, lai ievērotu šos visus nosacījumus."
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) saka – starptautiskie līgumi, kas regulē satiksmi teritoriālajos un starptautiskajos ūdeņos jau paredzot rīcības algoritmus. Tāpēc Latvijai neko mainīt un uzlabot nevajagot. Viņš arī nesniedz skaidru atbildi, kāpēc igauņi tomēr nolēmuši savu likumdošanu stiprināt, lai ļautu vērsties pret apdraudējumiem jūrā. Drīz pēc grozījumu izdarīšanas igauņi aizturēja bez pacelta karoga braukušu ēnu flotes kuģi.
Sprūds norāda, ka Latvijai jāvēršas pret jebkuru apdraudējumu, bet tas jādara pēc iespējas reģionālāk un kopīgāk ar partneriem – atbilstoši arī starptautiskajām normām, ko Latvija apņēmusies īstenot.
Bet tad jūs uzskatāt, ka Latvijai līdzīgi kā Igaunijai un Somijai to savos nacionālajos likumos iestrādāt?
"Kā jau es teicu, tie konkrētie gadījumi, kas jau ir praksē notikuši, tie notikuši teritoriālajos ūdeņos. Šeit ir bijusi gatavība sadarboties. Teritoriālajos ūdeņos šobrīd mēs varam darboties un šeit nav nekas jāizstrādā. Mums ir tiesības absolūti brīvi rīkoties. Eksluzīvā ekonomiskā zonā – šeit ir starptautisko normu klātesamība. (…) Ja būtu militārs apdraudējums, tad rīcība būtu skaidra. Lai mēs nosargātu drošību. Vienlaikus – vai šeit ir nepieciešams regulējums šādā te veidā, mana īsā atbilde – tas radikāli situāciju nemainītu, tāpēc, ka rīcība ir tas, kas ir primārais, jo nevis konkrēts normatīvais akts. (…)"
Vaicāts, kāpēc igauņi un somi tomēr likumdošanu mainījuši, Sprūds norāda, ka tie ir politiski apsvērumi. "Protams, tas dod arī konkrētāku žestu," savu vērtējumu sniedz Sprūds. "Bet vēlreiz – dažādas valstis iet savu ceļu. Var būt šie akcenti. Arī Latvijā varam šo pārrunāt. Bet tas akcents ir bijis, ka mums ir jābūt gataviem rīkoties. Rīkoties ar sabiedrotajiem, reģionālajiem partneriem un svarīga NATO klātesamība, ja parādās riski, ko varam nodēvēt par militāru apdraudējumu."
"Protams, ka to [mainīt likumu] vajadzētu. Būtu jāpapēta. Un kopā ar mūsu Baltijas un ziemeļvalstīm tas jautājums būtu pētāms. Šādi grozījumi būtu nepieciešami. (NP: Igauņi jau to ir izdarījuši. Jautājums, kāpēc mēs tajā virzienā nekustamies? Aizsardzības ministrs saka, ka tas nebūtu vajadzīgs.]
Nē, es nepiekrītu. Tas būtu vajadzīgs un būtu jāpapēta. Un arī igauņu pieņemtais likumprojekts būtu pētīšanas vērts."
Aizsardzības ministrs Sprūds arī norāda, ka noteikti normatīvie akti vienā nacionālā valstī problēmjautājuma kontekstā dod signālu. "Bet vai šis signāls ir efektīvākais un izšķirošākais, es teiktu, ka ir citi prioritāri virzieni, rīcības un aktivitātes, kas jāveic," uzsver ministrs.
Valsts Prezidents šo jautājumu mums komentēt atteicās. Viņš norādīja, ka tas ir valdības darba uzdevums.
Latvijas Ārlietu ministrija "Nekā personīga" skaidro: "Mēs sekojam līdzi ārvalstu rīcībai. Un tomēr nevarot izslēgt, ka, iegūstot jaunu informāciju par apdraudējumu raksturu, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, pilnveidojumi Latvijas normatīvajos aktos varētu tikt veikti."
"Ārlietu ministrija regulāri ir saziņā ar Baltijas reģiona kolēģiem un informēta par atsevišķu Baltijas jūras valstu sabiedroto, piemēram, Igaunijas, veikto darbu pie grozījumiem to nacionālajā tiesiskajā regulējumā. Tie ir saistīti ar iestāžu kompetenču, pilnvaru precizēšanu, kā arī kriminālprocesuālo darbību veikšanu."
Ārlietu ministrija turpinās konsultēties ar Baltijas jūras valstu sabiedrotajiem par vienotu izpratni, vēršoties pret apdraudējumu jūrā esošā starptautiski tiesiskā regulējuma ietvaros. Jāņem vērā, ka ar grozījumiem nacionālajos normatīvajos aktos nevar paplašināt valstu jurisdikciju ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, kur savukārt ir piemērojamas starptautiskās jūras tiesības.
Nav izslēgts, ka, iegūstot jaunu informāciju par apdraudējumu raksturu, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, pilnveidojumi Latvijas normatīvajos aktos varētu tikt veikti. Kompetentās iestādes pastāvīgi veic darbu pie šāda izvērtējuma, un detalizētāku informāciju var sniegt attiecīgais resors.
Pašlaik Latvijas iestādēm ir pietiekamas pilnvaras un kompetences Latvijas nacionālās likumdošanas ietvaros, lai vērstos pret apdraudējumu jūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
Premjeres Evikas Siliņas padomnieks drošības jautājumos stāsta, ka apzinājis dienestu viedokli. Secinājums – mums likumdošanā neko mainīt pagaidām neesot nepieciešams. Sadarbība esot laba, ko parādījusi arī spēja ātri reaģēt, kad tika pārrauts LVRTC datu kabelis.
"Starptautiskā ekspertu konsultāciju grupa, ko izveidoja pēc valstu un valdību vadītāju tikšanās Helsinkos, šobrīd vēl strādā. Tā, kā tur tas secinājums par to, kādā veidā varētu kopīgi rīkoties attiecībā uz Baltijas jūru, un tieši uz starptautisko tiesību jautājumiem, tas līdz galam vēl nav noformulēts. Šis darbs šobrīd vēl notiek. Es nevaru komentēt attiecībā uz to, cik ilgi mums vēl kādu laiku tas prasīs. Bet skaidrs, ka starptautisko tiesību izmaiņas ir ļoti komplekss process, es neprognozētu, ka tas varētu tādā drīzā, pārskatāmā laikā mūs novest pie kāda rezultāta."
Kā intervijā teica Jūras spēku komandieris Māris Polencs – Latvijas drošības iestāžu un armijas sadarbības procedūras ir krietni vienkāršākas nekā kaimiņvalstīm. Tāpēc likumu grozījumi nav tas svarīgākais. Lai stiprinātu spējas pašiem sargāt Baltijas jūru, visdrīzākajā laikā būs vajadzīgi jauni kuģi. Polencs esot apzinājis bruņoto spēku vajadzības, ar sarakstu maijā iepazīstināšot aizsardzības ministru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
