"Nordea" un DNB Baltijā apkalpojusi miljardiem vērtus aizdomīgus darījumus, secinājuši auditori
Tagad mūsu rīcībā nonākuši bankas dokumenti, kas liecina, ka arī DNB un "Nordea" bankas Baltijas valstīs gadiem ilgi apkalpojušas aizdomīgus darījumus vairāku miljardu vērtībā. Pēc abu kredītiestāžu apvienošanas bankā "Luminor" auditori identificēja vairāk nekā simts augsta riska klientu. No tiem vairākums bija apkalpoti Latvijas filiālē – arī Ukrainā sankcionēti Krievijas oligarhi un uzņēmumi, kas veica darījumus ar naudas mazgāšanas skandālos iesaistītām firmām, liecina "Nekā personīga" un "Re:Baltica" izpētītais.
Pirms pieciem gadiem somu "Nordea" un norvēģu DNB banka apvienoja savas Baltijas valstīs esošās bankas un izveidoja "Luminor". Jaunā kredītiestāde bija trešā lielākā Baltijā ar vairāk nekā miljonu klientu. Tās kontrolpaketi 2018. gadā pārdeva ASV investīciju fondam "Blackstone". Tas bija arī gads, kad Igaunijā izgaismojās masveida naudas atmazgāšana "Danske Bank" filiālē, bet Latvijā netīrās naudas dēļ darbu pārtrauca ABLV. Arī "Luminor" valde reaģēja un nolēma izpētīt, kādi darījumi notikuši pārņemtajās bankās un filiālēs.
2018. gada beigās "Luminor" pasūtīja divas pārbaudes. Vienu iekšējo un otru – no ārēja auditora. Tajās pārbaudīja Baltijas banku riskantos klientus.
Tagad 2019. gadā pabeigto auditu secinājumi nonākuši starptautiskas žurnālistu grupas OCCRP rīcībā, un "Nekā personīga" bija iespēja ar tiem iepazīties.
Kā aizdomīgus auditori atlasīja 109 klientus ar darījumiem par 7,7 miljardiem eiro. Puse jeb 52 no viņiem bija apkalpoti Latvijas filiālēs. Trešajā daļā šo lietu atklājās finanšu noziegumu riski par 3,9 miljardiem eiro. Pēc audita "Luminor" pārtrauca sadarbību ar aizdomīgajiem klientiem. Lielākā daļa ir plašāk nezināmi austrumvalstu pilsoņi, kas veic darījumus ar starptautiskos laundromātos iesaistītām firmām, bet ziņojumos atrodami arī daudzi Latvijā zināmi vārdi.
Miljardieris Aleksejs Mordašovs ir viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem. Viņam pieder metālapstrādes gigants "Severstal" un daļas vairākos medijos – arī svarīgākajā propagandas televīzijā Krievijā, Pirmajā kanālā. 2011. gadā viņa uzņēmums SVEZA agresīvi mēģināja pārņemt "Latvijas finieri", lai to nepieļautu, pat iejaucās valdība. Bet divus gads vēlāk – 2013. gadā – no Latvijas prezidenta rokām Mordašovs saņēma Atzinības krustu. Jau pēc Krimas aneksijas – viņa Latvijā reģistrētais uzņēmums kļuva par "Nordea" klientu. Panamas dokumenti atklāja, ka Mordašovs ir viens no tiem oligarhiem, kas pārskaita naudu slēptajiem Putina ofšoru tīkliem.
Mordašovs piedalījās arī šī gada 24. februāra sanāksmē, kurā Putins bija pulcinājis valsts ietekmīgākos uzņēmējus. Tā viņš demonstrēja, ka viss krievu bizness atbalsta tajā pašā dienā sākto karu pret Ukrainu. Šajā kompānijā bija arī Dmitrijs Mazepins – naftas un ķīmisko produktu impērijas īpašnieks. Viņš ir patiesais labuma guvējs Latvijas uzņēmumā "Uralkali Trading", arī tas bija "Nordea" klients. Gan Mordašovu, gan Mazepinu Ukraina pēc Krimas aneksijas iekļāva savās nacionālajās sankcijās.
Lai gan turpināt apkalpot Mazepinu un Mordašovu nebija nelikumīgi, tas nozīmēja virkni risku. No "Severstal" 4,3 miljardu eiro darījumiem 1,2 miljardus auditori atzīmēja kā aizdomīgus. Darījuma partneri bija čaulas uzņēmumi un naudas mazgāšanas shēmās izmantotas firmas, līdzekļiem bija neskaidra izcelsme. "Uralkali" apgrozījums "Nordea" Latvijas filiālē bija 3,4 miljardi, no tiem aizdomīgi – 18 miljoni.
"Tas ir risku vērtēšanas aspekts, jo tas var radīt risku, ka šai personai tiek iesaldēti līdzekļi un, protams, arī tālākus reputācijas riskus. Oligarha statusa esamība, īpaši, ja viņš nāk no augsta riska jurisdikcijas – tas ir paaugstināts risks. Tas izriet arī no regulējuma viedokļa, kur šādi apstākļi norādīti kā risku paaugstinoši, kas attiecīgi ir jāņem vērā. Un tam ir jāpievērš īpaša īpašu uzmanību, un bankai tad ir jābūt pārliecībai, kas tie par darījumiem, kas tie par līdzekļiem, kāda ir līdzekļu izcelsme."
Putina sanāksmē klāt bija arī Leonīds Mikhelsons. Atšķirībā no Mordašova un Mazepina sankcijas pret viņa firmu "Novatek" bija vērsusi arī ASV. 2019. gadā Latvijas likumos tika iekļauts aizliegums bankām apkalpot darījumus ar amerikāņu sankcionētām personām un firmām. Bet arī iepriekš tas nebija ieteicams, jo varēja apdraudēt bankas iespējas norēķināties dolāros. Kā liecina dokumenti, ar sankcionēto firmu darījumus veica DNB bankas klients "Alpa centrums". Auditori uzskatīja, ka Latvijā reģistrētais "Alpa centrums" bija starpnieks sankcionēto uzņēmumu un ukraiņu dzelzceļa pārvadājumu darījumos.
"Ukrainas sankcijas pirms 2022. gada 24. februāra – jā, protams, tā varēja būt kaut kāda bankas politika, piemēram, nesadarboties. Bet Latvijā tā tas parasti nenotika. 2013., 2014., 2015. gads – tas ir laiks, kurā gan Eiropa un visa pasaule sāka saprast, kādā veidā sankciju režīms vispār iespējams, kas ir tas, kas jādara bankām. Ļoti daudzas bankas patiesībā nezināja, kā rīkoties, tāpat arī uzraugi. Tas, kas mums šobrīd notiek, un tas, kas notika 2014. gadā – tās diemžēl vai par laimi ir divas pilnīgi dažādas lietas."
Kopš šā gada marta "Severstal" un "Uralkali" darbs Latvijā ir apstājies. To īpašnieki iekļauti Eiropas sankciju sarakstā. Atzinības krusts Mordašovam atņemts.
"Severstal Distribution" juridiskā adrese atrodas kādreizējās "Rīgas vagonbūves rūpnīcas" teritorijā. Pie korpusa, kur vēl pirms dažiem mēnešiem strādāja uzņēmums, aizvien atrodas metāla detaļu krāvumi. Teritorijas sargs apgalvo, ka neviens te vairs nav atrodams, telpas ir tukšas, uzraksti ar "Severstal" vārdu noņemts.
Savukārt "Uralkali Trading" atvēlēts vesels stāvs "Rietumu Bankas" biroju ēkā. Ēkas informācijas punktā darbiniece stāsta, ka uzņēmums darbu pārtraucis. "Uralkali" pārstāvjus te ik pa laikam var sastapt, taču reti.
DNB bankā Latvijā padziļināta pārbaude notikusi tikai vienu reizi – 2014. gadā. Toreiz FKTK konstatēja nepilnības naudas atmazgāšanas risku novēršanā. "Nordea" bankā šādas pārbaudes nav notikušas vispār. FKTK uzsver, ka bankai licence bija izdota Igaunijā, bet Latvijā darbojās tikai tās filiāle. Tātad visa atbildība bija igauņiem. Taču Igaunijas banku regulators tā nedomā. Atbildīgā bijusi tā Skandināvijas valsts, kur bija reģistrēts mātesuzņēmums, tas apgalvo.
Pēc banku apvienošanas "Luminor" reģistrēts tāpat kā savulaik "Nordea". Licence izdota Tallinā, bet Latvijā un Lietuvā strādā tikai filiāles.
2019. gadā "Luminor" sava audita rezultātus nosūtīja visu trīs Baltijas valstu banku regulatoriem, apgalvo bankas bijusī vadība. Jau pēc šīs informācijas saņemšanas uzraugi 2021. gadā "Luminor" veica klātienes inspekciju un par nepietiekamām klientu pārbaudēm uzlika bankai sodu.
"Un šajā gadījumā tika konstatētas arī jomas, kur mēs sagaidījām no bankas uzlabojumus. Tas attiecas arī uz klienta izpēti, arī attiecībā uz darbinieku pietiekamību, kas tiek veltīti naudas atmazgāšanas jautājumu izpētei. Un komisija 2021. gadā arī ir izdevusi brīdinājumu bankai un lūdzām sagatavot šo trūkumu novēršanas plānu."
"Luminor" žurnālistiem par riskanto darījumu auditu atbildēja ar vispārīgām frāzēm, jo konkrētus klientus komentēt nevarot. Taču banka noliedz, ka atklātas sistēmiskas problēmas. Savukārt "Luminor" bijušais valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke skaidro, ka audita mērķis bija atrast pēc iespējas vairāk potenciālo risku, lai vēlāk nebūtu jātaisnojas, ka kaut kas palaists garām.
Dokumenti rāda, ka auditori ieteica izvērtēt darījumus vēl 17 miljardu eiro apmērā. Vai tas tika izdarīts, nav zināms.
Visbiežākais pamats auditoru aizdomām bija darījumu partneri, kas iesaistīti naudas mazgāšanas shēmās. Tādus pamanīja arī Latvijas IT produktu ražotāja "Mikrotīkls" darījumos. Auditoriem arī nepatika, ka uzņēmuma līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš saņem minimālo algu, bet dividendēs – miljonus, tā radot aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. "Luminor" ar "Mikrotīklu" sadarbību pārtrauca.
Šādi gadījumi, kad ar plašu vērienu ārvalstīs strādājoši Latvijas uzņēmumi vairs nevar atvērt kontus pašmāju bankās, ir otrs grāvis, kurā iebraucis finanšu sektors. Finanšu ministrs ASV Valsts kasi aicinājis pārskatīt pirms četriem gadiem publiskotās aizdomas par sistēmisku naudas mazgāšanu Latvijā.
Jānis Reirs: "Vērsāmies pie ASV "Treasury" ar lūgumu uzsākt sankciju atcelšanas procesu, bet nekādā veidā ne ABLV sankciju atcelšanas procesu. Mēs runājam tieši par valsts padarīto."
Nekā personīga: "Kādas ir tās sekas šobrīd? Kādēļ Latvijai ir svarīgi, lai šī sliktā reputācijas tiktu kliedēta?"
Jānis Reirs: "Sekas izjūt katrs uzņēmējs finanšu pieejamībā, es gribu atzīmēt jaunu spēlētāju neienākšanu, mums praktiski ir izveidojies monopolstāvoklis finanšu sistēmā, vieni no augstākajiem kredītprocentiem, ļoti nozīmīga reģionalizācija, finansē projektus 100 kilometru rādiusā ap Rīgu."
Viņš cer, ka tas veicinās kreditēšanu, kas mūsu tirgū pēdējos gados tikpat kā nenotiek. Pretējā gadījumā risinājums varētu būt jaunas valsts bankas veidošana uz "Altum" bāzes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
