Nolaisto sporta bāzi "Kleisti" plāns atgriezt IZM; tam pretojas Latvijas Jātnieku federācija
Izglītības ministrija plāno pārņemt atpakaļ sporta centru "Kleisti". Bāze ir nolaista, un Latvijas Jātnieku federācija neievēro līgumu. Ja ministrija kompleksu nodos savas kapitālsabiedrības pārziņā, tiek solīts, ka jāšanas sports šeit turpināsies bez pārtraukumiem. "Kleistu" apsaimniekotājs pretojas bāzes atdošanai un sola nākamnedēļ iesniegt attīstības plānu. Audits "Kleistos" varētu atklāt Jātnieku federācijas finanšu saimniekošanā ne vienu vien pārsteigumu.
Sporta bāze "Kleisti" ir vienīgā Latvijā, kur saimnieko kāda sporta federācija. Īpašniece kompleksam Rīgas nomalē ir Izglītības ministrija. Tā pirms 14 gadiem "Kleistus" nodeva Latvijas Jātnieku federācijai bezatlīdzības lietošanā.
Federācija apņēmās uzturēt īpašumu kārtībā, apmaksāt komunālos rēķinus, par savu naudu veikt remontdarbus.
Latvijas Jātnieku federācijas prezidents jau vairāk nekā 20 gadus ir Agris Blaus. Viņš norāda, ka "Kleisti" ir vienīgā bāze Latvijā, kur var rīkot augsta mēroga starptautiskas un nacionālas sacensības jāšanas sportā. Nodrošināt bērnu un jauniešu, kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanos jāšanas apmācībās. Atjaunošanā un pārbūvē "Kleistos" biedrība esot ieguldījusi turpat 200 tūkstošu, tai skaitā sportistu ģērbtuvēs un palīgtelpās.
"AB: Šeit mums viss ir izremontēts, viss. Te ir ģērbtuves, tualetes, dušas, ļoti labi izremontētas…
NP: Arī cilvēkiem ratiņkrēslā?
AB: Ar invalīdiem ir tā, mēs viņus saucam par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņi te tiešām nāk uz apmācībām, viņiem vēl šogad ir paredzēts iegādāties speciālas labierīcības."
Rudenī vides dienesti saņēma informāciju par iespējamu vides piesārņojumu. Neskatoties uz atkārtotiem aizrādījumiem, kūtsmēslus "Kleistos" glabā kaudzēs zem klajas debess, vietas nav norobežotas, un virca nonāk vidē. Dienestiem ir fotogrāfijas, kurās redzams, ka vasarā tie tiek glabāti vairākstāvu mājas augstumā. Atklājās arī, ka Kleistu kanalizācijas notekūdeņu sistēma ir veca un regulāri pārplūst. Un neattīrīti notekūdeņi nonāk bāzes tuvumā esošajās ūdenstilpēs.
"Faktiski vidē caur šīm akām (nosēdakām) noplūst pilnībā neattīrīti notekūdeņi. Tas vistiešāko ietekmi atstāj uz ūdens kvalitāti. No tuvējā grāvja tas pa tiešo nonāk uz Hapaka grāvi, kas ir liela ūdenstece, kurai blakus ir izveidota pašvaldības atpūtas vieta. Kur iedzīvotāji labprāt peldas."
"AB: Nu, nav kur bērt, un mēs bērām šeit. Tagad mēs, protams, vairs neberam. Tas tiks novākts šodien pat. Zirgkopēji to ir nobēruši. Te ir viss izdarīts. Ļoti kārtīgi izdarīts. Šeit mēs esam novākuši, man liekas, palikušas viena vai divas mašīnas. Un šeit, redzat, asfalts ir apakšā. Iemesls ir finansiāls. Līdz šim mums atļāva tā turēt, bet šogad, nu jā, nu tā.
NP: Kas jums atļāva?
AB: Nu, neteiksim atļāva, bet nepievērsa tādu vērību tam."
Šajā trešdienā, kad ierodamies pieteiktā vizītē "Kleistos", traktors steidz izvest pakaišu kūtsmēslus no āra teritorijas. Mēsli tiekot aizvesti uz kādu zemnieku saimniecību. Vides dienestu prasīt krātuvi federācijas vadība sola izbūvēt gada laikā, jo neesot naudas to izdarīt ātrāk. Bet kanalizācijas sistēmu drīzumā reģistrēšot pašvaldībā. Uz "Kleistiem" nesen devās arī Saeimas sporta apakškomisijas deputāti. Arī viņus redzētais nepatīkami pārsteidzis.
"Par neremontētākiem zirgu boksiem, par to, kādā stāvoklī zirgus tur, un par kopīgo pārvaldību arī man kā cilvēkam, kurš nav eksperts, radās vairāki jautājumi. Un šīs vizītes beigās, ko gan es iepriekš nezināju, IZM informēja, ka arī viņi nav apmierināti ar esošo situāciju un nosauca punktus, kas pēc noslēgtās abpusējās vienošanās, nav izpildīti."
Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošās informācijas, Izglītības ministrija uzskata, ka Latvijas Jātnieku federācija nepilda vairākus līguma punktus. Tie attiecas gan uz bāzes sanitārajiem, gan ugunsdrošības, gan ekspluatācijas noteikumiem. Federācijai līdz nākamajai trešdienai jāpierāda, ka pārkāpumi novērsti, un jāiesniedz plāns par tālāku attīstību un caurspīdīgu finanšu plūsmu.
Ja tas nepārliecinās, ministrija gatavojas līgumu ar federāciju lauzīt un infrastruktūru nodod kapitālsabiedrībai "Latvijas Nacionālais sporta centrs". Tai jau esot laba pieredze ar līdzīgu sporta centru modernizāciju. Visas iesaistītās puses esot ieinteresēta jāšanas sporta attīstībai Rīgā.
"Mums ir kā labam un gādīgam saimniekam jādara viss, lai šī sporta bāze ir laba, tajā var trenēties bērni, sportisti, un tur nav pārkāpumu. Šobrīd vairākas lietas liecina, ka tas tā nav. Vienlaikus mēs esam skaļi pateikuši, ja viss netiks novērsts un viņi nevarēs pārliecināt ministriju, ka tas, ko viņi dara, ir uz mērķi orientēts, tad ir doma, ka to varētu pārņemt Nacionālais sporta centrs."
"Tā jau ir bijusi tāda sistemātiska pieeja no federācijas puses, kaut ko neizpildīt, kaut ko apiet pa apkārt ceļu. Ir jāsaprot, kāpēc tas ir vilcies tik ilgi. Es uzskatu, ka šīs sporta bāzes nodošana sporta centram (SIA "Latvijas nacionālais sporta centrs") nāktu par labu gan pašai bāzei, gan tiem, kas nodarbojas ar jāšanas sportu. Sākot ar profesionāļiem, gan beidzot ar bērniem un jauniešiem."
"Tas nevar notikt. Jo nav jau zirgu. Uz ko viņi balstīs mācību treniņu procesu? Tas nav teorētiski un praktiski iespējams. Nē, nu iespējams ir viskautkas – nopērk zirgus, tehniku. Varbūt, ka var tā. Bet tā, tas izskatās, ka nenotiks."
Latvijas Jātnieku federācija pretojas bāzes atdošanai. Tā uzskata, ka tiks apdraudēts mācību treniņu process, ko viņi nodrošina. Vairāk nekā 20 zirgu pieder federācijai. Ja "Kleistus" pārņems, federācijai par viņu atrašanos un barošanu staļļos būs jāmaksā, un federācija to nevarot atļauties, apgalvo tās prezidents. Pārņemšana tiek solīta jau 10. janvārī. Ministrijā sola, ka pārmaiņu dēļ neviens necietīs un uz ielas zirgi nepaliks.
"Priekš sportistiem izdarīsim tā, lai nekas nemainās. Lai viņi nesajūt to. Līgums tiek lauzts. Protams, līgumus (par vietām staļļos) būs jāpārskata. Kādi bija tie nosacījumi ar visiem, kuri tos staļļus īrēja. Par to arī mūsu Juridiskais departaments uztraucas, ka tur būs pārsteigumi."
Sporta žurnālists Uldis Strautmanis ilgstoši interesējies par notiekošo Latvijas Jātnieku federācijā un pieļauj, ka Izglītības ministrija veiks auditu, kāda bijusi finanšu saimniekošana "Kleistos".
Vislielākos ieņēmumus, vairāk nekā pusmiljonu (558 379 eiro), pagājušajā gadā federācija uzrāda, ka gūst tieši no zirgu vietu izīrēšanas privātpersonām. Vienas novietnes jeb boksu nomas maksa atkarībā no tās lieluma Kleistos svārstās no 350 līdz 450 eiro mēnesī. Kompleksā var izvietot ap 160 zirgu. Federācijai būtu jābūt vairāk nekā 100 noslēgtiem līgumiem, un par nomas izcenojumiem, saskaņā ar līgumu, tai ir jāatskaitās ministrijai.
"Šai naudai teorētiski būtu jāienāk Jātnieku federācijā. Es veicu minimālos aprēķinus. Man ar budžetu galīgi nesaskan. Es domāju, šī ir viena no atslēgas vietām, kas varētu atklāties, cik daudz šie zirgi ir bijuši un kur tā nauda ir aizplūdusi, vai viņa ir. Un, ja visa nauda ir tikusi saņemta, kāpēc tas netiek ieguldīts tālāk. To, ka būs pastiprināts audits no IZM puses, to mēs zinām ļoti labi. Par to es nešaubos. Kas atklāsies šai auditā? Un par cik ilgu laiku?"
"NP: Vai ministrija pietiekami ir uzraudzījusi līdzekļu izlietošanu šai sporta bāzē?
AČ: Es teiktu, ka arī ministrijas pusē ir lietas , ko uzlabot attiecībā uz sava objekta uzraudzību."
"Es nesaprotu, kāpēc federācija un Blaua kungs uzvedas it kā tas būtu viņu īpašums. Tā nav jūsu bāze. Jūs esat apsaimniekotāji. Tad rūpējāties, lai jūs no šī īrētā dzīvokļa neizmet. Šobrīd es neredzu, ka federācija bāzi apsaimniekotu vajadzīgajā līmenī. Viņa ir nolaista."
2023. gadā pavasarī federācijai kā prioritāram sporta veidam) piešķīra 77 tūkstošus. Tos izlēma izlietot PVC materiāla (saliekamas) iesildes manēžas-angāra iegādei. Taču tā joprojām nav uzslieta.
"Manēža ir nopirkta, naudiņa sen samaksāta. Un viņa atrodas tur, kur esam nopirkuši, uzņēmumā Norvēģijas. Un mēs gaidām vēl nepieciešamo dokumentāciju. Jo gaidām saskaņošanu."
Pavasarī daļa Latvijas Jātnieku federācijas biedru iniciēja ārkārtas kongresu jeb biedru sapulci, lai atbrīvotu no amata ilggadējo prezidentu. Blauam opozicionāri pārmeta sliktu pārvaldību un nespēju pierādīt detalizētu budžeta izlietojumu. Bija jautājumi par nesaskaņotu zirgu iegādi, par paraolimpisko rezultātu prēmijām, kā arī par pērn sacensībām piešķirto vairāk nekā 100 tūkstošu eiro valsts līdzekļu izlietojumu.
Uzticības balsojumā Blauam amatu izdevās saglabāt. Taču bija aizdomas, ka balsojumā atbalstu veidoja arī fiktīvi sataisīti klubi. Taču sporta federāciju virsuzraugs – Latvijas Sporta federāciju padome – neatrada pārkāpumus biedru sapulces rīkošanā. Un federācija joprojām darbojas kā šī sporta veida atzīta biedrība. Jautājumi par piešķirto valsts finansējuma izlietojuma pamatojumu jāvērtē Izglītības ministrijai, norāda padomē..
"ĀR: Federācija, saņemot valsts finansējumu, sniedz savas atskaites. Šos finanšu dokumentus mēs nevērtējam.
NP: Bet labas pārvaldības jautājumi paliek jūsu kompetencē.
AR: Labas pārvaldības jautājumi paliek. Bija šādi signāli pavasarī attiecībā uz labu pārvaldību, ko mēs arī vērtējām."
Nākamgad Latvijas Jātnieku federācijas prezidentam beidzas kārtējais pilnvaru termiņš. Viņš apgalvo, ka vairs uz šo amatu nekandidēs.
"NP: Bet skaidrs, ka pats nekandidēsit vairāk.
AB: Pašlaik man tāda domas nav. Ir pagājuši, kā jūs minējāt, daudz gadi. Man ir sava personīga dzīve. Gribas atpūsties. Ir mazbērni. Var gadīties, ka neviens nepiesakās un es dabūnu strādāt, kā tas ir bijis pirms tam. Tas arī nav izslēgts. Bet es nedomāju, ka tā būs."
Izglītības ministrijā mums sacīja – ja tā sadarbību ar federāciju pārtrauks, tiks izveidota komisija, kuras uzdevums būs fiksēt aktuālās uzturēšanas vajadzības "Kleistos". Tas arī ļaušot aprēķināt nepieciešamo summu un finansēšanas avotu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
