Nelegālā cigarešu biznesa apkarošanai VID prasa reģistrēt to ražošanas ierīces
Piecos gados Valsts policija atklājusi 11 nelegālo cigarešu ražotnes. Pagrīdes cigarešu ražošanas apjomi Latvijā krietni pārsniedz patēriņu, tāpēc daudziem noziedzniekiem tas ir arī eksporta produkts. Lai ar biznesu nodarbotos oficiāli, ir jāsaņem licence, taču teorētiski likums neaizliedz cigarešu ražošanas iekārtas iegādāties ikvienam. Tas ierīces padara gandrīz neizsekojamas. Tiesībsargājošās iestādes atzīst, ka tā ir problēma, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests piedāvā likumu mainīt, bet koalīcijas partneri grozījumiem atbalstu solīt nesteidz.
Lai apkarotu nelegālo cigarešu biznesu, Valsts ieņēmumu dienests prasa reģistrēt to ražošanas iekārtas. Likuma saskaņošana aizņēma gandrīz gadu. Drīzumā par to jālemj Ministru kabinetam, taču koalīcijā nav vienprātības, vai jaunie noteikumi palīdzēs cīnīties ar pagrīdes rūpalu.
2024. gada nogalē Valsts policija kopā ar Robežsardzi Rīgā un Latgalē nonāca uz pēdām organizētās noziedzības grupai, kas ražoja un izplatīja nelegālās cigaretes. Kratīšanas laikā Ludzā uzgāja milzīgu rūpnīcu, kurā bija nodarbināti 25 ukraiņi.
"Nekā personīga" jau stāstīja, ka tiesībsargi kratīja vēl divus angārus, kuru īpašnieki ir savstarpēji saistīti un aizved līdz iespējamajam grupas līderim Elmāram Laizānam. Gadu vēlāk citā ar Elmāru Laizānu saistītā izmeklēšanā policija pārbaudīja 9 angārus Rēzeknes apkārtnē. Tur atrada vēl vienu nelegālu ražotni un cigarešu izejvielas.
Noskaties: "Nekā Personīga" uziet vairākus ar nelegālo cigarešu biznesu saistītus angārus Ludzā
"Ņemot no kāda 2020.gada vidēji tiek uzieta viena līdz trīs ražotnēm gadā. Mēs te nerunājam par kādu klasisku izmeklēšanu, mēs te runājam par rūpīgu informācijas vākšanu, analīzi, dažādu izmeklēšanas metožu pielietošanu un tad mēs beidzot līdz tam nokļūstam. Tas nenozīmē, ka viņu pie mums ir tik daudz, ka policija trīs atrod gadā un nezin cik vēl nav atrastas. [Ņemot vērā mūsu valsts mazos izmērus pat trīs ražotnes gadā izklausās daudz – red.] Tas nozīmē, ka tiesībsargājošās iestādes tik tiešām ir labi strādājušas."
Cigarešu darboņi produkciju arī eksportē. Pēdējos piecos gados noziedznieki centušies izvest vairāk nekā 11 miljonus cigarešu, bet ievest vairāk nekā 112 miljonus. Latvija ir nelegālo cigarešu tranzīta punkts ceļā uz Skandināviju.
Lai cigaretes ražotu oficiāli, ir vajadzīga licence, taču to ražošanas iekārtas teorētiski var iegādāties ikviens. Tas apgrūtina cīņu ar nelegālo biznesu, jo, lai pierādītu, ka ierīci izmanto noziegumam, likumsargiem ražotājs jāpieķer darbībā. Tāpēc iekārtas nereti nekonfiscē.
"Jā, tādi gadījumi ir bijuši. Tieši tāpat kā citās jomās: ja viņa netiek izmantota kaut kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, viņa nav iesaistīta un netiek izmantota noziedzīgo darbību veikšanai, tad, jā, nav pamata."
Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests piedāvā grozīt tabakas aprites likumu un izveidot sistēmu, kurā ierīce jāpiereģistrē. Tad, ja likumsargi uzietu nereģistrētas ierīces, tās drīkstētu konfiscēt un iznīcināt. Varētu arī izsekot ierīcei, jo par tās pārvietošanu uz citu vietu būs jāziņo.
"Latvijas pieredze rāda, ka, noķerot nelegālas tabakas ražotnes, mēs redzam iekārtas, kuras pat ir kustējušās starp legāliem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar šo tabakas ražošanas iekārtu, remontu vai tirdzniecību, vai pārvietošanu starp dalībvalstīm. Likums šobrīd paredzēs prasību reģistrēt šādas iekārtas."
"Protams, ka tas ļautu daudz veiksmīgāk monitorēt situāciju, tā būtu izsekojamība. Tas ļautu jau pašā sākuma posmā novērst šo nelikumīgo cigarešu ražotņu veidošanos un mēs domājam, ka tas nemaisītu arī godprātīgiem komersantiem."
Likuma saskaņošana aizņēma gandrīz gadu, reģistrācijas sistēmas izveidei nepieciešami aptuveni 320 tūkstoši eiro. Likumam četras reizes iebilda Tieslietu ministrija.
"Tieslietu ministrijai bija vairāki juridiski jautājumi, kurš tad būs atbildīgs – vai tas ir preces īpašnieks vai faktiskais valdītājs. Par to bija vislielākās diskusijas. Bet mēs pierādījām Tieslietu ministrijai, ka ne vienmēr var pierādīt reālo iekārtas īpašnieku, bet patieso valdītāju mēs varam redzēt, izmantojot preču pavaddokumentus vai faktiski tajā noliktavā, kurā tas atrodas, jo kāpēc tam tur būtu jāatrodas, ja nav tiesību to darīt."
Pirmspēdējā saskaņošanā pretenzijas iesniedza Latvijas tirgotāju asociācija. Viņuprāt, likums uzliktu nesamērīgu administratīvo slogu mazumtirgotājiem. Iebilde saistīta ar normu, ko vēlējās Veselības ministrija – par telefonu, uz kuru zvanīt atkarības gadījumā. Šobrīd likumā ir ierakstīts konkrēts telefona numurs, kas veikalā ir jāieraksta cenu lapā, taču ministrija plāno izmaiņas, tāpēc šo daļu likumā dzēsīs. Tomēr pienākums numuru norādīt saglabāsies un tirgotājiem būtu pašiem jāspēj atrast palīdzības dienesta tālruņa numuru. Tas izraisīja pretenzijas.
"Viņi man zvanīja pirms divām nedēļām un teica, lai mēs atsaucam, jo viņi uzskata, ka tas ir normāli un viņiem būšot stabils viens telefons, kurš nemainīsies, bet tā nevar rakstīt likumā, ka tā vietā, lai būtu šāds uzraksts, skatieties tajā un tajā mājaslapā. Par iekārtām mums nav jautājumu, reģistrācijai jābūt."
Šonedēļ saskaņošana ir noslēgusies un drīz likums nonāks uz koalīcijas galda, taču partneri nav vienisprātis, vai grozījumi apkaros nelegālo biznesu. Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka vajag reģistrēt arī elektronisko cigarešu ražošanas iekārtas, jo tā, viņuprāt, ir lielāka problēma. Bet Progresīvie iebilst, ka tas diez vai palīdzēs, jo esot dzirdējuši to no nozares.
"Es uzskatu, ka tas ir nepieciešams un vajadzīgs, protams, esmu gatavs uzklausīt citu kolēģu viedokli parlamentā, bet es šobrīd neredzu iemeslu, kādēļ lai to nedarītu," saka Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV).
"Kā es saprotu, tajā redakcijā ir iekļautas tikai konvencionālo cigarešu ražošanas iekārtas, bet nav iekļautas iekārtas, kas attiecas uz karsējamo tabaku, uz elektroniskajām dažādajām iekārtām. Ja mēs cīnāmies pret nikotīnu saturošiem produktiem, būtu droši vien jāskatās uz visu lauku. Tā kā es esmu piesardzīgs par tālāku virzību, bet, ja virzāmies, tad godīgi un samērīgi pa visu laukumu," norāda Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS).
"Cik mēs paguvām paskatīties šajos grozījumos frakcijā, tad neizskatās, kaut kas tāds, ko nebūtu vērts atbalstīt, sāksim tā, bet arī neizskatās, ka kaut kas tāds, kas varētu palīdzēt ar to problēmu, par kuru raksta. Cik esam dzirdējuši no Beztabakas produktu asociācijas vai saistītiem cilvēkiem, iespējams tam nebūs lielas ietekmes vai vajadzīgas ietekmes. Nē, tas nebija lasīts, tas bija tagad, kas atnāca kā feedback, kā atgriezeniskā saite vienkārši šobrīd ātri pakonsultējoties pirms jūsu jautājuma," norāda Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (P).
Sabiedriskajā apspriešanā pret iebilda Beztabakas produktu asociācija, kas pārstāv lielāko elektronisko cigarešu uzņēmumu Latvijā ProVape. Noteikumi uz elektronisko cigarešu ražošanu neattiecas, taču vairāki avoti "Nekā personīga" norādīja, ka nozarē ir lielas cīņas un Beztabakas produktu asociācija nevēlas, ka likumu vispār atver, jo nezina, kādus labojumus tajā var sabalsot. Tradicionālo un elektronisko cigarešu ražotāju cīņa redzama arī VID virzītajos grozījumos – Tradicionālo cigarešu ražotāji aicināja likumu pieņemt steidzamības kārtā.
"Šobrīd ir priekšvēlēšanu gads. Es domāju, ka, ja līdz maijam no Ministru kabineta tas neaizies līdz Saeimai, tad diez vai šī Saeima to pieņems, bet ņemot vērā, ka tas neskar tādus politiski jūtīgus jautājumus, tas neskar nodokļus, bet tas ir kā instruments nelegālā preču aprites ierobežošanā, es domāju, ka te nevienam politiskajam spēkam nevarētu būt pretenzijas."
Izņemtās cigarešu ražošanas ierīces nonāk Nodrošinājuma valsts aģentūras pārziņā. Iekārtu glabāšanas laiks ir atkarīgs no kriminālprocesa virzības. Kopš 2021.gada aģentūra no policijas un robežsardzes saņēmusi 11 iekārtas – 5 no tām ir iznīcinātas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
